Šonedēļ Latvijā norisinājās pēdējā 12.Saeimas sēde. 66 no klātesošajiem deputātiem vairs nepiedalīsies Saeimas sanāksmēs, jo jaunajā parlamenta sasaukumā viņi nav ievēlēti. Tomēr deputāti saņems visai dāsnas kompensācijas. Pēc pēdējām aplēsēm, 13.Saeimā nepārvēlētajiem politiķiem kompensācijas provizoriski tiks izmaksātas 610 374 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Tikmēr vēl pašreizējais Latvijas premjers Māris Kučinskis šonedēļ vairākkārt norādījis, ka jaunajai valdībai būs jārisina vairāki problēmjautājumi, ko līdzšinējā valdība nav spējusi vai paspējusi īstenot. Viens no šīs nedēļas piemēriem ir viņa paziņojums, ka mediķu algu pieaugums nākamajā gadā ir jaunās valdības jautājums. Viņa ieskatā, saistībā ar bažām par iespējamo mediķu algu nepalielināšanu nākamgad noticis «ārkārtīgi dīvains pārpratums».

Savukārt Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis šonedēļ paziņojis, ka vēlas atkārtoti tikties ar trim Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī beidzot nosaukt to, kuram uzticētu valdības veidošanu. Tikšanās paredzēta 7.novembrī.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārbaude; Cīņa; Atbildība; Kritums; Kompensācijas; Jaunā valdība.

ATBILDĪBA:

Mediķu algu pieaugums nākamajā gadā ir jaunās valdības jautājums, šādu nostāju pauž Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru prezidenta ieskatā, saistībā ar bažām par iespējamo mediķu algu nepalielināšanu nākamgad noticis «ārkārtīgi dīvains pārpratums».

Kučinskis skaidro, ka trīs gadu budžetā ietverta norāde uz to, ka mediķu algu palielinājums ir nākamā gada budžeta jautājums. «Mediķu algu paaugstinājums bija un ir nākamā gada budžeta jautājums,» norāda premjerministrs. Lai atrisinātu šo jautājumu, Kučinska ieskatā, nedrīkst kavēties ar 2019.gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu.

Kučinskis uzsver, ka gan esošajai veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS), gan arī Veselības ministrijai ir iestrādes un priekšlikumi, taču jautājuma risināšana kopumā atkarīga no jaunās valdības izvirzītajām prioritātēm. «Ja valdība to uzskaitīs par prioritāti, tad būs. Bet mēs kā šobrīd aizejošā valdība jau nevaram taisīt nākamā budžetu, to mums likums aizliedz,» teic premjers.

Viņš atgādina, ka mediķu algu paaugstinājumam nepieciešami grozījumi budžeta likumā, kas savukārt «būs jānes uz Saeimu». «Mēs tos izstrādāsim. Ja Saeima pati nespēs pieņemt budžetu, tad Saeimai jāapstiprina pārejas noteikumi atsevišķām budžeta pozīcijām,» turpina valdības vadītājs.

Uz jautājumu par to, vai tas kopumā nozīmē, ka pašlaik vēl nevar simtprocentīgi pateikt, ka no nākamā gada mediķiem būs solītais algu pielikums, Kučinskis atbildēja, ka, ja valdības grožus turpinātu turēt viņš, tad mediķu algu palielināšana būtu prioritāte, kas arī ļautu to nodrošināt.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS:

PVD 86% izglītības iestāžu konstatē pārkāpumus zaļā publiskā iepirkuma jomā

Jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs, 86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības, paziņojis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

«Atgādinām, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi Zaļā karotīte un Bordo karotīte), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām,» tā PVD.

Dienestā atzīmē, ka visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

Pēc pārbaudēm PVD secinājis, ka izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi.

«Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā,» atgādina PVD.

24 izglītības iestādēs PVD konstatējis, ka tehniskajā specifikācijā noteiktajām zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilst vien daļa no izglītības iestādēm piegādātajiem produktiem.

