Viena no «karstākajām» tēmām šonedēļ Latvijā ir «Oligarhu lietas» galaziņojums. Vairāki politiķi uzskata, ka tas ir paviršs un nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija uzdoti sākotnēji parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Tikmēr Sudraba uzskata, ka darbs ir veikts kvalitatīvi.
Šonedēļ gan ziņu aģentūrai LETAI, gan Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai notika kiberuzbrukums. Aizdomas, ka uzbrukumi varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvērusi, ka tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Uzbrukums; Darījums, Izaugsme.
PĀRMAIŅAS: Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus
Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri (NSL) un Aivaru Meiju (NSL) no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.
Šāds lēmums saistīts ar to, ka No sirds Latvijai (NSL) frakcija oficiāli beigusi pastāvēt pēc deputāta Ringolda Baloža izstāšanās no tās. Normatīvais regulējums nosaka, ka Mandātu komisijā jāstrādā pa diviem deputātiem no katras frakcijas, bet Nacionālajā drošības komisijā (NDK) – pa vienam.
Tāpat Saeima nolēma atsaukt Balodi no NDK. Tātad turpmāk NDK darboties pieci deputāti līdzšinējo sešu vietā, turklāt Saskaņas pārstāvim Jānim Tutinam nav pielaides valsts noslēpumam, tātad reāli komisijas darbā iesaistās četri deputāti.
Par izmaiņām komisiju sastāvā Saeima var lemt pēc desmit deputātu iesnieguma vai arī pēc paša parlamentārieša lūguma atsaukt viņu no kādas komisijas.
CĪŅA: Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts – man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»
«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.
Kaimiņš pārliecināts, ka izvēlētā sēde, uz kuru viņam tiks liegts ierasties, ir gaidāmā «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšana.
Tas, viņaprāt, izplānots apzināti, tā kā Kaimiņš ir ļoti aktīvi iesaistījies lietas izskatīšanā. Viņš iepriekš vairākkārt norādījis uz komisijā notiekošajām aplamībām, tendenciozām sakritībām, iesaistīto cilvēku un ekspertu interešu konfliktiem, pašam apmeklējot un dokumentējot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes.
Jau vēstīts, ka deputāts Valdis Kalnozols Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai uzrakstījis iesniegumu, sūdzoties par Kaimiņa izteikumiem sēdes laikā: «Kad pēdējo reizi savu sievu siti?», «Aizej pie ārsta, ja gribas!», «Tu nodarbojies ar emocionālo vardarbību šeit!», «Tu esi slims!», «Valdi Kalnozol, manuprāt, Jūs tiešām esat traks!»
Izvērtējot iesniegumu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma piespriest Artusam Kaimiņam sodu – liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi.
«Es domāju, ka sods ir nesamērīgs. Proti, ja mēs skatām visus tos pārkāpumus, kas ir bijuši Saeimas ētikas komisijā pēdējos 27 gadus, tad pirmo reizi Latvijas vēsturē kādam deputātam tiek atņemta iespēja, kas ir lielākais sods, apmeklēt Saeimas sēdi. Un šī lielākā soda saņēmējs esmu es – sava privātā viedokļa paušanas dēļ,» BNN komisijas lēmumu komentējis Kaimiņš.
Vairāk uzziniet: šeit.
UZBRUKUMI: E-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti uzbrukumi pēc pasūtījuma
Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Viņš stāsta, ka Cert.lv ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teic Teivāns.
Tāpat viņš norāda, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda Cert.lv vadītājas vietnieks.
Teivāns atzīmē, ka šādu uzbrukumu patiesās piederības noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo tiek izmantotas citas ievainojamas sistēmas, kas ir izkliedētas visā internetā. Jautāts, vai būs iespējams noteikt vismaz valsti, no kurienes organizēti uzbrukumi, Cert.lv vadītājas vietnieks atzīmēja, ka patiesie uzbrucēji plūsmu koncentrē no vienas vai vairākām vietām, kas ir ļoti grūti identificējamas – tās var atklāt tikai rūpīgā sadarbībā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Parasti uzbrucēju identificēšana prasa vairākus mēnešus, taču dažkārt līdz konkrētai atbildei tā arī neizdodas nonākt.
