Šonedēļ Latvijā Saeima otrajā lasījumā atbalstīja strīdīgo Veselības finansēšanas likumprojektu, tomēr pat pēc ilgstošām deputātu debatēm tajā nav iekļautas konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados. Tikmēr Latvijā rosās vēl viens strīdīgs jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanām. Proti, šonedeļ Saeimas Juridiskās komisijas vairākums atbalstīja iniciatīvu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā, kas nozīmē, ka tas būs viens no iespējamiem priekšlikumiem Satversmes grozījumos. Savukārt «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē kādreizējais laikraksta Diena galvenā redaktora pienākumu izpildītājs, žurnālists Guntis Bojārs norādīja uz Aivara Lemberga, Aināra Šlesera un Andra Šķēles aktivitātes periodiem saistībā ar avīzes darbu. Pozītīvās ziņas nāca no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, kas savās jaunākajās prognozēs paaugstinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Kritums; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.
PĀRMAIŅAS: Juridiskās komisijas vairākums atbalsta atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai» līdzpriekšsēdētājs Gaidis BērziņšSaeimas Juridiskās komisijas vairākums trešdien, 29.novembrī, atbalstīja iniciatīvu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā.
Pret šo iniciatīvu balsoja Zaļo un zemnieku savienības un partijas No sirds Latvijai deputāti.
Līdz ar to šis būs viens no iespējamiem priekšlikumiem Satversmes grozījumiem, ko apspriedīs atbildīgā darba grupa. Juridiskā komisija nolēma veidot šādu darba grupu, kurai būs jāvērtē, kurām Satversmes grozījumu iniciatīvām iespējams saņemt nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā.
Darba grupā strādās frakciju deleģēti pārstāvji un tai jāpiedāvā savi secinājumi līdz marta vidum.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas politiķiem ir dažādi viedokļi par to, vai Valsts prezidentu būtu jāievēlē atklātā balsojumā.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Valsts prezidents jāievēlē atklātā balsojumā.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/juridiskas-komisijas-vairakums-atbalsta-atklatas-valsts-prezidenta-velesanas-256791
CĪŅA: Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā neiekļauj konkrētas summas
Saeima ceturtdien, 30.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja Veselības finansēšanas likumprojektu, neiekļaujot tajā konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados.
Tieši par finansējuma pieaugumu un mediķu algu palielinājumu šodien Saeimas sēdē bija plašākās debates. Opozīcijas frakcijas Saskaņa rosināja likumā ierakstīt, ka, izstrādājot budžeta projektu, 2018.gadā nepieciešams paredzēt valsts finansējuma pieaugumu veselības aprūpei ne mazāku par 227 miljoniem eiro, 2019.gadā – ne mazāku par 341 miljoniem eiro, bet 2020.gadā – ne mazāku par 442 miljoniem eiro.
Deputāts Vitālijs Orlovs (S) debatēs skaidroja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) mudināja likumprojektā minēt finansējuma pieaugumu pa gadiem. Arī Saskaņa uzskata, ka likumā jābūt norādītam ikgadējām finansējuma pieaugumam veselības aprūpes nozarei.
Valdošo koalīciju pārstāvošais Romualds Ražuks (V) skaidroja, ka par skaitļiem komisijā bija ilgstošas debates, tomēr likumos precīzus skaitļus ierakstīt nevarot, tāpēc finansējuma pieaugums tikšot norādīts procentuāli. Viņš arī piebilda, ka vidēja termiņa budžetā cipari ir iekļauti, bet šī likuma mērķis neparedzot atspoguļot šādus ciparus. Pie šiem jautājumiem vēl tiks strādāts, uzsvēra Ražuks.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/saeima-atbalsta-veselibas-aprupes-finansesanas-likumprojektu-neieklaujot-taja-konkretas-finansejuma-summas-257066
PATIESĪBA: Bojārs par kādreizējo darbu Dienā jeb «Ko jūs tur rakstāt lejā? Man te Lembergs zvana, lamājas piecstāvīgajos»
«Ko jūs tur rakstāt lejā? Man te Lembergs zvana, lamājas piecstāvīgajos un prasa, ko jūs tur darāt,» šādu uzsaukumu no Viestura Koziola atceras uz «Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijas sēdi uzaicinātais Aizliegtais paņēmiens vadītājs un idejas autors, bijušais Diena galvenais redaktors Guntis Bojārs.
