Latvijā iepirkumu process armijai ir apgrūtināts un neefektīvs, ar šādu secinājumu nāk klajā Valsts kontrole. Tāpat šonedēļ oficiāli Latvijā tika izsludināts gripas epidēmijas sākums. Daugavpilī aizvadītajā nedēļā reģistrēti 117,9 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tādējādi sasniedzot epidēmisko slieksni, kas ir 100 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tikmēr Igaunijas valdības galva Jiri Ratass (Jüri Ratas) norādījis, ka Eiropas Savienībai būtu nopietni jāapsver iespēja atteikties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un ka nesaskatot tā lietderību.
Savukārt Lietuvas premjerministrs Sauļus Svernelis (Saulius Skvernelis) devies uz Gruziju, kur sarunās ar gruzīnu kolēģi Giorgiju Kvirikašvili apspriedis iespējas izvērst tautsaimnieciskos sakarus ar Kaukāza valsti.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Darījums; Nākotne; Viedoklis; Sadarbība, Mudinājums; Ieteikums.
PĀRMAIŅAS: Saeima aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»
Saeima ceturtdien, 1.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas.
Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija.
Likuma izmaiņas nosaka, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu, kurā vairāk par 25% kapitāldaļu jeb akciju turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Tāpat no iepirkuma procedūras tiks izslēgts kandidāts vai pretendents, ja tas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šis nosacījums attieksies arī uz mazākiem iepirkumiem, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.
Kandidāts vai pretendents tiks izslēgts no dalības procedūrā arī tad, ja kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA: Brisele un Londona saķeras cīniņā ap ES pilsoņu tiesību ierobežošanas brīdi
Briseles un Londonas sarunās, kur pašlaik tiek apspriests, kāds izskatīsies pārejas periods Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, puses saķērušās cīniņā par to, vai ES pilsoņu tiesības, dodoties uz Lielbritāniju, tiks ierobežotas jau pārejas periodā vai pēc tā.
Kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka ES iestājas par jaunas kārtības ieviešanu tikai pēc pārejas perioda, bet Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja (Theresa May) ceturtdien, 1.februārī, norādījusi, ka jau pēc 2019.gada marta mainīsies britu juridiskā attieksme pret jauniem viesiem no 27 ES dalībvalstīm.
«Cilvēki, kuri ieradās Lielbritānijā, kad mēs bijām ES dalībvalsts, rēķinājās ar zināmām lietām. Saku skaidri, ka ir atšķirība starp tiem cilvēkiem, kuri ieradās pirms izstāšanās, un tiem, kuri ieradīsies, zinot, ka Lielbritānija vairs nav ES sastāvā,» tā Meja paudusi, dodoties vizītē uz Ķīnu.
Vairāk uzziniet: šeit.
DARĪJUMS: Nord Stream 2 saņem atļauju Vācijas teritoriālo ūdeņu izmantošanai
Nord Stream 2 AG trešdien, 31.janvārī, saņēma plānotā cauruļvada būvniecības un ekspluatācijas atļauju Vācijas teritoriālajos ūdeņos un piekrastes zonā Lubminā (Lubmin), netālu no Greifsvaldes (Greifswald). Štrālzundes Kalnrūpniecības pārvalde izdeva oficiālu atļauju šim aptuveni 55 kilometrus garajam cauruļvada posmam saskaņā ar Enerģētikas likumu(EnWG).
«Šī atļauja ir rezultāts daudzpusīgam plānošanas un konsultāciju procesam. Nord Stream 2 apzinās savu atbildību par šo jūtīgo dabisko biotopu un ir ņēmis to vērā plānošanas stadijā. Papildus vides aspektiem, šie apsvērumi ietver arī citu iesaistīto pušu, piemēram, kuģniecības un tūrisma nozaru intereses,» sacīja Nord Stream 2 AG Vācijas Atļauju nodaļas vadītājs Jenss Lange (Jens Lange).
«Šī atļauja ir svarīgs pagrieziena punkts sarežģītajā atļauju saņemšanas procesā projektam kopumā,» tā Lange.
Vairāk uzziniet: šeit.
