Šonedēļ Latvijā izvirzītais premjera amata kandidāts Arturs Krišjānis Kariņš pārrunā valdības prioritāšu plānu. Pašlaik, ņemot vērā visus apstākļus, šķiet, ka trešajam prezidenta izvirzītajam kandidātam izdosies izveidot Ministra kabineta sastāvu.
Šajā nedēļā Latvijas sabiedrību pārsteidza politologa Ivara Ījaba paziņojums, ka viņš varētu startēt šopavasar gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, pievienojoties partiju apvienības Attīstībai/Par! sarakstam.
Tikmēr precedenti, kas saistīti ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbību, vēlreiz apliecina, ka iespējami ātrāk nepieciešams pieņemt jaunizstrādāto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, uzkata Saeimas komisija.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Topošā valdība; Norādījums; Cīņa; Paziņojums; Viedoklis; Rosinājums.
TOPOŠĀ VALDĪBA:
Topošās valdības darbu plānos starp prioritātēm vēlas izcelt minimālās algas celšanu un skolu saglabāšanu pierobežā
Jaunās valdības prioritāšu vidū varētu būt administratīvi teritoriālā reforma, tautsaimniecības stiprināšana, reformu turpināšana izglītībā un veselības aprūpē, «bezkompromisu tiesiskums, valsts drošība, sadarbība ar diasporu un demogrāfija.
Idejas valdības deklarācijai vēl tiks pārrunātas starp topošajiem partneriem. Valdību veidojošās Jaunās Vienotības politiķi jau ir uzsvēruši, ka starp iecerēm ir arī tādas, kas varētu prasīt pārāk lielu finansējumu, kura budžetā nav, tāpēc daļa plānu varētu tikt vismaz atlikti.
Deklarācijas sākotnējās stadijas projektā ir 15 nodaļas, kurām ir vairāki apakšpunkti, tajos vispārīgi definējot topošās valdības mērķus un uzdevumus.
Piemēram, finanšu jomā uzsvērta tautsaimniecības stiprināšana, solot īstenot atbildīgu fiskālo politiku un pārskatīt budžeta izdevumus, samazinot administratīvo slogu valsts iestādēm un pašvaldībām. Nodokļu jomā solīts nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, tostarp turpinot nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu.
Vairāk uzziniet: šeit.
NORĀDĪJUMS:
Juristi VARAM likumprojektā nesaskata pamatu Rīgas domes atlaišanai, bet norāda uz Gerharda tiesībām atstādināt Ušakovu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, pastāstīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.
Kā stāstīja Vaivars, Kučinskis ir ticies ar juristiem no Valsts kancelejas, Saeimas Juridiskā biroja, kā arī ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, kuri izdiskutējuši jautājumu par minēto likumprojektu. Tāpat premjers iepazinies ar medijos publicētajām Satversmes tiesas tiesneša domām.
«Juristi secinājuši, ka jebkuras pašvaldības kā sabiedrības tieši vēlētā kopuma atlaišana ar likumu ir galējs līdzeklis, kuram jābūt pamatotam ar konkrētiem faktiem. Konkrētajā likumprojektā nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo Rīgas domi,» atzina Vaivars.
Tajā pašā laikā Vaivars norādīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (VL–TB/LNNK) ir iespējas Ušakovu atstādināt no amata bez valdības lēmuma.
Rīgas domes atlaišanas rosināšanu VARAM pamato ar pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme darbību.
Vairāk uzziniet: Šeit.
PAZIŅOJUMS
Politologs Ījabs varētu startēt EP vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta
Politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs varētu startēt šopavasar gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, pievienojoties partiju apvienības Attīstībai/Par! (AP) sarakstam, ziņo LNT ziņas.
LNT ziņu rīcībā esošā informācija liecina, ka AP pašlaik vērtē Ījaba iespējamu kandidēšanu no politiskā spēka saraksta EP vēlēšanās, un par šo tēmu ar politologu notikušas arī neformālas sarunas. Konkrētākus lēmumus apvienība pieņems nākamnedēļ.
Pats profesors LNT atzinis, ka sarunas ar AP ir bijušas, un «to būtu muļķīgi noliegt». Vienlaikus viņš uzsvēris, ka arī pirms citām vēlēšanām viņu uzrunājuši dažādi politiskie spēki. Līdz ar to pašlaik vēl esot pāragri prognozēt, kā beigsies neformālās diskusijas ar AP. Pagaidām ne viņš, ne partiju apvienība nav teikusi «ne jā, ne nē».
