Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien, 9.oktobrī, bija dažādas tendences, turpinoties bažām par ASV procentlikmju pēkšņo palielināšanos un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) pazeminot globālās ekonomikas izaugsmes prognozi.
Investori ir bijuši nervozi, kopš ASV desmit gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 3%. Tas pieauga pēc spēcīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas, kuri veicina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.
ASV desmit gadu obligāciju ienesīgums otrdienas rītā turpināja pieaugt, bet vēlāk sāka kristies un noslēdza dienu 3,21% līmenī.
Pirms tam Itālijas valdībai bija izdevies samazināt savu obligāciju ienesīgumu, finanšu ministram Džovanni Trijam (Giovanni Tria) sakot, ka bailes par šīs valsts finansiālo veselību un sekojošais Itālijas aizņemšanās izmaksu kāpums neatspoguļo patieso situāciju Itālijas ekonomikā.
Itālijas obligāciju ienesīgums tirdzniecības sesijas sākumā pieauga, bet pēc tam kritās.
Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.
Volstrītā indekss Nasdaq Composite nedaudz pieauga, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor’s 500 samazinājās.
«Plašākais tirgus, šķiet, negribēja veikt izšķirošu kustību kādā virzienā, un indekss Standard & Poor’s 500 daudzreiz svārstījās ap nemainīgu līniju tirdzniecības sesijas laikā,» konstatēja Briefing.com.
«ASV obligāciju ienesīguma kāpums naktī pārsteidza investorus šorīt,» piebilda Briefing.com. «Tomēr atjaunojusies pirkšanas interese pacēla cenas un samazināja ienesīgumu, un tas nedaudz mazināja agrīno baiļu sajūtu.»
SVF jaunākajā ziņojumā pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi gan šim, gan nākamajam gadam ir samazinājis par 0,2 procentpunktiem. Fonds prognozē, ka pasaules ekonomika gan šogad, gan nākamgad palielināsies par 3,7%, reģistrējot identisku kāpumu kā pērn.
SVF norādīja, ka riski pasaules ekonomikai pēdējos sešos mēnešos ir pieauguši, bet iespējas potenciālam izaugsmes tempa paātrinājumam ir samazinājušās. Globālās ekonomikas izaugsmes prognožu samazināšanu fonds galvenokārt skaidroja ar pārsteigumiem, kas vairākās attīstītajās tautsaimniecībās negatīvi ietekmēja ekonomisko aktivitāti šā gada sākumā. Tāpat fonds norādīja uz īstenoto tirdzniecības pasākumu negatīvo ietekmi, sliktākiem finanšu apstākļiem, ģeopolitisko saspīlējumu un naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.
ASV aviosabiedrības American Airlines akcijas cena kritās par 6,6% pēc atzinuma, ka tā septembrī atcēlusi apmēram 2100 reisu viesuļvētras Florensa dēļ. Arī aviokompāniju Delta Air Lines un United Continental akciju cenas saruka par vairāk nekā diviem procentiem.
Kafijas kompānijas Starbucks akcijas cena kāpa par 2,1% pēc investora Bila Akmena (Bill Ackman) paziņojuma, ka viņš iegādājies akcijas šajā kompānijā.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,67 ASV dolāriem līdz 74,96 dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,09 dolāriem līdz 85,00 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average otrdien kritās par 0,2% līdz 26 430,57 punktiem, indekss Standard & Poor’s 500 saruka par 0,1% līdz 2880,34 punktiem, bet indekss Nasdaq Composite palielinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 7738,02 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,1% līdz 7237,59 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,3% līdz 11 977,22 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,4% līdz 5318,55 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1492 līdz 1,1494 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa no 1,3090 līdz 1,3144 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu samazinājās no 113,23 līdz 112,95 jenām par dolāru.