Visi trīs bijušie Latvijas prezidenti uzskata, ka sava noraidošā attieksme pret krievu valodas statusa maiņu cilvēkiem ir jāpauž, šādi atņemot retoriskos ieročus referenduma iniciatoriem.
Tikmēr pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš vairākkārt ir norādījis, ka nepiedalīties referendumā. Viņš aicina labāk katru, kurš ir par latviešu valodu, censties pārliecināt arī citus par to, raksta laikraksts Diena.
Politologi šādu nostāju vērtē kā loģisku un samierniecisku, kas varētu atrast arī savus piekritējus. Vienlaikus neilgais laiks, ko Bērziņš pavadījis kā prezidents ietekmē viņa autoritāti sabiedrībā, kā rezultātā izteiktas šaubas par masveida atbalstu.
«Skaidrs, ka mēs visi mīlam savu valodu un negribam pieļaut otras ieviešanu. Bet vai tas ir augstāko valsts amatpersonu cienīgi – aicināt cilvēkus piedalīties referendumā, kuru iniciējuši acīmredzami radikāļi un kurš ir nepārprotami bezjēdzīgs? Tas, ka Bērziņš negrib piedalīties šajā pasākumā, liecina par viņa politisko briedumu,» norāda politologs Ivars Ījabs.
Kritiskāk noskaņots gan bija politologs Andris Sprūds, kurš atzina, ka liela daļa sabiedrības tiešām uzskata, ka šādam referendumam nav jāizrāda cieņa, tajā piedaloties, tomēr uzsvēra, ka liels pretbalsotāju skaits varētu spriedzi drīzāk samazināt nekā palielināt.
Kā ziņots, parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, tādējādi referendums, visticamāk, notiks. Galīgie parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi gada izskaņā, jo nepieciešams laiks saņemto parakstu pārbaudei.
Ref: 103.000.103.328