«Oligarhu sarunas» nepieder Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), prokuratūrai vai kādai citai institūcijai un sabiedrībai ir tiesības iepazīties ar šo informāciju,» ar šādu paziņoju šonedēļ nācis klajā Vienotības frakcijas deputāts Andrejs Judins.
Tikmēr Igaunijā protesta akcijā Tallinā sabiedrībā pazīstamas personas aicinājušas valstī atjaunot tiešo demokrātiju, uzskatot, ka tā ir paredzēts Igaunijas konstitūcijā.
Savukārt Lietuvā valdošā Zemenieku un zaļo savienība pašlaik izskatās imūna pret to ēnu, kādu uz citiem politiskiem spēkiem met nesmukumi un skandāli, jo sabiedriskās domas aptaujās tā ir otrā populārākā partija, kamēr tās līdera darbību izmeklē prokurori.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Virzība; Cīņa; Kritums; Nākotne; Skandāli; Viedoklis.
VIRZĪBA: Saeima pauž atbalstu Rail Baltica projekta tālākai virzībai
Saeima ceturtdien, 15.martā, pieņēma lēmumu par atbalstu Rail Balticaprojekta tālākai virzībai. Lēmumā Saeima aicina Latvijas Ministru kabinetu sniegt visu nepieciešamo atbalstu sekmīgai projekta realizācijai, lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots plānotajā termiņā, nezaudējot Eiropas Savienības (ES) politisko un finansiālo atbalstu, vēsta Saeimas Preses dienests.
Tāpat Saeima aicina visas projektā iesaistītās puses rast risinājumu domstarpībām, ja tādas radušās, un mudina arī Lietuvas un Igaunijas parlamentus paust atbalstu Rail Baltica projekta izšķirīgai virzībai saskaņā ar Baltijas valstu kopējo vēlmi īstenot Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgu dzelzceļa attīstības projektu Eiropas Savienības iekšienē.
«Politiskais atbalsts vienotai projekta realizācijai svarīgs visas Saeimas vārdā, tādēļ Eiropas lietu komisija sagatavoja lēmuma projektu. Tajā aicinām arī Lietuvas un Igaunijas parlamentus spert līdzīgu soli un paust atbalstu visam Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgajam Rail Baltica projektam,» iepriekš sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Apzinoties, ka Latvijas pilnvērtīga integrācija ES transporta tīklā ir komerciāla, sociāla rakstura un Baltijas valstu drošības jautājums, lēmumā uzsvērts, ka Rail Baltica ir viens no ES prioritārajiem projektiem kopīgas transporta telpas veidošanā, kura īstenošanai ES ir apņēmusies nodrošināt 85 procentus no kopīgajām 5,8 miljardu eiro lielajām izmaksām, un tas ir vērtējams kā būtisks.
Vairāk uzziniet: šeit.
SKANDĀLI: Lietuvā skandāli nemazina zemnieku un zaļo popularitāti
Lietuvā valdošā Zemenieku un zaļo savienība pašlaik izskatās imūna pret to ēnu, kādu uz citiem politiskiem spēkiem met nesmukumi un skandāli, jo sabiedriskās domas aptaujās tā ir otrā populārākā partija, kamēr tās līdera darbību izmeklē prokurori.
Sabiedriskās domas pētījumu centrs Spinter Tyrimai nesenā aptaujā secinājis, ka, ja Seima vēlēšanas notiktu šonedēļ, tajās uzvarētu opozīcijā strādājošā partija Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti ar 17,3% balsu, bet zemnieki-zaļie saņemtu 15,4% balsu.
Trešo vietu ieņemtu Sociāldemokrātiskā partija ar 8,2% un partija Kārtība un taisnīgums 7,7% vēlētāju atbalsta.
Zemnieku un zaļo savienības popularitāti nav būtiski vājinājuši tās līdera Ramūna Karbauska darbi un iespējamie nedarbi. Jau ilgāku laiku viņam tiek pārmesti apšaubāmi darījumi ar zemes īpašumiem.
