BNN APKOPO | Ostu pilsētas nav mierā ar Satiksmes ministrijas piedāvātajiem grozījumiem ostu pārvaldībā

Nav nedz mērķa, nedz izvērtējuma, tā BNN par Satiksmes ministrijas piedāvātajiem grozījumiem ostu pārvaldības modelī izsakās Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldes vadītājs Ansis Zeltiņš norāda, ka nepieciešams, lai jebkuras pārmaiņas, tai skaitā izmaiņas likumos nevis vājinātu, bet celtu kopējo Latvijas ostu un nozares konkurētspēju. Ventspils pārstāvis Jānis Vītoliņš BNN pauž uzskatu, ka likumprojekts ir sasteigts.

Liepājas domes priekšsēdētājs stāsta, ka Satiksmes ministrija nav veikusi sarunas ne ar pašvaldību, ne ar liepājniekiem. «Nav notikusi sabiedriskā likumprojekta apspriešana, kā tas bija, piemēram, ar Administratīvi teritoriālo reformu.»

Arī Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis jau iepriekš sacīja, ka apspriešanās ar ostas lietotājiem un tās pārstāvošajām organizācijām līdz šim nav notikusi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) nāca klajā ar mērķi mainīt Latvijas ostu pārvaldības modeli tā, lai tas būtu atbilstošs starptautiskai praksei un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām.

Pārmaiņas grasās būt visai iespaidīgas, tādēļ BNN nolēma noskaidrot, ko par paredzētajām izmaiņām ostu pārvaldībā domā visas trīs Latvijas lielās ostu pilsētas.

Kā viens no galvenajiem atskaites punktiem, par ko raisās diskusijas ir tas, ka likuma Par ostām izmaiņas ietver arī to, ka ostu pārvaldēm tiek dotas tiesības nodarboties ar komercdarbības veikšanu. Tas rada bažas, ka privātie uzņēmēji tiks negatīvi ietekmēti.

Proti, trīs lielāko ostu pārveidošana par kapitālsabiedrībām nozīmētu, ka tās nevis nodarbosies ar infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldīšanu, bet gan uzņēmējdarbību, kas savukārt izstumtu no tirgus privātos uzņēmējus, skaidro BATL.

«Pastāv reāli riski, ka ar laiku topošajam komersantam var parādīties vēlme paaugstināt ostas nodevu, nomas maksu komersantiem, kas iznomā gan zemi, gan ēkas brīvostas teritorijā,»

BNN norāda Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. «Tā rezultātā cietīs Ventspils ostas un, protams, arī visa Latvijas tranzīta koridora konkurētspēja.»

Tāpat Liepājas mērs Vilnītis BNN atzīmē: «Kapitālsabiedrības izveide ir vērsta uz peļņas gūšanu. Publiskas personas mērķi bija pavisam citi – nejaukties uzņēmējdarbībā, nenodarboties ar stividoru pakalpojumiem un citiem darbiem, ko dara uzņēmēji.» Viņš arī norāda, ka «privātuzņēmēji iepauzē investīcijas, jo viņiem nav skaidrības, kā viss notiks».

Arī BATL valdes loceklis Landmanis iepriekš norādīja uz to, ka ostu pārvaldes pārņem pakalpojumus, kurus spēj nodrošināt tirgus, līdz ar to tiek pārkāpti brīvas un godīgas konkurences principi, izstumjot privātos pakalpojumu sniedzējus no tā.

Likumprojekts paredz vistiešāko iejaukšanos velkoņu pakalpojumu tirgū, tādējādi izstumjot privāto pakalpojumu sniedzējus no šī tirgus segmenta, stāsta Landmanis, uzsverot, ka tas ir apdraudējums ārvalstu investīcijām Latvijā.

Ja ostām likums piešķirs tiesības pašām sniegt pakalpojumus un nodarboties ar komercdarbību, tām iegūstot valsts kapitālsabiedrības statusu, tad, kā stāsta Landmanis,

ostu darbībā potenciāli tiks radīts valsts monopolstāvoklis.

