Šonedēļ pēc vairāku mēnešu diskusijām, kurš tad aizvietos Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vadītāju Solvitu Āboltiņu tika noskaidrots, ka viņas amatu aizstās deputāts Hosams Abs Meri. Vairāki partijas politiķi ir pārliecināti, ka partijas iziršanas process ir beidzies.
Tikmēr Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne turpina valdībai un sabiedrībai atgādināt, ka VAS Latvijas dzelzceļš 2017.gadā ir pārvadājis 43 miljonus tonnu kravas, kas ir zemākais kravu apjoms pēdējo 15 gadu laikā. Turklāt šobrīd nav neviena priekšnosacījuma, lai kravas neturpinātu kristies, kas nozīmē, ka lejupslīdes zemākais punkts nav pat sasniegts.
Savukārt Latvijas veselības ministre Anda Čakša iedzīvotājiem sola, ka saņemot būtisku budžeta pieaugumu, nākamgad rindas pēc medicīnas aprūpes pakalpojumiem saruks teju uz pusi.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Solījums; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Cīņa, Darījums.
PĀRMAIŅAS: Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatā apstiprināts Abu Meri
Partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatā apstiprinātais deputāts Hosams Abu MeriVienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatā apstiprināts deputāts Hosams Abs Meri. Līdzšinējā frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa noliks Saeimas deputātes mandātu un plāno atgriezties diplomātiskajā dienestā.
Abu Meri frakcijas priekšsēdētāja amatam rekomendēja Vienotības valde, izslēdzot no partijas Āboltiņu. Šādu lēmumu partijas valde pieņēma 6.novembrī.
Par frakcijas priekšsēdētāja vietniekiem ceturtdien, 21.decembrī, netika lemts. Šos amatus iepriekš bija lemts piedāvāt tā dēvētājiem reģionu pārstāvjiem un partijas Kustība Par! deputātiem.
CĪŅA: Igaunija ANO Jeruzalemes balsojumā grasās nepakļauties ASV brīdinājumam
Kaut arī Amerikas Savienoto Valstu valdība brīdinājusi valstis, kuras saņem finansiālu atbalstu no ASV, lai tās šonedēļ ANO nebalso «par» rezolūciju pret Jeruzalemes atzīšanu kā vienīgi Izraēlas galvaspilsētu, Igaunija atbalstīs gadu desmitiem ilgo Eiropas un iepriekš arī ASV pozīciju, kur atzītas Palestīnas un Izraēlas kopējas tiesības uz Jeruzalemi.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, citējot ārlietu ministra Svena Miksera (Sven Mikser) ceturtdienas, 21.decembra, rītā pausto, ka Igaunija attiecībā uz Tuvo Austrumu aktualitātēm balsos atbilstoši Eiropas Savienības pozīcijai un ka viņš nebaidās no iespējamas ASV valdības pretreakcijas.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/igaunija-ano-jeruzalemes-balsojuma-grasas-nepaklauties-asv-bridinajumam-260567
NĀKOTNE: Svarīgi Eiropas Parlamenta 2017.gada lēmumi, kas drīzumā ietekmēs Tavu dzīvi
Eiropas Parlaments šogad pieņēmis un parakstījis 74 jaunus tiesību aktus, tai skaitā, lai stiprinātu robežkontroles un drošību kopumā, saistībā ar jauniem Eiropas Savienības tirdzniecības līgumiem, enerģētisko drošību, viesabonēšanas pilnīgu atcelšanu, gada noslēgumā uzsvēris Antonio Tajāni (Antonio Tajani), kuru EP priekšsēdētāja amatā ievēlēja šogad janvārī.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/svarigi-eiropas-parlamenta-2017-gada-lemumi-kas-drizuma-ietekmes-tavu-dzivi-260294
DARĪJUMS: Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus
Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāri trešdien, 20.decembrī, nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS Augstsprieguma tīkls un Marguerite Fund pārstāvjus.
Conexus padomē darbosies Marguerite pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, Nabucco Gas Pipeline International GmbH pārstāvis Franks Zīberts, Augstsprieguma tīkla valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.
Iepriekš Conexus padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.
Jaunā Conexus padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.
Tāpat Conexus akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā Conexus valde – tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne – pagaidām saglabā amatus.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/i-conexus-i-padome-iecel-valsts-kases-i-augstsprieguma-tikla-i-i-marguerite-i-parstavjus-260395
KRIRUMS: Antāne: Sasniegts zemākais dzelzceļa kravu apjoms pēdējo 15 gadu laikā
VAS Latvijas dzelzceļš 2017.gadā ir pārvadājis 43 miljonus tonnu kravas, kas ir zemākais kravu apjoms pēdējo 15 gadu laikā. Turklāt šobrīd nav neviena priekšnosacījuma, lai kravas neturpinātu kristies, kas nozīmē, ka lejupslīdes zemākais punkts nav pat sasniegts, uzsver biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.