Sēdes laikā, 27.novembrī, Bojārs atbildējis par to, kā ar sabiedrības viedokli centušies manipulēt Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. Bojārs atklāj: «Viesturs Koziols, kuram piederēja laikraksta Diena akcijas, uzsauca mani pie sevis kabinetā un teica: «Ko jūs tur rakstāt lejā? Man te Lembergs zvana, lamājas piecstāvīgajos un prasa, ko jūs tur darāt.»»
Sēdē jautājumus uzdevis arī Saeimas deputāts Andrejs Judins: «Mans jautājums ir tāds, vai bija mēģinājumi, vai bija vēlme manipulēt ar sabiedrības viedokli, jo, cik tas ir veiksmīgi, tas ir cits stāsts.»
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/bojars-ka-ar-sabiedribas-viedokli-censas-manipulet-lembergs-skele-slesers-257081
IZAUGSME: Reizniece-Ozola pieteikusi kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, apstiprina Reizniece-Ozola.
Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.
Reizniece-Ozola stāsta, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.
Finanšu ministre norāda, ka finanšu jomā ES sagaida daudz izaicinājumu, piemēram, ekonomikas un monetārās savienības jautājumi un citi. «Darāmā ir daudz,» piebildusi Reizniece-Ozola.
Viņa atturējusies prognozēt balsojuma rezultātu. Finanšu ministre atzina, ka lēmumu, ticamākais, pieņems Eiropas Parlamenta lielās politiskās grupas – Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/reizniece-ozola-pieteikusi-kandidaturu-uz-eirogrupas-prezidenta-amatu-257111
KRITUMS: Virkne no «Oligarhu lietā» iesaistītiem politiķiem politikā joprojām aktīvi un turpina pieņemt lēmumus
«Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas mēģinājumiem Latvijā apstiprinās. KNAB ir radījis ļoti apjomīgu lietu, kurā ir atrodami materiāli, kas apstiprina aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem un nepārprotami norāda uz politisko korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» esošo situāciju Kustības Par! mājas lapā komentē Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Deputāts norāda, ka parlamentārās izmeklēšanas laikā ir atklājies, ka ne visi cilvēki, kuru rīcībā bija izmeklēšanai svarīga informācija un kuru liecības varētu palīdzēt noziegumu pierādīšanā, tika identificēti un nopratināti KNAB izmeklēšanas laikā. «Diemžēl izmeklētāji nav izmantojuši visas iespējas iegūt papildu pierādījumus. Valsts sagrābšana nav Krimināllikumā ierakstīts jēdziens, tomēr tā ir saistīta ar vairākām darbībām, kas ir krimināli sodāmas un krimināllietas un operatīvās lietas materiālos ir atrodamas pietiekami skaidras norādes uz izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.»
Judins Kustības Par! lapā vēsta, ka šobrīd normatīvie akti neļauj publiskot atsevišķus krimināllietu materiālus pēc lietu izbeigšanas, «tomēr ir acīmredzams, ka vairāku dokumentu publiskošana ir sabiedrības interesēs, jo sevišķi, ņemot vērā, ka virkne no «Oligarhu lietā» iesaistītiem politiķiem ir politikā joprojām aktīvi un turpina pieņemt lēmumus par publisko līdzekļu sadali un apsaimniekošanu. Šī lieta nav tikai saistīta ar sešus gadus seniem notikumiem – tā ir saistīta arī ar mūsdienu valsts pārvaldi,» turpina Judins.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/pienemumi-par-valsts-sagrabsanas-meginajumiem-latvija-apstiprinas-uzsver-judins-256578
NĀKOTNE: OECD Latvijai lēš straujāko tautsaimniecības augšupeju Baltijā
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savās jaunākajās prognozēs paaugstinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, un Latvijai tiek lēsta straujākā tautsaimniecības augšupeja Baltijas valstu vidū.
«Saskaņā ar jaunāko Ekonomikas pārskatu, OECD Latvijai šogad prognozē ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%. Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā,» atzīmē Finanšu ministrijā (FM).
OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori – eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/latvijai-tiek-lesta-straujaka-tautsaimniecibas-augsupeja-baltijas-valstu-vidu-256593
VIEDOKLIS: Demokrātija nevar pastāvēt, ja vairākums klusē
«Pirms 76 gadiem šajā dienā notika viena no lielajām Latvijas tautas vēstures traģēdijām, kad Rumbulā masveidīgi tika iznīcināti ebreju izcelsmes Latvijas pilsoņi. Pieminot upurus, mēs iestājamies par to, lai nekas tāds nekad vairs neatkārtotos», uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/pabriks-demokratija-nevar-pastavet-ja-vairakums-kluse-257038
Ref:224.000.103.2966