Vienlaikus Cert.lv vadītājas vietnieks arī uzsvēra, ka e-veselības sistēma tika pārslogota, lai sistēma kļūtu nepieejama, taču dati nav noplūduši. «Gandrīz katrs jauns projekts šādā veidā tiek rūdīts,» sacīja Teivāns, piebilstot, ka šādi uzbrukumi tiek veikti gandrīz katru dienu, taču lielākā daļa netiek pamanīti, jo izdodas tos atvairīt vai arī nav rezonanses ap attiecīgajiem projektiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME: Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstskolām un koledžām. Pieaugot akadēmiskā personāla minimālajam atalgojumam un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmei, vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.
Ministrija vēsta, ka ir nodrošinājusi, ka pēdējo gadu laikā finansējums IZM augstskolām un koledžām studiju vietu nodrošināšanai pakāpeniski palielinās. Tā, 2016.gadā valsts budžeta dotācija bija 52 748 439 eiro, 2017.gadā – 55 214 624 eiro, bet 2018.gadā – 57 289 790 eiro. Paredzams, ka finansējums studiju vietas izmaksām turpinās pieaugt arī nākamajos gados.
Akadēmiskā personāla minimālā atalgojuma un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmes pieaugums ir ļāvis nodrošināt lielāku katras budžeta vietas finansējumu, saglabājot kopējo vietu skaitu aptuveni 2017.gada līmenī. IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajās augstskolās un koledžās 2018.gadā kopumā ir pieejamas 26 327 budžeta vietas.
Vairāk uzziniet: šeit.
KRITUMS: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu
Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai (NSL) frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.
Vēl pirms sēdes sākuma deputāts Andrejs Judins (V/Par!) prasīja iemeslus sēdes pārcelšanai, kā arī izteica bažas, ka tik īsā laikā – pusstundā – visus jautājumus nevar paspēt izrunāt. Viņš norādīja uz virkni gramatisko kļūdu, neprecizitātēm, taču tika pārtraukts un neuzklausīts. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka pirmdien sešas stundas komisija skatīja priekšlikumus, kā arī vienojās par redakciju, un, lai arī kļūdas atzina, balsojumu tomēr veica un sēdi steigā slēdza.
Deputātiem sēdes sākumā izvērtās asa vārdu apmaiņa. Filmētajos materiālos redzams, ka nav bijusi vēlme uzklausīt bažas par nekvalitatīvi padarītu darbu.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIEDOKLIS: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai
Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Tikšanās laikā pārrunāti otrreizējā caurlūkošanā nodotie grozījumi likumā Par tiesu varu un ar plašu rezonansi medijos izskanējusī informācija par atsevišķu tiesnešu nolēmumu kvalitāti maksātnespējas lietās.
Kā būtisks solis novērtēts Augstākajā tiesā veiktā tiesu nolēmumu analīze ar mērķi vienādot tiesu praksi un informēt par to sabiedrību, norādīja Mūrniece, piebilstot, ka šajā gadā plānots pētīt tiesu nolēmumus komerclietās un maksātnespējas lietās, lai apkopotu iespējamās kļūdas un piedāvātu risinājumus to novēršanā.
Vairāk uzziniet:šeit.
PĒTĪJUMS: Latviju pametuši 100’000 cilvēku ar augstāko izglītību
No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.
Kā informē profesors, pētījumā konstatēts, ka darbspējas vecumā līdz 65 gadiem, Latviju pametis katrs ceturtais iedzīvotājs ar augstāko izglītību. Savukārt vecuma grupā no 25 – 34 gadiem, valsti pametis katrs trešais iedzīvotājs ar augstāko izglītību.
Hazans norāda, ka valsti pamet lielākoties to profesiju un specialitāšu pārstāvju, kurās valsts iegulda līdzekļus, lai apmācītu lielāku skaitu cilvēku – informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, medicīnā u.c.
Kā secināts pētījumā, 40% aizbraukušo, kuriem ir augstākā izglītība, minējuši ekonomiskus iemeslus valsts pamešanai. Savukārt citi pauduši neapmierinātību ar procesiem Latvijā, nesaskatīja perspektīvu nākotnē, vai vēlējās labākas perspektīvas saviem bērniem.
Ref:224.000.103.3470
Te mēs redzam kāda vara Latvijā vēl arvien ir vecajiem komūnistiem un mafiozajiem oligarhiem. Kad būs pirmā īsti latviskā valdība? Nākošreiz?