Janvārī Lietuvas valsts televīzijas pētnieciskie žurnālisti kopā ar ziņu portālu 15min.lt izgaismoja kādu visai neglītu īpašumu shēmu saistībā ar Karbauski un viņa ģimenes locekļiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
AICINĀJUMS: Igaunijā aicina atjaunot tiešo demokrātiju
Protesta akcijā Tallinā sabiedrībā pazīstamas personas aicinājušas valstī atjaunot tiešo demokrātiju, uzskatot, ka tā ir paredzēts Igaunijas konstitūcijā.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka pasākuma rīkotāji, fonds Terve Rahvas (latviešu val. – visa nācija) 12.martu akcijas organizēšanai izvēlējušies, jo šajā datumā 1934.gadā Igaunijā notika pāreja no demokrātiska uz autoritāru režīmu un iedzīvotājiem tika liegta iespēja tiešas demokrātijas ceļā piedāvāt jaunus likumprojektus vai lūgt sarīkot referendumu par jau esošu likumu.
Fonda vadītājs, vēsturnieks Jāks Valge (Jaak Valge) skaidrojis, ka ir ļoti svarīgi atjaunot likumprojekta iesniegšanas iespēju, lai Igaunijas tauta tiešām būtu augstākā valsts vara, kā tas noteikts konstitūcijā: «Tiešā demokrātija, tāda, kā mēs to saprotam, neaizstāj pārstāvniecisko demokrātiju, bet gan to pabeidz».
Protesta akcijā starp runātājiem un dalībniekiem bijis igauņu eiroparlamentārietis Indreks Tarands, Rīgikogu pārstāvētās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas vadības pārstāvji un ģimenes vērtību aktīvists, jurists Varro Voglaids.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA: Saeima noraida iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likumu
Saeimas sēdē šis jautājums debates neraisīja. Lēmumu atbalstīja 48 deputāti, pret bija 18, četri parlamentārieši balsojumā atturējās, bet vēl 12 deputāti balsojumā nepiedalījās. Kopdzīves likuma ieceri atbalstīja Vienotības un Saskaņas deputāti, lai arī vairāki abu partiju politiķi izvēlējās nebalsot vai atturēties.
Partijas Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce parakstu vākšanu par šo priekšlikumu iniciējis pirms nepilniem trīs gadiem, un portālā Manabalss.lv iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju.
Pūce atzina, ka Saeimas lēmums nav liels pārsteigums, ņemot vērā jau iepriekš atbildīgās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas negatīvo lēmumu. Pūce norādīja, ka būtu cerējis jeb vēlējies, lai vairākums deputātu atbalstītu plašākas debates par šo jautājumu ar ekspertu iesaisti, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc simtiem tūkstošu iedzīvotāju juridiski nav sakārtots kopdzīves jautājums.
Tiem deputātiem, kas noraidīja šo priekšlikumu, acīmredzot, par to ir vienalga, secina Latvijas attīstībai vadītājs. Pūce norādīja, ka kopā ar domubiedriem neatmetīs ideju juridiskās atzīšanas nepieciešamību visām Latvijas ģimenēm. Konsultējoties arī ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, būs jāizvēlas optimālā forma, kā turpināt strādāt pie attiecīga rezultāta sasniegšanas, piebilda politiķis.
Vairāk uzziniet: šeit.
NĀKOTNE: Latvijas Bankas prezidenta amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu atbalstu komisijā neguva.
Vienlaikus komisija noraidīja Vienotības Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. Vienotības priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā.
Šodien noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem.
Komisija vienojās, ka likumā tiks iekļauti nosacījumi, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam, tomēr tie arī var nebūt precīzi tādi paši, kādi bija noraidītajā likumprojektā. Alternatīvajā likumprojektā nebūs paredzēta iespēja atbrīvot Latvijas Bankas vadītāju par neatbilstību nosacījumiem.
Vienotības frakcijas rosinātais likumprojekts arī paredzēja noteikt, ka bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā. Šodien komisijas atbalstītais ierosinājums neparedz mainīt pilnvaru termiņa ilgumu, bet tikai noteikt divu termiņu ierobežojumu.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIEDOKLIS: Judins: «Oligarhu sarunas» nepieder KNAB vai prokuratūrai; sabiedrībai ir tiesības ar tām iepazīties
«Oligarhu sarunas» nepieder Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), prokuratūrai vai kādai citai institūcijai un sabiedrībai ir tiesības iepazīties ar šo informāciju, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē norāda Vienotības frakcijas deputāts Andrejs Judins.