MUDINĀJUMS: Ratass mudina ES apsvērt atteikšanos no vasaras laika
Igaunijas valdības galva Jiri Ratass (Jüri Ratas) norādījis, ka Eiropas Savienībai būtu nopietni jāapsver iespēja atteikties no ikgadējās pārejas uz vasaras laiku un ka nesaskatot tā lietderību.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, citējot laikrakstu Eesti Päevaleht, ka premjerministrs intervijā atsaucies uz zinātniskiem pētījumiem, kuros secināts, ka pulksteņa pārgriešana divreiz gadā nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un miega ciklu.
Tam piekrīt Somija. Pagājušajā nedēļā Somijas sakaru un satiksmes ministre Anne Bernere (Anne Berner) pavēstījusi, ka tās valdība iesniegs ES formālu priekšlikumu atteikties no pārejas uz vasaras laiku, ko nosaka ES direktīva, liedzot dalībvalstīm šajā jautājumā pieņemt atsevišķus lēmumus.
2000. un 2001.gadā Igaunija jau atteicās no vasaras laika, tomēr 2002.gadā atgriezās pie pulksteņa pārgriešanas, jo vienpusējais lēmums radīja grūtības sakaros ar citām Eiropas valstīm.
KRITUMS: Iepirkumu process armijai ir apgrūtināts un neefektīvs
Aizsardzības nozares centralizēto iepirkumu sistēma ir neefektīva, to raksturo fragmentāra atbildība un nepietiekama ieinteresētība par rezultātu, nereti sarežģījumus iepirkumu norisē vienkārši atrisinot ar to pārtraukšanu, revīzijā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības efektivitāti, secina Valsts kontrole (VK).
Revīzijā gan nav konstatēta līdzekļu izšķērdēšana vai pazušana. «Iekšējie un ārējie normatīvie akti ir ievēroti, taču process ir ļoti birokrātisks,» skaidro VK padomes locekle Ilze Grīnhofa.
Kā norāda VK, līdz šim valsts aizsardzības budžetu ir raksturojusi ilglaicīga līdzekļu nepietiekamība, kas negatīvi ietekmējis bruņoto spēku attīstības spējas. Pašlaik NBS spējas nākas attīstīt strauji un vairākos virzienos vienlaicīgi.
VK uzsver, ka aizsardzības jomas specifika pieprasa pieejamās naudas prognozējamību, jo aizsardzības spēju attīstības pamatā ir apjomīgi attīstības pasākumi, kuru sekmīga īstenošana aptver visu NBS attīstības plānošanas 12 gadu periodu. Ja attīstība ir sākta, bet nepietiekama finansējuma situācijā to nav iespējams turpināt, var tikt neatgriezeniski zaudēti sākotnējie ieguldījumi, skaidro revidenti.
Iepriekšminēto ilustrē, piemēram, zaudētās iespējas turpināt 2007.gadā sāktos pretgaisa aizsardzības attīstības pasākumus, jo finansējuma trūkuma dēļ nebija iespējama par 4,4 miljoniem eiro iegādātās raķešu sistēmas tehniskā apkope, tāpēc sistēma nebija izmantojama.
Vairāk uzziniet: šeit.
SADARBĪBA: Lietuva tiecas padziļināt ekonomisko sadarbību ar Gruziju
Lietuvas premjerministrs Sauļus Svernelis (Saulius Skvernelis) devies uz Gruziju, kur sarunās ar gruzīnu kolēģi Giorgiju Kvirikašvili apspriedis iespējas izvērst tautsaimnieciskos sakarus ar Kaukāza valsti.
Gruzijas ziņu portāls Georgia Today vēsta, ka tikšanās notikusi pirmdien, 29.janvārī, un tai sekojošā preses konferencē Skvernelis uzsvēris Tbilisi sekmes Eiropas Savienības Asociācijas nolīguma īstenošanā: «Gruzija ir pilnībā pelnījusi [ES ārpolitikas progammas] Austrumu partnerības līdera titulu, un esam droši, ka Gruzija saglabās šīs pozīcijas. Tie ir Gruzijas valdības pastāvīga darba augļi, un mēs allaž atbalstīsim Gruzijas integrāciju Eiropā un eiroatlantiskajā vidē».
Kvirikašvili savukārt norādījis, ka 2018.gadā aprit simtgade gan kopš Lietuvas valstiskuma atjaunošanas, gan kopš Gruzijas pirmās republikas izveides, tomēr abu valstsvīru sarunas bijušas pragmatiskas un vērstas uz nākotni.
