Pirmais, ko pēc dzimšanas dara cilvēks, ir raudāšana. Mazi bērni to dara katru dienu, ar laiku raudāšana samazinās. Nav tā, ka pieaugot mēs pārstājam raudāt – ja kāds to apgalvo, viņš noteikti melo.
Cilvēki vienkārši ir pieņēmuši slēpt tādas emocijas kā raudāšanu. Tas šķiet pieņemami un pareizi (īpaši vīriešiem, jo viņi taču ir stiprais dzimums). Mūsdienās raudāšana ir tabu. Tāpēc, iespējams, var likties pārsteidzoši, ka daudzi slaveni, vēsturei nozīmīgi cilvēki (piemēram, Baraks Obama) nav baidījušies raudāt, dažkārt pat ne publiski. Lai gan lielākā daļa cilvēku raudāšanu uzskata par vājuma pazīmi, psihologi apgalvo kaut ko pilnīgi pretēju.
Spēja raudāt liecina, ka nebaidies no savām emocijām
Raudāšana liek tev apzināties savas emocijas – vai tās būtu dusmas, skumjas, vilšanās vai kas cits. Apzināties savas emocijas nav viegli. Vienmēr vieglāk ir apspiest savas emocijas, bet diemžēl tas strādā tikai īslaicīgi. Apzināties tās un tikt ar tām galā prasa spēcīgu prātu un garu, spēju ieskatīties sevī.
Raudāšana parāda, ka neuztraucies par sabiedrībā pieņemto
Neskatoties uz to, ka raudāšana sabiedrībā tiek stigmatizēta, spēja to atzīt ir spēka nevis vājuma pazīme.
Raudāšana parāda, ka esi līderis
Kad raudi atklāti, tu arī atbrīvo cilvēkus sev apkārt. Īpaši, ja tas notiek kāda kopīga piedzīvojuma/pārdzīvojuma laikā. Tad tava raudāšana ļauj arī apkārtējiem cilvēkiem reaģēt un parādīt savas emocijas.
Raudāšana liecina, ka ļaujies savām emocijām
Ir svarīgi spēt atbrīvoties no saspringuma. Turot visu, kas ir sakrājies tikai sevī, tas var beigties ar eksploziju. Kad tas notiek, var izraisīties konflikti, strīdi, rasties jaunas problēmas ar apkārtējiem cilvēkiem. Raudāšana palīdz ar šo saspringumu tikt galā. Gluži kā spiediena noņemšana.
www.wimp.com
