Latvija un ASV jau nākamgad atzīmēs savstarpējo stratēģisko attiecību dibināšanas 100 gadu jubileju. Par to, kāpēc ASV ir nozīmīgs sadarbības partneris Latvijai, kāpēc ir nepieciešama starpvalstu sadarbības attīstīšana un kādi ir lielākie izaicinājumi un ieguvumi abu valstu sadarbībā, ziņu portālam BNN no ASV stāsta Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga un Aizsardzības ministrijas pārstāvis ASV, aizsardzības padomnieks Rolands Heniņš.
«Drošība, drošība un vēlreiz drošība»
No sadarbības ar Ameriku, viennozīmīgi, viens no lielākajiem ieguvumiem Latvijai ir drošība, drošība un vēlreiz drošība, kas primāri īstenojas aizsardzības jomā. Kā piemēru var minēt sadarbību starp Latviju un Mičiganas Nacionālo gvardi, kas tiek īstenota jau no 1993.gada un kas būtiski ir uzlabojusi Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzes attīstību, BNN komentē vēstnieks.
Kopīgi paveikto darbu saraksts ir garš, sākot jau ar kopīgu dalību misijās, atbalsta poligonu attīstību līdz pat konkrētiem spēju attīstības projektiem. Lielākais no tiem šobrīd ir Black Hawk helikopteru iepirkums, kur mičiganieši ir gan snieguši savu padomu, gan arī piedāvājuši apmācību un prakses iespējas Latvijas pilotiem un tehniķiem. Nepārtraukti tiek meklētas jaunas sadarbības iespējas, tiekoties un diskutējot visos iespējamajos līmeņos. Vēl vasaras vidū Mičiganu apmeklēja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, novērojot Latvijas karavīru dalību mācībās Northen Strike un tiekoties ar Mičiganas Nacionālās gvardes vadību.
Vēstnieks Selga uzsver, ka 2004.gads bijis ļoti nozīmīgs, jo Latvija iestājās NATO un pievienojās NATO līguma 5.pantā noteiktajām saistībām par savstarpējas palīdzības sniegšanu uzbrukuma gadījumā.
Arī Aizsardzības ministrijas pārstāvis ASV Rolands Heniņš BNN atzīmē, ka Latvijai šī sadarbība aizsardzības jomā ir ļoti būtiska, jo ASV ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais. «ASV rīcībā ir politiski, militāri, ekonomiski u.c. līdzekļi, kas var ietekmēt citu, mums ne pārāk draudzīgu, valstu izvēles. ASV ir globāla lielvara, un mūsu interesēs ir uzturēt pēc iespējas ciešākas saites visās jomās.»
Vēstniecības pārstāvji uzsver, ka Latvijas sadarbība ar ASV aizsardzības jomā kļuva intensīvāka pēc Krievijas agresīvās rīcības Ukrainā 2014.gadā. «Notiek regulāras militārās mācības gan Latvijā ar amerikāņu dalību, gan ASV ar mūsu karavīru dalību. Kopīgi piedalāmies arī militārajās misijās citās valstīs. Ar ASV finanšu un intelektuālo palīdzību tiek stiprinātas mūsu bruņoto spēku spējas. Varam būt apmierināti un pateicīgi ASV Kongresam par atbalstu Baltijas valstīm. Pēdējos gados papildus Pentagona un Valsts departamenta pieprasījumiem Kongress arī piešķir līdzekļus aizsardzības palīdzības programmām Baltijas valstīs, un tas ļauj ātrāk uzsākt konkrētu spēju attīstības projektus. Liela nozīme ir latviešu diasporai ASV, kas ir aktīvā saziņā ar saviem senatoriem un kongresmeņiem, aicinot tos sniegt lielāku atbalstu Latvijai.»
Aizsardzības eksperts Heniņš atzīmē, ka drošības un aizsardzības jomā fokuss ir kopīga draudu un izaicinājumu izpratne, militāro spēku savietojamība, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī kopīga cīņa pret hibrīdo apdraudējumu.
