Šonedēļ Baltijas valstis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump). Visas trīs valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu.
Tikmēr Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne joprojām cīnās, lai nepieļautu situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību Latvijā. Tāpēc ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska.
Savukārt Ministru kabinets šonedēļ nolēma uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo esot nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Tikšanās; Kritums; Viedoklis; Izaugsme; Pārdomas; Cīņa, Pārmaiņas.
TIKŠANĀS: Baltija pateicīga ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm
Tiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents uzsver, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilst Vējonis.
Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. «ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.»
Vairāk uzziniet: šeit.
VIEDOKLIS: Judins: «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisija varēja izdarīt vairāk
Saeimas deputāts Andrejs Judins atzīst, ka viņam ir dalītas jūtas par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību. «Es negribu analizēt kolēģu darbu, tikai nākas konstatēt, ka netika sasniegts viss, ko bija iespējams sasniegt. No otras puses, es redzu arī vairākus labumus: sabiedrība pēc komisijas pusgada darba zina vairāk nekā pirms tam. Mēs strādājot uzzinājām vairāk un informējām par to sabiedrību,» uzsver Judins.
«Es neizdomāju šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Kad pirmo reizi dzirdēju šo priekšlikumu, es biju skeptiski noskaņots, domāju, ka var atkārtoties iepriekšējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju bēdīgā pieredze. Bet, ja deputāti neko nedarītu, sabiedrībai kārtējo reizi tiktu paziņots, ka problēma ir, bet nekas netiks darīts,» pastāstīja Judins.
Deputāts esot cerējis, ka komisija sasniegs vairāk, jo bija visas iespējas. Ja komisija būtu orientēta uz rezultātu, ja visi tās locekļi būtu tajā ieinteresēti, bija iespēja izdarīt vairāk.
Judins noformulēja savas atsevišķās domas pie gala ziņojuma, norādot, kādas izmaiņas likumos, pēc viņa domām, ir nepieciešamas. Saeimas Juridiskā komisija ir sākusi darbu pie diviem likumprojektiem. Deputātiem ir jāizlemj, vai gadījumos, ja ir sabiedrības interese, žurnālisti var lūgt atļauju un iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Juristiem, iespējams, tas nepatiks, jo daudz ērtāk ir
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRMAIŅAS: Čaulas kompāniju ierobežojošo likumu papildinās ar stingrākām prasībām
Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.
Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.
«Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs,» skaidro ministre.
Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. «Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi paredz stingrāku aizliegumu nekā patlaban definēts likumā,» piebilst Reizniece-Ozola.
Vairāk uzziniet: šeit.
KRITUMS: KNAB veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), apstiprina LAU pārstāvji.
Kratīšana veikta trešdien, 4.aprīlī. LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko tā saistīta.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.
LTV rīcībā ir informācija, kas liecinot, ka LAU valdes locekle Anastasija Udalova ir iesniegusi atlūgumu. Viņa esot lūgusi atbrīvot sevi no amata ģimenes apstākļu dēļ.
Ar KNAB patlaban nav izdevies sazināties, taču saskaņā ar likumu kratīšanu var veikt tikai kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocesa likumā teikts, ka kratīšana ir izmeklēšanas darbība, lai atrastu kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus vai dokumentus.
LAU izveidots 2006.gada 6.jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības: AS Centrālā reģiona ceļi, AS Latgales ceļi, AS Kurzemes ceļi, AS Vidzemes ceļi. LAU ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.
CĪŅA: Tranzīta lejupslīde ir drauds sociālajai drošībai, Antāne vēršas ES
Biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta deputātiem Latvijā un Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska ar aicinājumu Eiropas Komisijai aktīvāk uzņemties rūpes par ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, paredzot tām atbalsta programmu līdzīgi kā citām nozarēm.
Viņa norāda, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību valstī, kas pie zināmiem nosacījumiem var būt tikpat liels politisks, ekonomisks un sociāls drauds valsts demokrātijai un tiesiskumam kā militāri riski.