Vairāk uzziniet: šeit.
PRECEDENTI:
Ar NEPLP saistītie precedenti vēlreiz apliecina jauna sabiedrisko mediju regulējuma nepieciešamību
Precedenti, kas saistīti ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbību, vēlreiz apliecina, ka iespējami ātrāk nepieciešams pieņemt jaunizstrādāto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu. Tā trešdien, 9.janvārī, pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Kaimiņš uzsvēra, ka esošajā sabiedrisko mediju pārvaldības modelī NEPLP funkcijas dublējas un veidojas situācija, kurā padome ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs un vienlaicīgi arī mediju nozares regulators. NEPLP uzlikta pārāk liela atbildība, un to nepieciešams pārdalīt, skaidri nosakot uzraugošās iestādes un to pilnvaras.
Cilvēktiesību komisijas sēde bija veltīta sabiedrisko mediju darbībai un jautājumiem, kurus aktualizējis 2018.gada nogalē pieņemtais NEPLP lēmums izteikt neuzticību diviem Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļiem – Ivaram Beltem un Sergejam Ņesterovam. NEPLP informēja deputātus, ka jaunus LTV valdes locekļus plānots iecelt līdz marta beigām.
Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka notikušais atkārtoti izgaismo esošā mediju regulējuma problēmas. Valsts kontrole jau iepriekš norādījusi, ka dažādi trūkumi saskatāmi gan NEPLP, gan LTV, gan arī Latvijas Radio darbībā. Savukārt Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis vērsa deputātu uzmanību uz līdzsvara trūkumu starp to, cik neatkarīgs un gandrīz neatlaižams ir NEPLP un cik ātri iespējams atlaist sabiedrisko mediju valdes locekļus.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATBALSTS:
Saeima atbalsta lēmuma projektu par OIK atcelšanu
Saeima ceturtdien, 10.janvārī, atbalstīja lēmuma projektu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomijas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no šī gada 31.marta, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem, ziņo Saeimas Preses dienests.
Tāpat Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, mainot šo maksājumu nosaukumu.
Lēmuma projektā parlaments aicina ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu. Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai uzdots nodrošināt parlamentāro kontroli par šī jautājuma turpmāko virzību.
ROSINĀJUMS:
Rosinās izmaiņas Krimināllikumā, lai nākotnē graustu īpašniekus varētu saukt arī pie kriminālatbildības
Tieslietu ministrija Rīgas domei ir solījusi rosināt izmaiņas Krimināllikumā, lai nākotnē graustu īpašniekus būtu iespējams saukt arī pie kriminālatbildības, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā. Plānotās izmaiņas paredz, ka Krimināllikumā turpmāk tiks noteikta atbildība arī par būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.
Aizvadītajā gadā departaments Latvijas Universitātē bija pasūtījis pētījumu, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas iespējams veikt normatīvajos aktos, lai pastiprinātu pašvaldību pilnvaras cīņā ar bezatbildīgiem graustu īpašniekiem. Izpēte veikta, raugoties no Krimināllikuma, Civillikuma un arī administratīvo tiesību puses.
Pētnieku izstrādātos priekšlikumus pašvaldība iesniedza premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), ar lūgumu nodrošināt Krimināllikuma grozījumu izstrādi, kas nākotnē pašvaldībām palīdzētu veiksmīgāk cīnīties ar graustu īpašniekiem.
Departamenta pārstāve Baiba Gailīte pastāstīja, ka premjers informāciju nodevis Tieslietu ministrijas Krimināltiesību darba grupai, kurā ietilpst Iekšlietu ministrijas, prokuratūras, tiesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji, kā arī tiesībzinātnieki.