Iestādēm piegādāta prasībām neatbilstoša svaiga gaļa, gaļas un piena produkti, olas, milti, makaroni un zirņi. Tie bijuši ražoti citā, iepirkuma tehniskajā specifikācijā neparedzētā uzņēmumā, vai arī paredzētā uzņēmumā, taču atbilstošu produktu vietā piegādāti citi šī uzņēmuma ražojumi, kas neatbilst zaļā publiskā iepirkuma prasībām.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRBAUDE:

Sāk pārbaudi par RD sadarbību ar ES un ASV sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu

Drošības policija (DP) sākusi pārbaudi par Rīgas domes sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) un ASV sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu Giprostrojmost.

DP ir sākusi minētā gadījuma pārbaudi, bet, ņemot vērā, ka pārbaudes process ir sākotnējā stadijā, plašākus komentārus nesniedz.

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga pagājušā svētdienā vēstīja, ka Rīgas dome sadarbojas ar ES un ASV sankciju sarakstos iekļauto firmu Giprostrojmost, kas sarakstos iekļauta par Krimas tilta projektēšanu.

Rīgas dome Satiksmes departamentā skaidroja, ka šī gada jūnijā, pēc tam, kad Saeima pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, departaments saņēma vēstuli no Ārlietu ministrijas, kurā norādīts, ka liegums sadarboties ar sankciju sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem neattieksies uz tiem iepirkumiem, kas sākti vai izsludināti pirms likuma pieņemšanas. Tādu pat viedokli departamentam esot paudis arī Iepirkumu uzraudzības birojs.

Sadarbības līgumu ar pilnsabiedrību G.B.V, kurā ietilpst arī Giprostrojmost, departaments noslēdzis jau 2016.gadā, proti, pirms konkrētā uzņēmuma iekļaušanas sankciju sarakstā. Līgums noslēgts par Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela – Vietalvas iela projektēšanu un autoruzraudzību. Pēc departamenta pārstāves Unas Ahunas-Ozolas paustā, šis esot vienīgais spēkā esošais sadarbības līgums starp pašvaldību un Giprostrojmost.

Vairāk uzziniet: šeit.

JAUNĀ VALDĪBA:

Vējonis 7.novembrī varētu nosaukt kandidātu, kam uzticēs veidot valdību

Nākamajā trešdienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu vēlreiz tikties ar trim Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī nosaukt to, kuram uzticētu valdības veidošanu, ceturtdien, 1.novembrī, intervijā Latvijas Radioraidījumā Krustpunktā atzina Valsts prezidents.

Iepriekš Vējonis 13.Saeimā ievēlēto partiju darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtēja kā neapmierinošu, tādēļ šonedēļ Rīgas pilī tikās ar KPV LV Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu, Jaunās konservatīvās partijas Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu un partiju apvienības Attīstībai/Par! Ministru prezidenta amata kandidātu Arti Pabriku.

Valsts prezidents skaidroja, ka jau zināmu laiku partijām bijusi iespēja tikties, taču līdz šim sarunu progress kopumā nav apmierinošs. Viņš skaidroja, ka uz pirmo Saeimas sēdi partijām vajadzētu tikt skaidrībā, lai gan pašlaik izskatās, ka partijas nav gatavas vienoties un vēlas gaidīt brīdi, kad Valsts prezidents pats izšķirsies par labu kādam no kandidātiem.

«Ja partijas līdz 6.novembrim nebūs panākušas vienošanos, būs jaintensificē darbs no manas puses, trešdien [7.oktobrī] mēģinot ar trim premjera kandidātiem runāt vēlreiz, lai panāktu kādu risinājumu,» piebilda Vējonis, norādot, ka varētu izdarīt izvēli par labu vienam no kandidātiem pēc tikšanās trešdien, ja tāda būs nepieciešama.

Vairāk uzziniet: šeit.

DALĪŠANA:

Saeima pārdala 5,6 miljonus eiro; Naudu piešķir izglītības iestādēm, baznīcām, kā arī sporta pasākumu finansēšanai

Saeimas deputāti piekrituši līdzekļu pārdalei vairāku miljonu eiro apmērā izglītības iestādēm, baznīcām, sporta pasākumiem, kā arī citiem mērķiem.

Kopumā aptuveni 5,6 miljonus eiro deputāti pārdalīja dažādiem mērķiem, bet 9,15 miljonus eiro novirzīja uz budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Piemēram, no Finanšu ministrijas budžeta uz Prokuratūras pamatbudžetu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai pārdalīti 360 982 eiro.