Vairāk uzziniet: šeit.
IETEIKUMS: Gripas epidēmijas laikā saslimušajam jāpaliek mājās un jāsazinās ar ārstu
Gripas un citu akūtu respiratoru vīrusu saslimšanas gadījumā pacientam jāpaliek mājās un jau pirmajā saslimšanas dienā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai uzsāktu ārstēšanos, uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā.
NMP dienesta direktore Liene Cipule norāda: «Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde neveic ārstēšanu gripas vai saaukstēšanās gadījumā. Mūsu uzdevums ir sniegt palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Lielā daļā izsaukumu pacientiem ir bijusi vajadzīga ģimenes ārsta konsultācija. Akūtas augšējo elpceļu vīrusu saslimšanas, tajā skaitā gripa, 97% gadījumu ir ārstējamas ambulatori mājas apstākļos ģimenes ārsta uzraudzībā. Ārstēšanās ir jāuzsāk savlaicīgi, lai izvairītos no komplikācijām, kas var būt bīstamas veselībai un dzīvībai».
Lai mazinātu komplikāciju risku un nepieciešamību ārstēties slimnīcā, nekavējoties telefoniski jāsazinās ar ģimenes ārstu, tiklīdz parādās slimības simptomi. Ar ārstu jāpārrunā turpmākā ārstēšanās un mājas aptieciņas saturs. Tāpat jau laikus jāparūpējas, lai mājās būtu ziemas vīrusu sezonai nepieciešamie medikamenti arī situācijām, ja saslimšanas simptomi sākas vēlu vakarā vai nakts stundās, atzīmē dienestā.
«Atgādinām, ka gripas epidēmijas laikā valsts apmaksā ģimenes ārsta mājas vizīti pie gripas slimnieka un pacienta iemaksa ir 2,85 eiro. Ja pacients vēršas NMP dienestā situācijās, kad nav apdraudēta veselība vai dzīvība, tad dienestam ir tiesības izsaukumā nenosūtīt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai par šādu izsaukumu pacientam jāmaksā 40,14 eiro,» atzīmē NMP.
Vairāk uzziniet: šeit.
NĀKOTNE: Ukraina svītro Latviju, Igauniju un vēl trīs valstis no «ārzonu saraksta»
Ukrainas valdība trešdien, 31.janvārī, nolēmusi izslēgt Latviju, Igauniju, Ungāriju, Maltu un Gruziju no tā dēvētā «ārzonu saraksta», kurā tās bija iekļautas kopš šī gada sākuma.
«Mēs pastāvīgi vērojam dažādu valstu nodokļu sistēmas un veidojam prasību sarakstus Ukrainas kompānijām, kuras strādā ar šīm valstīm, lai tās atskaitītos par savu peļņu un tā tālāk. Nesen valdība pieņēma lēmumu, kura [projektu] iesniedza Finanšu ministrija, par šī saraksta paplašināšanu. Tajā tika iekļautas Igaunija, Latvija, Gruzija, un mūsu partneri bija nobažījušies par šo jautājumu. Tā kā šis jautājums ir ļoti jūtīgs mūsu parteriem, mēs šodien pieņemsim lēmumu, lai atceltu šīs prasības Igaunijai, Latvijai, Gruzijai,» valdības sēdē teic Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.
Pēc tam Ukrainas ministru kabinets pieņēma lēmumu par Latvijas, Igaunijas, Ungārijas, Maltas un Gruzijas svītrošanu no tā dēvētā ārzonu saraksta.
Jau ziņots, ka, protestējot pret Latvijas iekļaušanu šajā sarakstā, Latvija otrdien iesniedza Ukrainai notu. Arī Igaunijas Ārlietu ministrija otrdien paziņoja, ka gatavojas iesniegt Ukrainai notu. Latvija uzskata, ka sākotnējā situācija izveidojās, nepareizi interpretējot Latvijas jauno nodokļu regulējumu, kas paredz 0% nodokli reinvestētajai peļņai. Taču tā nav vērtējama kā beznodokļu sistēma, jo Latvijā par dividendēm ir jāmaksā nodokļi.
Vairāk uzziniet: šeit.
Ref:224.000.103.3630