Lai izvērtētu iespējas ieviest kriminālatbildību par pārkāpumiem ēku uzturēšanā, notika divas darba grupas sēdes, kurās piedalījās arī departamenta un tā pieaicinātie eksperti. Tika apkopta informācija par esošo atbildības struktūru un konstatēts, ka pašreizējie ietekmēšanas līdzekļi ir pietiekami, lai nodrošinātu ēku uzturēšanu, tai skaitā piespiedu kārtā.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIEDOKLIS:
Viedoklis: Neviena spekulācija nepadarīs elektrifikācijas projektu rentablu
«Nozarē strādājošajiem praktiķiem ir grūti saskatīt kaut nelielus ieguvumus elektrifikācijas projektā un, mūsuprāt, loģikas šī mega projekta tālākai virzīšanai nav. It īpaši zinot, ka pārliekot projekta izmaksas un tā radītās lokomotīvju nomaiņas izmaksas uz pārvadāto kravu apjomu Rīgas virzienā, šie pārvadājumi kļūs dārgāki. Neviena spekulācija par elektrības un dīzeļdegvielas nākotnes iegādes cenas starpībām šo elektrifikācijas projektu nepadarīs rentablu,» uzskata AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.
Māris Bremze, AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs:
«Vairums Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par aizejošās valdības, Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš vadības aktīvi lobēto un virzīto Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Apjomīgas 441 miljona eiro lielas izmaksas, elektrificēti 320 km starp Rēzekni, Daugavpili un Šķirotavas staciju Rīgā, šķietama Latvijas tranzīta koridora Rīgas ostas virzienā konkurētspējas palielināšana salīdzinājumā ar Lietuvas Klaipēdas ostu, būvniecības laikā jaunas darbavietas Latgalē – tie ir tikai daži solījumi par šo projektu. Bet ko īstenībā nozīmē šis valstij piederošā Latvijas dzelzceļš mega projekts? Kādi būs reālie ieguvumi pēc projekta īstenošanas dzelzceļa kravu pārvadātājiem – galvenajiem kravu piegādātājiem Latvijas Dzelzceļam, kas patiesībā ir tikai infrastruktūras uzņēmums?
Atbilde vienkārša – dzelzceļa kravu pārvadājumi uz Rīgas ostu, izmantojot elektrovilci kļūs dārgāki. Vēl vairāk – arī tradicionālie dīzeļvilces kravu pārvadājumi Latvijas dzelzceļa tīklā visos maršrutos paliks dārgāki.
Protams, tagad īstais brīdis dzelzceļa elektrifikācijas virzītājiem un atbalstītājiem būt sašutušiem par šo manu apgalvojumu, bet nesteigsimies manu viedokli nosodīt. Lūk, mani argumenti.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
Saveļjeva un Baldere-Sildedze: Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulcei jānotiek ātrāk
Zāļu ražotāja Olainfarm bijušā īpašnieka Valērija Maligina mantinieces – meita Nika Saveļjeva un meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze uzskata, ka Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulcei jānotiek tuvākajā laikā, nevis tās norises laiks jānovilcina līdz likumā noteiktā termiņa beigām, liecina mantinieču paziņojums plašsaziņas līdzekļiem.
Saveļjeva un Baldere-Sildedze norāda, ka Olainfarm valdes sasauktās akcionāru ārkārtas sapulces datums, kas ir 1.aprīlis, ir novilcināts līdz likumā noteiktā termiņa pēdējai dienai. «Olainfarm valdes izpildījumā šāds solis atkārtojas jau otro reizi – 2018.gada 22.novembrī notikusī akcionāru ārkārtas sapulce arī tika tīši novilcināta līdz likumā noteiktajam maksimālajam termiņam,» pausts paziņojumā.
Kā iemeslu novēlotai akcionāru sapulces sasaukšanas datumam, valde paziņojumā min vajadzību mazināt ar akcionāru sapulces sasaukšanu un noturēšanu saistītus izdevumus un uzņēmuma stabilitātes nodrošināšanas nolūkā. Tomēr Saveļjeva un Baldere-Sildedze uzskata, ka aiz valdes paziņojuma par līdzekļu ekonomiju un uzņēmuma stabilitāti tiek slēpts patiesais mērķis novilcināt sapulci, lai, iespējams, šajā laikā paspētu realizēt kādus negodprātīgus plānus. Paziņojumā minēts, ka akcionāru sapulces datuma izvēle un tīša tās novilcināšana norāda uz esošās uzņēmuma padomes un valdes mērķi – šajā starplaikā, realizējot dažādus plānus, izsaimniekot Olainfarm, tādējādi nodarot zaudējumus visiem akcionāriem, tostarp apdraudot uzņēmuma nākotni.