Saeima arī piekrita pārdalīt līdzekļus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta vairākām Kultūras ministrijas programmām, tai skaitā 1,1 miljonu eiro atvēlot neatliekamu infrastruktūras sakārtošanas un uzlabošanas darbu veikšanai kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetenču centros.

Kā vēstīts, Kultūras ministrijā pārdalīti 690 315 eiro Ventspils mūzikas vidusskolai aprīkojuma iegādei, 314 600 eiro – Liepājas mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolai nekustamo īpašumu pārbūvei un atjaunošanai, 104 431 eiro – Nacionālās mākslu vidusskolas remontdarbiem, bet 50 000 eiro – datorprogrammu licenču iegādei Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai.

Vēl no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta 90 148 eiro novirzīti, lai nodrošinātu Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu digitalizācijas sākšanu, bet 48 891 eiro šo dokumentu pieņemšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā un speciālās lasītavas ierīkošanai.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Atbalstu gūst iecere Rīgas satiksmes dotāciju palielināt līdz 132,8 milj. eiro

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja pašvaldības 2018.gada budžeta grozījumus, līdz ar kuriem pašvaldības izdevumi šogad sasniegs 1,023 miljardus eiro.

Komitejas sēdē piedalījās tikai trīs opozīcijas deputāti, kas iztaujāja domes Finanšu departamenta direktori Ilgu Tiknusi.

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) pievērsās 22,5 miljonus eiro lielajai dotācijai uzņēmumam Rīgas satiksme. Tiknuse skaidroja, ka dotācija uzņēmumam jāpalielina, jo samazinājies pārvadājamo pasažieru skaits, kā arī palielinājies to sabiedrības grupu skaits, kam piešķirtas braukšanas maksas atlaides. Uz Ķirša jautājumu par to, vai bez šīs dotācijas uzņēmums bankrotēs, Tiknuse norādīja, ka «tas esot teikts par skaļu», jo uzņēmumam vēl būtu iespējami arī citi risinājumi.

Tiknuse norādīja, ka kopā ar valsts dotāciju Rīgas satiksme šogad būs saņēmusi 132,8 miljonus eiro dotāciju.

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) taujāja, vai taisnība, ka visu rīdzinieku ienākumu nodokļi kopā nav spējīgi nosegt Rīgas satiksmes dotāciju, uz ko Tiknuse atbildēt izvairījās.

Feldmans pievērsās arī citiem budžeta grozījumiem un jautāja, kādēļ par 50 000 eiro samazināts finansējums darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksām. Domes finansiste skaidroja, ka gada laikā veidojas ietaupījums saistībā ar darbinieku slimības lapām, atvaļinājumiem un citiem faktoriem.

Opozīcijas deputāts arī jautāja, vai ir ierasta prakse, ka gada beigās vairākām iestādēm «viss iespējamais ietaupījums» tiek novirzīts nevis budžeta deficīta samazinājumam, bet gan izmaksām prēmijām. Tiknuse skaidroja, ka prēmijas katra iestāde un departaments gada sākumā nevar paredzēt visus ietaupījumus, bet, ja gada laikā tie rodas – tiesības piešķirt prēmijas nevarot atņemt, jo «ir cilvēki, kas strādā godprātīgi un to ir pelnījuši». Viņa norādīja, ka tas ir katras iestādes vadītāja lēmums.

Vairāk uzziniet: šeit.

KOMPENSĀCIJAS:

13.Saeimā nepārvēlēto deputātu kompensācijām nepieciešami 610 374 eiro

13.Saeimā nepārvēlētajiem deputātiem kompensācijās provizoriski tiks izmaksāti 610 374 eiro pirms nodokļu nomaksas, vēsta Saeimas Preses dienestā.

Vienreizēju pabalsts deputātiem, kuri nav ievēlēti 13.Saeimā, plānots izmaksāt 66 deputātiem, kuri nav pārvēlēti jaunajā parlamenta sasaukumā. Provizoriskā pabalstu summa kopā ir 610 374 eiro, un no aprēķinātā pabalsta tiks ieturēti nodokļi, informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgā sasaukuma pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. To nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Kā ziņots, 13.Saeima uz pirmo sēdi sanāks nākamnedēļ.