Šonedēļ Nodarbinātības valsts aģentūra paziņoja, ka aprīlī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā martā.
Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums 17.maijā nolēmis nerekomendēt Saeimai uz vēl vienu pilnvaru termiņu amatā apstiprināt Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru.
Savukārt politiskā spēka KPV LV līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz nozaru padomju, kas izkropļo valsts pārvaldību, un koalīcijas padome, viņaprāt, ir jālikvidē.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Kritums; Nākotne; Cīņa; Izaugsme; Darījums.
PĀRMAIŅAS: Nacionālo teātri turpmāk vadīs aktieris un režisors Jānis Vimba
Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jānis VimbaKultūras ministrija (KM) par Latvijas Nacionālā teātra valdes locekli izraudzījusies aktieri un režisoru Jāni Vimbu, kurš amata pienākumus sāks pildīt 27.jūnijā, informēja KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
KM valsts sekretāre Dace Vilsone skaidroja, ka nominācijas komisija atzinīgi novērtēja Vimbas iegūto izglītību ekonomikā, kā arī to, ka šī izglītība likta lietā arī vairākās darba vietās gan valsts, gan privātajā sektorā. Tāpat nozīmīgs kritērijs bijis Vimbas kā aktiera un režisora gūtās zināšanas un prasmes Nacionālajā teātrī.
KM ierēdne norādīja, ka Vimba konkursā spējis piedāvāt arī spēcīgāko vīziju par teātra turpmākās piecgades darbību un attīstību.
Vimba ir Nacionālā teātra aktieris kopš 2007.gada, kā arī veidojis režijas darbus šajā pat teātrī kopš 2009.gada. Viņš arī vadījis teātra radošo grupu un izstrādājis māksliniecisko konceptu teātra dalībai akcijās Baltā nakts un Muzeju nakts, kā arī piedalījies apbalvojuma Spēlmaņu nakts koprežijā. Vimba strādājis arī Finanšu ministrijā pie valsts budžeta izdevumu prognožu sagatavošanas un Pašvaldību lietu pārvaldē, piedaloties valsts teritoriālās reformas izstrādē.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME: Latvijā bezdarba līmenis aprīlī samazinājies līdz 6,7%
Aprīlī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā martā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.
Aprīļa sākumā NVA uzskaitē bija 64 631 bezdarbnieki, bet mēneša beigās – 61 882 bezdarbnieki, tādējādi reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 2 749 cilvēkiem.
Lielākais bezdarba līmeņa samazinājums vērojams Kurzemē, kur reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās samazinājies līdz 7,4%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Vienlaikus Latgalē bezdarba līmenis samazinājies par 0,5 procentpunktiem un bija 15,9%.
Bezdarba līmeņa samazinājums vērojams arī Vidzemē un Zemgalē, kur bezdarbs samazinājies par 0,4 procentpunktiem, proti, Vidzemē bezdarbs samazinājies līdz 7,1%, bet Zemgalē – līdz 6,4%.
Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī bija Rīgas reģionā – 4,2%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā martā. Savukārt Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī palicis nemainīgs jeb 4%.
Pērn aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,8%.
DARĪJUMS: British Steel: Mūs interesē Liepājas metalurga atjaunošana, nevis aktīvu iegāde
Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi British Steel, Greybull Capital un Igaunijas uzņēmums Baltic Metal Holding, interesē maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurga (Liepājas metalurgs) darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, uzsver Greybull Capital partneris Daniels Goldsteins.
Viņš norāda, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no Liepājas metalurga pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā Liepājas metalurga mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teic Goldsteins.
Viņš gan atzina, ka pagaidām vēl nav skaidrs rīcības plāns saistībā ar jau izsolītajiem Liepājas metalurga aktīviem, tostarp Austrijas uzņēmuma Smart Stahl GmbH iegādātajām metalurga velmētavas ceha iekārtām.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA: Saeimas komisija neatbalsta Kušnera atkārtotu apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums ceturtdien, 17.maijā, nolēmis nerekomendēt Saeimai uz vēl vienu pilnvaru termiņu amatā apstiprināt Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru, kurš šos pienākumus veic kopš 2012.gada.