Viņa norāda uz situācijas nopietnību nozarē un aicina atbildīgo ministriju rīkoties, jo bezdarbība jau rada sekas Latvijas tautsaimniecībai un to izjutīs ne tikai nozarē strādājošie, bet ikviens iedzīvotājs.
BATL prezidente: «2017.gads, kā jau bija prognozēts, ir vissliktākais dzelzceļa pārvadājumiem pēdējo 15 gadu laikā. Prognozes par nākamo gadu liecina par vēl straujāku kritumu, lai gan Latvijas dzelzceļš savā vēstulē Saeimas Tautsaimniecības komisijai bija norādījis, ka nākamajā gadā varētu tikt pārkrautas 49 miljoni tonnas. Tas šī brīža apstākļos ir neizpildāms un pat utopisks mērķis. Šobrīd neviens vairs nevar teikt, ka runas par tranzīta krīzi ir pārspīlējums. Krīze ir pienākusi, un sekas izjutīsim jau 2018.gadā.»
Šobrīd situācijas stabilizēšanai pats reālākais scenārijs ir kravu apjoma audzēšana uz Baltkrievijas rēķina, kur Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru Ķīnas kravām, bet līdz šim mēs maz no tā esam ieguvuši, jo tas veiksmīgi sadarbojas ar Klaipēdas ostu kravu transportēšanā uz galamērķiem. Lai šīs kravas piesaistītu Latvijai ir jāizdara mājasdarbs un jāatrisina problēmas, kas skar tās konkurētspēju.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/melnraksts-260566
SOLĪJUMS: Čakša sola, ka rindas pēc medicīnas aprūpes pakalpojumiem saruks uz pusi
Saņemot būtisku budžeta pieaugumu, nākamgad rindas pēc medicīnas aprūpes pakalpojumiem saruks teju uz pusi, Rīta panorāmā sola veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Politiķes vērtējumā, aizvadītais bijis pagrieziena gads, kad valdība ir diezgan būtiski mainījusi attieksmi pret veselības nozari, nodrošinot gandrīz 200 miljonu eiro pieaugumu veselības aprūpes budžetam.
Runājot par veselības aprūpes finansēšanas likumu, Čakša pauda viedokli, ka tā iedzīvotāju daļa, kas varētu palikt bez valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem, ir «ļoti, ļoti maza». No grozu sadalīšanas viedokļa likums ir ļoti lojāls Latvijas iedzīvotājiem, tomēr liek domāt par nodokļu nomaksu, piebilda ministre.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/caksa-sola-ka-rindas-pec-medicinas-aprupes-pakalpojumiem-saruks-uz-pusi-260533
VIEDOKLIS: Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris
Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas (VDK) tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Viņš atgādina, ka tad, kad 1990.gada 4.maijā tika atjaunota Latvijas neatkarība, Latvijas PSR VDK priekšnieks Edmunds Johansons tika iesaistīts Ministru kabineta darbā – viņš strādāja gan jaunajai Latvijas valdībai, gan Maskavas valdībai. «Bet šajā laikā arī vēl tika vervēti aģenti. Tad jautājums – uz to man pašam vēl nav īsti skaidras atbildes – ja mēs runājam par to nepārtrauktības doktrīnu, tad šis viens gads, kad eksistēja 4.maija republika, – kā to ieskaitīt? Vai tā jau bija Latvijas Republika vai nē? No viena aspekta mēs varētu tulkot, ka visi aģenti, kas toreiz strādāja VDK, automātiski kļuva par Latvijas Republikas aģentiem.»
Kangerim nesen bijušas sarunas ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) juridisko pārstāvi, un šo sarunu laikā izskanējis, ka «Latvijas valsts it kā uzņēmusies kaut kādu šo aģentu aizsardzību vai tamlīdzīgi». Tieši tad Kangeris esot sācis prātot par jau pieminēto nepārtrauktības doktrīnu.
«Te vēl no drošības aspekta ir cits jautājums. Esmu runājis ar [Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni] Maizīša kungu, kad pieminēju, ka varētu šo kartotēku publicēt, radās jautājums, vai mums vajadzētu kaut ko izņemt ārā,» intervijā Dienai stāsta Kangeris, paskaidrojot, ka līdz ar to viņam izskatās, ka «ir bijuši kādi cilvēki, kas tika pārvervēti strādāt Latvijas Republikas labā». «Mēs zinām, ka 30 VDK štata darbinieku pārgāja Latvijas Republikas darbā, tad loģisks ir jautājums – katram no viņiem bija savi aģenti, vai viņi šos aģentus ņēma vai neņēma līdzi? Ja paņēma līdzi, tad skaidrs, ka aģenti daļēji strādājuši Latvijas Republikas interesēs.»
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/valsts-censas-slept-vdk-agentus-kuri-tika-parvilinati-stradat-latvijas-laba-pielauj-kangeris-259858
Ref:224.000.103.3209
Vai nebūtu beidzot laiks pirmai latviskai valdībai? Ilgi esam gaidījuši. Pēc manām domām, vienīgā īsti latviskā partija ir NA.