«Oligarhu sarunu» materiāli nav vērtējami kā atsevišķu cilvēku privātā dzīvē, skaidroja Judins, norādot, ka par to pārliecinājies, strādājot «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Juridiskās komisijas sēdē trešdien, 14.martā, starp deputātu un ģenerālprokuratūras pārstāvi raisījās diskusija, kas būtu vērtējamas, kā privātās sarunas. Ģenerālprokuratūras pārstāve norādīja, ka sarunās plaši izskan arī privātās dzīves jautājumi.
Politiķis norādīja, ka sabiedrībai ir tiesības iegūt šo informāciju, jo tā ir par dažādu cilvēku apspriestajiem centieniem ietekmēt procesus valstī, tajā skaitā par kādu cilvēku iecelšanu vai atbrīvošanu no amatiem.
Judins akcentēja, ka viņa ar Vienotības kolēģiem virzītais likumprojekts paredz publiskot tikai dekvalificētās telefonsarunas, tāpēc to publiskošana nesagādātu nekādas lielas problēmas.
Kā ziņots, Judina un citu Vienotības frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts paredz «Oligarhu lietas» deklasificēto operatīvās izstrādes lietas materiālu digitalizēšanu un publicēšanu ne vēlāk kā līdz 2018.gada 1.jūlijam.
KRITUMS: Ušakovs popularitātes celšanai iztērējis vismaz 8 miljonus eiro rīdzinieku naudas
Rīgas mēra Nila Ušakova (S) popularitātes celšanai trīs gados ir iztērēti vismaz 8 miljoni eiro rīdzinieku naudas, par šiem līdzekļiem uzpērkot medijus, nodarbinot Saskaņas jaunatni, finansējot «štata piketētājus» un izvēršoties sociālajos tīklos, aplēsis pētnieciskās žurnālistikas centrsRe:Baltica.
No minētās summas 4 miljoni eiro aizplūduši uz portālu riga.lv, 1,5 miljoni eiro tērēti Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, 1 miljons eiro nonākuši SIA Mediaservice, pa 0,7 miljoniem eiro – informācijas izvietošanai masu medijos un organizācijai Ghetto games.
Ušakova publicitātes mehānismu veidojot trīs lieli bloki: reklāmas līgumi komercmedijiem «Rīgas ziņu» izplatīšanai, lojālu nevalstisko organizāciju aktīvistu tīkls, kas gatavi iziet ielās, kad nepieciešams publisks atbalsts, un iespaidīgs sociālo mediju tīkls, caur kuru veidot sabiedrisko domu un kritizēt opozīciju. Stratēģijas mērķis esot radīt Ušakova kā veiksmīga un iedzīvotājiem pieejama mēra tēlu, taču realitātē tā esot vienvirziena saziņa, jo Ušakovs izvēloties, uz kuriem jautājumiem atbildēt, un veiksmīgi izvairoties no pretjautājumiem.
Lielas naudas summas nonāk portālā riga.lv, kas atrodoties blakus Rīgas domei. To dibināja pašvaldības laikraksta izdošanai pirms pieciem gadiem, un laika gaitā tas izaudzis līdz 16 cilvēku redakcijai, kurā vēl 18 cilvēki darbojas ārštatā. No 322 000 eiro budžeta pirmajā darbības gadā tā finansējums pieaudzis deviņas reizes, līdz vismaz 3 miljoniem eiro pērn. Pirms vēlēšanām 1,12 miljoni eiro no riga.lv budžeta esot tērēti mājaslapas uzturēšanai, neskaitot atalgojumu un honorārus, un raidlaikam/reklāmām virknē mediju, daļai no kuriem paralēli par reklāmas izvietošanu Rīgas dome pēdējos trīs gados samaksājusi vēl vismaz 3,3 miljonus eiro.
Vairāk uzziniet: šeit.