Šonedēļ Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paziņoja, ka no 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%. Tikmēr Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus». Savukārt Saeimas vairākums šonedēļ nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Kritums; Nākotne; Cīņa; Izaugsme; Darījums.
PĀRMAIŅAS: No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%
No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (Regulators).
Padome trešdien apstiprināja AS Enerģijas publiskais tirgotājs iesniegtās jaudas komponentes, kas kompensē publiskā tirgotāja izmaksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu – OIK fiksētā daļa. Salīdzinot ar spēkā esošajām jaudas komponentēm, apstiprinātās ir par 27,8% mazākas visās sprieguma un patēriņa līmeņa grupās, un tās stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaudas komponente ir viena daļa no kopējā maksājuma par OIK.
Apstiprinātā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība samazināta no 25,79 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 22,68 eiro par MWh. Līdz ar regulatora pieņemto lēmumu gala maksājums par OIK samazināsies visām lietotāju grupām.
Šā gada 24.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšanu. Regulators 14.maijā pieņēma grozījumus Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā, kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIEDOKLIS: Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»
«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» norāda Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) RīgaTV 24 raidījumā Manabalss, komentējot manabalss.lv iniciatīvu likvidēt iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties.
Kaimiņš nosauca, kuri ir galvenie «atturēšanās speciālisti»: Romāns Naudiņš, Aleksandrs Kiršteins, Kārlis Krēsliņš, Valters Dambe, Einārs Cilinskis, Inese Laizāne, Andris Siliņš, Kārlis Seržants, Silvija Šimfa.
Tāpat deputāts raidījumā norāda, ka, neskatoties uz to, ka iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku, tā ir iestrēgusi Juridiskajā komisijā: «Kas man liekas spļāviens sabiedrībai sejā, ir tas, ka 11 000 cilvēku parakstīja, ar vairākumu tomēr šī iniciatīva nonāca Juridiskajā komisijā, bet šobrīd, atverot manabalss.lv, ir sācies stāsts par «Dolgopolovu 2», jo Dolgopolovs, manuprāt, ir tāds likumprojektu kapracis.»
Vairāk uzziniet: šeit.
SOLĪJUMS: Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu
Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas (ST) sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem norāda veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
ST atzinusi par Satversmei neatbilstošām normas, kas nosaka mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojumu. ST norādījusi, ka samaksai par šo darba laiku joprojām ir zemāka likme nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.
Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pēc tikšanās ar ministri uzsvēra, ka valsts apņemšanās medicīnas personālam apmaksāt virsstundu darbu neatrisinās cilvēkresursu pieejamību, jo Darba likums nosaka, ka virsstundu apmērs nevar pārsniegt 40 stundas mēnesī. «Faktiski tas noteikti ierobežos pacientu plūsmu un [pakalpojumu] pieejamību,» skaidroja Kalējs.
Pēc viņa teiktā, ST lēmuma ietekmē slimnīcām varētu nākties ierobežot piedāvāto pakalpojumu apjomu vai veicināt ārstu migrāciju no vienas darba vietas uz otru, lai kompensētu pašreizējo ārstniecības personāla iztrūkumu. «Vairāk speciālistu mēs nevaram Latvijā saražot. Mēs varam [piesaistīt] tikai tos, kas ir šeit pat (..) no viena kantora uz otru,» sacīja Kalējs.
Vairāk uzziniet: šeit.
TIESA: Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē
Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu bāzē.
Tiesas sēdes laikā visi trīs apsūdzētie atteicās no pēdējā vārda.
Pēc sprieduma nolasīšanas lietas prokurore Zane Pavāre norādīja, ka viņai ir nepieciešams iepazīties ar pilno spriedumu, un tad viņa izlems, vai to pārsūdzēt.
Pilns spriedums būs pieejams šī gada 7.jūnijā, pēc tam desmit dienu laikā to var pārsūdzēt Augstākajā tiesā kasācijas kārtībā.
Rīgas rajona tiesa pērnajā augustā abiem Krievijas pilsoņiem piesprieda cietumsodu, ko viņi iepriekš jau bija izcietuši. Savukārt Lindermans tika attaisnots. Tāpat abiem Krievijas pilsoņiem tika liegts iebraukt Latvijā uz vairākiem gadiem.
Spriedums tika pārsūdzēts «juridisko nianšu un kolīziju dēļ», toreiz skaidroja Jansone.
Jau vēstīts, ka minēto krimināllietu iztiesāja aiz slēgtām durvīm. Krimināllikums par inkriminēto noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA: Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā
Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.
Par Kušnera pārapstiprināšanu nobalsoja 36 deputāti, pret bija 14, bet atturējās – 28. Vēl astoņi deputāti balsojumā nepiedalījās. Kušneram nelabvēlīgi nobalsoja Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas deputāti, kuriem piebalsoja atsevišķi Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķi un partejisko piederību nomainījušie tautas kalpi.
Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums iepriekš nolēma nerekomendēt parlamentam Kušnera apstiprināšanu amatā.
No atsevišķiem politiķiem kā arguments pret Kušnera kandidatūras atbalstīšanu izskanējusi arī pēdējo gadu situācija finanšu sektorā.
Iepriekš Budžeta komisijas sēdē vairums jautājumu Kušneram bija saistīti ar 2005.gada notikumiem. Toreiz viņš, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delavērā reģistrētajam uzņēmumam Carew Estates LLC.
Vairāk uzziniet: šeit.
MUDINĀJUMS: Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.
Kā liecina IZM iesniegtais priekšlikums grozījumiem Augstskolu likumā, tiek piedāvāts ļaut augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz konkrētā studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgās studiju programmas, akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019.gada 1.janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst Augstskolu likumānoteiktajām prasībām, vairs nebūtu atļauta.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIEDOKLIS: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma
Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa atzīmē, ka ik gadu Valsts kontrole veic ministriju un centrālo iestāžu gada pārskatu revīzijas, taču tāpat tiek revidētas atsevišķas sistēmas un problēmjautājumi. Kā vienu no šādām ilgstoši nerisinātām problēmām Krūmiņa minēja izdienas pensiju sistēmu – šis jautājums ir iestrēdzis vairāk nekā desmit gadus.
Valsts kontroliere atzīmē, ka vecuma robeža izdienas pensijas saņemšanai nav mainījusies ļoti ilgu laiku, atšķirībā no parastās vecuma pensijas. Tāpat izdienas pensija ir būtiski lielāka nekā vecuma pensija, kas nav godīgi.
Krūmiņa arī uzsver, ka vairāk nekā 70% izdienas pensijas saņēmēju turpina strādāt tajā pašā jomā vai citā darba vietā un tādējādi tiek apiets likums, kas liedz strādājošajiem saņemt izdienas pensijas.
Pēc Krūmiņas teiktā, pensiju sistēmai ir nepieciešams nopietns izvērtējums, nevis spriedelējumi par jaunu profesiju iekļaušanu izdienas pensiju saņēmēju lokā.
Valsts kontroliere piebilst, ka vērsīsies pie Ministru prezidenta un Saeimas, lai aktualizētu izdienas pensiju problemātiku. Viņa gan arī piekrita, ka, visticamāk, pirms vēlēšanām šim jautājumam neviens nopietni nepieķersies. «Jau no 2005.gada šis jautājums ir sensitīvs, taču kādā brīdī, iespējams, pēc vēlēšanām, šim jautājumam beidzot ir jāpieķeras,» teic Krūmiņa.