«Nabadzība un sociālā nevienlīdzība var būt arī liels drauds valsts demokrātijai. Tik nopietna krīze tranzīta nozarē nevar neatstāt pēdas arī sociālajā jomā. Tāpēc aicinām eiroparlamentāriešus kā Latvijas pārstāvjus un vēstnešus Eiropas Parlamentā aktualizēt jautājumu Eiropas Komisijas līmenī par Latvijas kā ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, solidāri paredzot tām atbalsta programmu pārejas periodam līdz tās atgūst agrākos kravu apjomus. Šī atbalsta programma varētu būt kravu apjomu novirzīšana no citām Eiropas Savienības ostām vai cita veida kravu novirzīšana Latvijas virzienā. Līdzīgas programmas Eiropas mērogā ir ieviestas citās nozarēs, lai mazinātu bezdarbu. Latvijas gadījumā – svarīgi ir nodrošināt tās sociālo drošību un mazināt tās atkarību no Krievijas,» komentē Antāne.
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRDOMAS: NATO ģenerālsekretārs: Alianse negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju
NATO negrib jaunu bruņošanās sacensību ar Krieviju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) apstākļos, kad ir pastiprinājies saspīlējums starp Maskavu un Rietumiem pēc bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas Lielbritānijā.
«Mēs negribam jaunu bruņošanās sacensību, tāpēc mēs fokusējamies uz to, kā mēs varam atbildēt» «stingrā, stiprā, prognozējamā, bet arī nosvērtā un aizsardzības veidā,» Stoltenbergs sacīja reportieriem Otavā, stāvot blakus Kanādas premjerministram Džastinam Trudo (Justin Trudeau).
«Mēs negribam jaunu Auksto karu,» teica NATO vadītājs.
«Mēs turpināsim tiekties pēc konstruktīvākām attiecībām ar Krieviju,» sacīja Stoltenbergs.
Stoltenbergs izteica šīs piezīmes, kad reportieri viņam jautāja par jaunu NATO sankciju iespējamību pret Krieviju pēc Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas Anglijas Solsberi pilsētā 4.martā.
Londona un tās sabiedrotās vaino Maskavu šajā uzbrukumā, kurā izmantota Padomju Savienībā izstrādāta nervu inde Novičok, arī atsaucoties uz Krievijas vēršanos pret disidentiem un tās agresīvajām darbībām pēdējos gados.
IZAUGSME: Apgalvo, ka Veselības aprūpes reformas rezultātā rindas pie speciālistiem vidēji samazinājušās par 42%
Veselības aprūpes sistēmas reformas rezultātā lielākās gaidīšanas rindas pie speciālistiem samazinājušās par vidēji 42%, tomēr vietām tās joprojām ir ļoti garas, paziņo veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Vienlaikus lielākās rindas uz izmeklējumiem samazinājušās par 33%, bet rindas uz pakalpojumiem dienas stacionāros – par 68%, teica Čakša, piebilstot, ka tieši dienas stacionāru gadījumā rindas bija vislielākās. Pirms reformas lielākā gaidīšanas rinda bija vidēji 407 dienas, bet 2018.gada sākumā šo dienu skaits saruka līdz 132 dienām.
Ministre atzina, ka gaidīšanas laiks uz pakalpojumiem dienas stacionārā joprojām ir ļoti ilgs, uz atsevišķiem pakalpojumiem sasniedzot pat vairāk nekā 500 dienas. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki gaidīšanas laiks uz konsultāciju pie acu ārsta bija 5 000 dienas, bet tagad gaidīšanas dienu skaits samazinājies par 89% un ir 560 dienas.
Čakša uzskata, ka kopumā sasniegtie rezultāti, proti, redzamais rindu samazinājums, liecina, ka reformas izvēlētais virziens ir pareizs un dod rezultāti. «Sajūtu zināmu gandarījumu, jo galvenie momenti – gan tikšana pie ārsta, gan mediķu atalgojumus – vainagojušies ar rezultātu,» sacīja ministre.
Vairāk uzziniet: šeit.