«Šajā lauciņā lielākais izaicinājums ir pastāvīgi uzturēt Latvijas, Baltijas reģiona aktualitāti ASV. Amerikas politiskā elite un sabiedrība kopumā aktīvi seko līdzi notikumiem visā plašajā pasaulē, un skaidrs, ka ASV kā globālas lielvaras intereses un izaicinājumi sniedzas krietni tālāk par mūsu reģionu. Šīs ASV administrācijas galvenais identificētais drauds ir pieaugošā Ķīnas ietekme. Lēmumu pieņēmēji un viedokļu līderi Vašingtonā aktīvi diskutē par Ķīnas potenciālo apdraudējumu un to, vai ASV ir nepieciešamie instrumenti, lai stātos tam pretī,» norāda Heniņš.
ASV rēķinās ar sabiedroto, tai skaitā Latvijas atbalstu gan Ķīnas radīto apdraudējumu apzināšanā, gan cīņā pret hibrīdo apdraudējumu, gan pretterorisma misijās pasaules «karstajos» punktos. Konkrēti no Latvijas tiek arī sagaidīts, ka tā būs aktīva NATO sabiedrotā un spēs sevi aizsargāt, veltot tam atbilstošus resursus, stāsta Latvijas vēstniecības ASV pārstāvji.
Latvijas vēstnieks uzsver, ka drošība sevī ietver arī daudz plašāku darbību – ne tikai aizsardzības jomu, bet arī, piemēram, drošību enerģētiskajā, vides un finanšu jomā. «Finanšu jautājums īpaši aktualizējās pēc Moneyval un FATF ziņojuma, pēc kura Latvijai bija jāveic «kapitālais remonts», lai tā neiekļūtu «pelēkajā sarakstā» un tiktu mazināta iespējamība valstī atmazgāt naudu. ASV spēja sniegt spēcīgas rekomendācijas finanšu stabilitātes stiprināšanai. Lūk, šādi piemēri veido organisku savstarpējo saiti, lai tā izpaustos ne tikai sadarbībā pie svētku galda jubilejās, bet arī praktiskos padomos un fiziskos darbos.»
«No Latvijas viedokļa ir jāteic, ka sadarbība vienmēr bijusi izcila gan ar republikāņiem, gan demokrātiem»
Māris Selga darbu kā vēstnieks uzsāka Donalda Trampa (Donald Trump) prezidentūras laikā un turpina arī pēc Džo Baidena (Joe Biden) ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Vēstnieks gan uzsver, ka tas nav mainījis valstu savstarpējās attiecības nedz darbos, nedz projektu idejās. «No Latvijas viedokļa ir jāteic, ka sadarbība vienmēr bijusi izcila gan ar republikāņiem, gan demokrātiem. Mēs īsti nedalām administrācijas un esam gatavi sadarboties ar to, ko ASV tauta ir nolēmusi redzēt par savu prezidentu.» Diplomāts atzīmē, ka pašlaik grūtākais ir pandēmijas apstākļos satikties ar esošo administrāciju klātienē. Lai gan sarunas rit ar tehnikas palīdzību, vēstnieks cer, ka klātienes tikšanās būs pieejamākas, jo pašreizējā administrācija ievēro stingrus zinātnieku epidemioloģiskos ieteikumus. «Tāpēc ceram, ka vakcīnas padarīs dzīvi brīvāku, jo pašlaik spēcīgāku kontaktu veidošanai šis ir traucējoši.»
Tāpat arī aizsardzības padomnieks Heniņš uzsver, ka militāro mācību programmas, spēju attīstības plāni, citas sadarbības iniciatīvas tiek plānotas daudzus gadus uz priekšu, jo prasa sagatavošanās laiku, finanšu resursu piešķiršanu utt. Jau pieminētā sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi notiek projektos, kuri ir uzsākti pirms daudziem gadiem un kuru īstenošana nav īpaši atkarīga no administrācijas maiņas Vašingtonā.
Katra jauna administrācija, protams, pārskata savus darbības virzienus, izvirza prioritātes un piešķir resursus izvirzīto mērķu īstenošanai.
«Mūsu prioritārā sadarbība ar ASV aizsardzības jomā tuvākajos gados ir saistīta ar lielāku ASV spēku klātbūtni Latvijā, ar bruņutehnikas un militārā ekipējuma krājumu izvietošanu pie mums, kā arī ar ciešāku reģionālo aizsardzības plānu izstrādi un lielāku palīdzību mūsu militāro spēju stiprināšanā. Šobrīd ASV administrācija veic pārskatu par savu bruņoto spēku izvietojumu pasaulē. Šajā procesā esam skaidri definējuši, ka vēlamies redzēt lielāku ASV militāro klātbūtni Latvijā,» komentē Rolands Heniņš.
