Biodegvielas ražotājiem valsts atbalsts nepieciešams arī turpmāk, norāda SIA Jaunpagasts Plus valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme un Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs.
Ulme akcentēja, ka īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka strauji augušas graudu cenas. Lai gan šogad biodegvielas ražotāju atbalstam piešķirta apaļa nulle, Ulme cer, ka kompromiss par subsīdiju turpināšanu tiks atrasts.
Kad Bioventa cēla rūpnīcu, kad renovējām Iecavu, uzņēmēji rēķinājās ar atbalstu. Tas ir valstisks jautājums – vai valsts atbalsta importa pieaugumu vai tomēr vietējo ražotāju. Esam aprēķinājuši, cik naudas nodokļos paliek Latvijā no fosilās degvielas un cik no biodegvielas. Skaitļi ir ļoti interesanti, pēc to publiskošanas varēs redzēt, kāpēc nepieciešams atbalsts, kas līdz šim bijis ļoti lietderīgs ekonomikai. Cerams, ka atradīsim kompromisu. Pie augstajām graudu cenām tas ir ļoti svarīgs jautājums, norādīja Ulme.
Arī Znatnajs akcentēja, ka izejvielu cenu kāpuma dēļ ražotāji rēķinās ar turpmāku valsts atbalstu. Pērn, piemēram, rapša cena gada laikā pieauga par 65%, bet biodīzeļa cena – par 56%. Saistībā ar izejvielu cenām uzsvēršu, ka patlaban, ja akcīze ir nulle, biodīzeli vairumtirdzniecībā var pārdot par 80,6 santīmiem, un tā ir konkurētspējīga cena. Protams, nekad nevar zināt, kad cenas atkal mainīsies. Jautājums par atbalstu ir arī ekonomiski svarīgs no valstiskā viedokļa. Degvielas ražotājs Bio Venta aprēķināja, ka uzņēmuma nepieciešamais valsts atbalsts ir septiņi miljoni latu gadā, toties valstij kompānija varētu ienest 19 miljonus budžetā, klāstīja Znatnajs.
Patlaban atbalsta sistēma biodegvielas ražotājiem ir beigusies, kopumā četru gadu laikā izmaksāti 67,3 miljoni latu. Ar līdzšinējo atbalsta sadali nav apmierināti lauksaimnieki, kuri iesnieguši grozījumus Biodegvielas likumā ar prasību pārskatīt valsts finansējumu biodegvielas industrijai. Kā norādīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, grozījumu mērķis ir novērst nevienlīdzību valsts atbalsta sadalē.
Jautājums par samērīgu atbalstu visiem biodegvielas ražošanas ķēdē iesaistītajiem posmiem ir aktuāls jau vairākus gadus. Mērķis ir panākt, lai visa ķēde būtu sakārtota un saprotama. Lai nav tā, ka atbalsta tikai ražotājus, bet pārējie – zemnieki, kas rapsi audzē, un kooperatīvi, kas to pārdod, – tiek aizmirsti. Otrā svarīga lieta – ja reiz tiek saņemts atbalsts, jābūt pārliecībai, kur saražoto produkciju likt un kā veicināt tās patēriņu. Gribam panākt, lai atbalsta saņēmējs būtu samaksājis ražotājam par izejvielu piegādi, nevis audzētu parādus un tikmēr saņemtu atbalstu no valsts, sacīja Jansons.
Tikmēr Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sacīja, ka šodien paredzētajā Biodegvielas konsultatīvās padomes sēdē jautājums par atbalsta shēmu ražotājiem būs galvenais diskusiju temats.
Sistēmas atjaunošana ir valstisks jautājums, vienlaikus jābūt pilnīgai pārliecībai, ka ražošanas shēma nodrošina gan konkurenci, gan izvirzīto mērķi – biodegvielas patēriņa veicināšanu.
Ekonomikas ministrija nav nākusi ar priekšlikumu kādu no ražošanas ķēdes posmiem izvirzīt kā prioritāti. Ja tiks izstrādātas atbalsta vadlīnijas, tās vispirms būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Otrs jautājums – kā atbalsta mehānismu uzbūvēt. Budžeta finanšu iespējas ir minimālas, lai neteiktu vairāk. Turklāt nedrīkst atbalstu traktēt kā pastāvīgu naudas plūsmu ražotājam, tas nav ilgtspējīgs modelis. “Jāuzzīmē” modelis, kas parāda, kādā veidā biodegvielas industrija zināmā brīdī varēs attīstīties bez valsts atbalsta. Kļūdains solis būtu pieņemt lēmumus, kas nojauc iestrādes un atbalsta sistēmu vispār likvidē. Tas valstij izmaksās daudz dārgāk, sacīja Pūce.