Iespējams, arī patēriņa kredītus turpmāk būs grūtāk saņemt, jo šo kredītu sniedzēji beidzot varēs izmantot Latvijas Bankas uzturēto Kredītu reģistru, lai iegūtu informāciju par citiem patērētāja darījumiem ilgākā laika posmā un novērtētu viņu kredītspēju.
Ja kredīta kārotājam būs daudzas saistības bankās, par kurām informācija atrodas Kredītu reģistrā, patēriņa kredītu sniedzējs varētu atteikt aizdevumu, ko, iespējams, nebūtu atteicis šobrīd. Iespējams, piekļuve Kredītu reģistram būs iespējama līdz ar patēriņa kreditētāju licencēšanas ieviešanu no 2011.gada 1.jūlija.
Par piekļuvi Kredītu reģistram Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 15.septembrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā.
Paredzēts, ka šo iespēju turpmāk varēs izmantot arī citas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts personas, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu. Par Kredītu reģistra izmantošanu būs jāmaksā, un samaksas apmēru noteiks Latvijas Banka.
Patlaban pieeja Kredītu reģistram ir bankām, komercsabiedrībām, apdrošinātājiem un krājaizdevu sabiedrībām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai.
Izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu atbildīgu kreditēšanu, nodrošinot personām, kas kreditē, iespēju novērtēt patērētāja kredītspēju, norāda grozījumu autori.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma lūgt Saeimu grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā iekļaut Saeimas 16.septembra sēdes darba kārtībā un noteikt tiem steidzamību.
Patēriņa kreditētāji jau iepriekš pauda vēlmi izmantot Kredītu reģistra informāciju, jo tas ļautu atbildīgāk aizdot.