Kušnera kandidatūru komisijas sēdē atbalstīja trīs deputāti – Imants Parādnieks (VL–TB/LNNK), Inguna Sudraba (NSL) un Juris Viļums (LRA), pret balsoja arī trīs parlamentārieši – Jānis Vucāns (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (VL–TB/LNNK) un Edgars Putra (ZZS). Deputāts Renārs Putniņš (V) balsojumā atturējās, bet Igors Pimenovs (S) tajā nepiedalījās.
Iepriekšējā nedēļā pēc Kušnera iztaujāšanas deputāti lēma «paņemt pauzi» šajā jautājumā. Toreiz komisijas sēdē vairums jautājumu Kušneram bija saistīti ar 2005.gada notikumiem. Toreiz viņš, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delavērā reģistrētajam uzņēmumam Carew Estates LLC.
Vairāk uzziniet: šeit.
NĀKOTNE: Certus gatavo rekomendācijas politisko partiju ekonomisko programmu veidošanai
«Latvijas ekonomiski aktīvi iedzīvotāju skaits turpina samazināties, bet ekonomikas izaugsme atrodas tiešā atkarībā no Eiropas Savienības fondu ieplūšanas. Valstij hroniski trūkst naudas izglītībai, veselības aprūpei, ceļiem. Ir skaidrs, ka tradicionāla ekonomiskā domāšana sevi izsmēlusi. Pienācis laiks jaunai, prioritārajos virzienos un privātā un publiskā sektora sadarbībā balstītai pieejai. Ja partijas vēlas patiesi un pēc būtības apturēt iedzīvotāju aizbraukšanu un reģionu iztukšošanu, panākt strauju ekonomikas izaugsmi un būtiski palielināt Latvijas labklājības līmeni, tām jāapsver alternatīvus ekonomikas attīstības modeļus un jāiekļauj tie savās programmās,» norāda domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Certus gatavo rekomendācijas politisko partiju ekonomisko programmu izstrādei. Rekomendācijas tiks balstītas domnīcas izstrādātajā Latvijas attīstības vīzijā: Latvija 2022: 3+3 modelis. Tā ir tapusi pēdējo trīs gadu laikā Certus domnīcas komandas darba rezultātā.
Vīzijas iestrādes sākotnēja versijā tika prezentētās Mālpils Forumā 2017.gada oktobrī.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIEDOKLIS: KPV LV: Latvijā ir pārāk daudz nozaru padomju, kas izkropļo valsts pārvaldību
Latvijā ir pārāk daudz nozaru padomju, kas izkropļo valsts pārvaldību, bet koalīcijas padome ir jālikvidē, norāda partijas KPV LV līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
«KPV LV analītiskā grupa ir izpētījusi, ka patlaban darbojas apmēram 160 padomes. Un visu padomju «māte» ir Koalīcijas padome. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka cilvēki padomēs anonīmi dod sev izdevīgus risinājumus valsts pārvaldes jautājumos. Padomes šobrīd ir lobēšanas veids, kas izkropļo Latvijas pārvaldību. Koalīcijas padome ir jālikvidē, jo tā nav atrunāta ne Satversmē, ne Saeimas Kārtības rullī. Turklāt Koalīcijas padome degradē publisko diskusiju,» ir pārliecināts Zakatistovs.
KPV LV vēlas redzēt mazāku ministriju skaitu. «Patlaban Latvijā ir 13 ministrijas, mēs atstāsim septiņus ministrus kopā ar Ministru prezidentu,» teikts KPV LV priekšvēlēšanu programmā. Ministriju vietā KPV LV sola izveidot nepolitiskus sekretariātus.