Tikmēr Linkaits plānotās pārmaiņas pamato šādi: «Vairāk nekā gadu ilgā darbā izstrādātais jaunais ostu pārvaldības modelis, piedāvājot tās pārveidot par uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot esošos nodokļu režīmus un SEZ statusu Liepājas ostai, ļaus labāk koordinēt ostu darbu ārējos tirgos.»

Viņš uzskata, ka ostām ir jābūt pelnošām, jāattīsta pievienotas vērtības pakalpojumi un jāsekmē turpmāka industrializācijas attīstība, vienlaikus turpinot pildīt arī reģionālās attīstības katalizatora loma.

Vītoliņš pauž uzskatu, ka šis likumprojekts ir sasteigts, un uzsver, ka brīvostas pārvalde ir bezpeļņas organizācija, kuras galvenais un vienīgais uzdevums ir uzturēt kārtībā ostas infrastruktūru un visus līdzekļus ieguldīt infrastruktūrā, lai būtu kārtībā kuģošanas, kanāli, piestātnes, kā rezultātā būtu augsta ostas konkurence.

Savukārt Liepājas mērs Vilnītis ir neizpratnē, kāpēc jāmaina mehānisms, kas labi strādā, turklāt izmaiņām neesot ne juridiska, ne ekonomiska, ne finansiāla pamatojuma. Kā vienīgo iemeslu grozījumu pieņemšanai esošajā redakcijā, viņš saredz, ka «tā ir tikai politiska vēlme». «Ja aiz šiem politiskajiem spēkiem stāv partijas sponsori, kuri vēlas kļūt par ostas īpašniekiem, tad man ir skaidrs, kāpēc šādas izmaiņas paredzētas. Citādi nav saprotams, kam tas vajadzīgs.»

«Neskaidro jautājumu apjoms ir liels. Mēs labprāt tos visus pārrunātu, pirms valdība pieņem kādus pārsteidzīgus lēmumus,» atzīmē Ventspils pārstāvis Vītoliņš.

Savukārt Rīgas Brīvostas pārvaldes vadītājs Ansis Zeltiņš saziņā ar BNN norāda: «Šis tranzīta un loģistikas sektoram nav viegls laiks, Latvijā sarūk energoresursu kravas, mainās tirgus. Mūsu visu kopā uzdevums ir stiprināt savas pozīcijas, lai jebkuras pārmaiņas, tai skaitā izmaiņas likumos nevis vājinātu, bet celtu kopējo Latvijas ostu un nozares konkurētspēju. Vai tas būs šo pārmaiņu rezultāts, laiks radīs.»

Vilnītis, sakot, ka nav izvērtēti ekonomiskie jautājumi, stāsta: «Ja reiz ir kāds plāns, tad kas tiek iegūts un kādi ir mērķi? Vai paredzēts lielāks kravu apjoms, darbavietu skaita pieaugums, algas pielikumi? Ja saprotami mērķi, tad vieglāk pieņemt lēmumu, atbalstīt. Šobrīd tas tā nav.»

Tāpat gan Vilnītis, gan Vītoliņš norāda uz, viņuprāt, neskaidro sadalījumu, kad 2/3 tiktu nodotas valstij un 1/3 pašvaldībai.

Gan Ventspils, gan Liepājas pārstāvji uzsver, ka, veidojot kapitālsabiedrību, tā būtu jādala vismaz uz pusēm.

Lasiet arī: BATL: Satiksmes ministrija virza nepārdomātas izmaiņas ostu darbībā bez apspriedes ar uzņēmējiem

BATL norādīja, ka kopumā asociācija atbalsta iniciatīvu uzlabot lielo ostu pārvaldes darbu, ieviešot labas pārvaldības principus, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu, politisko neatkarību, taču galvenais tās pašmērķis nedrīkst būt komercpakalpojumu veikšana un peļņas gūšana, kas savukārt negatīvi ietekmētu investīciju vidi un tranzīta koridora konkurētspēju, uzsver Landmanis.