Paužot sēras un sašutumu par Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavību, svētdien, 2.martā, Maskavā noticis gājiens, kurā piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Pazīstamo liberāli noskaņoto Krievijas politiķi piektdienas, 27.februāra, vakarā Maskavas centrā nošāva nezināmas personas.
Jau vēstīts, ka Ņemcova līdzgaitnieku un atbalstītāju vidū valda viedoklis, ka šis gadījums papildinās bēdīgi slaveno sarakstu, ko veido arvien neatrisinātas izrēķināšanās ar politiķiem un žurnālistiem, kuri kritizēja valdošo režīmu.
Pirms uzbrukuma piektdien, 27.februārī, Ņemcovs bijis kafejnīcā Maskavas galvenajā universālveikalā pie Sarkanā laukuma. Tur viņš ticies ar savu draudzeni no Ukrainas Annu Duricku. Politiķi fiksējušas novērošanas kameras, kurās redzams, kā politiķis runā pa telefonu.
Neilgi pirms došanās prom viņš sniedzis interviju kādai Ukrainas radiostacijai. Tajā viņš apstiprinājis, ka grasās publiskot pierādījumus par Krievijas armijas klātbūtni Ukraina konflikta zonā. Tieši šo kā vienu no iemesliem Kremļa atbalstītājiem izrēķināties ar Ņemcovu svētdien, 1.martā, minēja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Publiskots arī video, kurā var redzēt slepkavības brīdi uz Moskvoreckas tilta pārsimt metru attālumā no Kremļa sienas. Pašu uzbrukumu aizsedz ielu tīrītāja mašīna, taču redzams, ka pēc tam uz braucamās daļas izskrien cilvēks un iesēžas piebraukušajā auto, kas strauji aizbrauc. Līdz ar to izplēn sākotnējā versija, ka uz Ņemcovu šauts no garāmbraucoša auto.
Lieta par slepkavību nodota Krievijas Izmeklēšanas komitejas galvenajai pārvaldei, sadarbojoties arī ar citiem resoriem, un izmeklēšana uzticēta speciālistiem, kas līdz šim nodarbojušies ar ultranacionālistu pastrādātajiem noziegumiem, vēsta Krievijas mediji. Krievijas Izmeklēšanas komitejā par krimināllietu būs atbildīgs ģenerālis Igors Krasnovs un vēl divpadsmit augsta ranga speciālisti. Krasnovs nodarbojies ar nacionālistu pastrādātiem noziegumiem. Viņš atklājis 2009.gadā notikušo advokāta Staņislava Markelova un žurnālistes Alises Baburovas slepkavību. Par to tika notiesāti organizācijas «Krievu nacionālistu kaujas vienība» aktīvisti.
Pašlaik izmeklētāju galvenās versijas notikušo vērtē kā politisko terorismu ar mērķi destabilizēt situāciju valstī.
Tiek meklēta gan saistība ar islāma ekstrēmistiem, kuri it kā draudējuši Ņemcovam, gan radikālajiem spēkiem, kas karo pret separātistiem Ukrainā. Nav ziņu par Ņemcova pavadoni slepkavības brīdī – 23 gadus veco ukraiņu modeli.
Par viņas atrašanos vietu ziņu nav, Ukrainas politiķi pauduši bažas, ka viņa nelikumīgi tiek turēta kādā dzīvoklī Maskavā. Krievijas puse vēsta, ka svarīgā lieciniece tiek apsargāta un ar viņu ticies Ukrainas konsuls.
Tikmēr anonīmi avoti drošības iestādēs norādījuši uz Krievijas ultranacionālistiem no organizācijas Russkije jeb Krievi, kuri par saviem pretiniekiem uzskata gan esošo varu, gan politisko opozīciju. Nacionālistu līderi šādas apsūdzības noraida.
Sašutumu un nosodījumu par notikušo sestdien pauda daudzu pasaules valstu līderi. Par brutālu slepkavību to nosauca ASV prezidents Baraks Obama, viņš aicinājis Kremli rūpīgi un objektīvi izmeklēt šo noziegumu. Līdzīgu paziņojumu izplatīja arī Vācijas kanclere Angela Merkele un citi ietekmīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu līderi.
Ņemcova bēres notiks otrdien Maskavas Trojekurovas kapsētā.
Ref: 020/111.111.111.2398