Migrēna visbiežāk piemeklē cilvēkus darbspējīgā vecumā un slimības radītais ekonomiskais slogs Latvijā ir visnotaļ augsts, Migrēnas nedēļas ietvaros informē Latvijas Galvassāpju pacientu biedrībā.
Šī gada pavasarī Rīgas Ekonomikas augstskolas sadarbībā ar Budapeštas Corvinus universitāti veiktais pētījums Migrēnas ekonomisko izmaksu novērtējums Latvijā un Lietuvā uzrāda, ka migrēnas izplatība Latvijā šobrīd sasniedz 11,4%, tas ir, šī diagnoze skar vairāk nekā katru desmito Latvijas iedzīvotāju.
Migrēnas kopējās izmaksas Latvijā pēc konservatīvām aplēsēm ir 112,26 miljoni eiro gadā, kas atbilst 0,42% no Latvijas IKP, secinājuši pētnieki. Aptuveni 74% ir netiešās slimības izmaksas jeb izmaksas, kas saistītas ar migrēnas pacientu piespiedu darba kavējumiem un samazinātām darba spējām.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma rezultāti atklāj, ka vidējās migrēnas izmaksas uz vienu cilvēku Latvijā ir 801 eiro gadā, no kuriem vidēji 205,57 eiro ir tiešās izmaksas jeb izdevumi, kas ietver veselības aprūpes resursu izlietojumu, piemēram, vizītes pie ārsta, medikamentu izmaksas u.c., bet lielākā daļa ir netiešās izmaksas, kas ir saistītas ar prombūtni un traucējumiem darbā – produktivitātes samazināšanos un potenciālajiem vai gaidāmajiem ienākumiem, kas zaudēti migrēnas dēļ.
Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa norāda, ka bieži vien bailēs par darba zaudēšanu pacienti savu diagnozi slēpj.
«Migrēnas slogu pacientiem padziļina arī bieži sastopamie pavadošie traucējumi – trauksme, depresija, bailes no lēkmju atkārtošanās,» stāsta Alberliņa. «Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts. Pacienti, kas cieš no migrēnas, medikamentus pērk par saviem līdzekļiem. Tādēļ diemžēl ne visi pacienti ar atļauties zāles piemērotai ārstēšanai, kas sniegtu iespēju dzīvot produktīvāk un pilnvērtīgāk.»
Ārsts-algologs Mihails Arons norāda, ka tikai 4,5% pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus un pietiekami neveic migrēnas profilaktisko ārstēšanu un novērošanu. Tomēr tieši preventīvā ārstēšana mazina smagas migrēnas lēkmes, atzīmē speciālists.
Arī Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības aptaujas rezultāti liecina – 80% atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi.
Pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi, migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz par 50%.
Tiek norādīts, ka ar migrēnu slimo aptuveni viens miljards cilvēku pasaulē, tā ir visbiežāk sastopamā galvas smadzeņu slimība. Sadarbībā ar pasaules veselības organizāciju veiktajā Globālā slimību sloga pētījumā galvas sāpes, tai skaitā, migrēna ir minēta kā otrs biežākais saslimstības cēlonis visā pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm.
Septembra pirmā nedēļa tiek atzīmēta kā migrēnas nedēļa, un šajā laikā mērķis ir pievērst uzmanību šai slimībai, izglītot sabiedrību un mazināt aizspriedumus.