Aizvadītajā nedēļā pieņemti vairāki lēmumi, tai skaitā arī lēmumi – nelemt un nogaidīt. Igaunijai vēl jāizšķiras, kāda izskatīsies tās valdība, Eiropas Parlaments lēmis pārtraukt attiecības ar Krieviju kā stratēģisko partneri, tikmēr par korupcijas noziegumiem aizdomās turētais Aleksandrs Brandavs lēmis atkāpties no SIA Rīgas karte valdes locekļa amata.
Viens no gaidītākajiem lēmumiem joprojām, šķiet, ir Lielbritānijas rīcības plāns attiecībā uz Brexit. Jāatzīmē, ka Lielbritānijas parlaments iepriekš ar 249 balsu lielu vairākumu noraidīja atkārtota Brexit referenduma rīkošanu, tomēr Eiropas Savienību (ES) «bešā» pamest arī negrasās, kā rezultātā atbalstīts Terēzas Mejas (Theresa May) priekšlikums par Brexit atlikšanu. Vai tam tā būs būt gan vēl jālemj ES dalībvalstīm.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Mēģinājums; Lēmums; Atkāpšanās; Skandāls; Likumi; Gaidas.
MĒĢINĀJUMS:
Igaunijas valdības veidošanā neizdodas lielo partiju koalīcija
Centra partijas priekšsēdētājs Jiri RatassIgaunijas Reformu partijai un Centra partijai, kuras nesenajās parlamenta vēlēšanās ieguvušas attiecīgi pirmo un otro lielāko deputātu vietu skaitu, nav izdevies vienoties par koalīcijas sarunu sākšanu. Reformisti tāpēc ķērušies pie otras iespējas – mēģināt veidot valdību ar sociāldemokrātiem un nacionālkonservatīvu partiju.
Kā ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, jau pēc pirmajām tikšanās reizēm ar liberālo Reformu partiju, līdzšinējais Igaunijas premjerministrs un Centra partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass (Jüri Ratas) skaidrojis, ka partiju principiāla nostāja nodokļu politikas jomā bijusi tā, kas padarījusi kopīgu valdības koalīciju par neiespējamu.
Vairāk uzziniet: šeit.
LĒMUMS:
EP: Krievija vairs nav uzskatāma par ES «stratēģisko partneri»
Eiropas Savienībai jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības, teikts otrdien, 12.martā, pieņemtajā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijā.
EP deputāti norāda, ka kopš 2015.gada saspīlējumu ES un Krievijas attiecībās palielinājusi Krievijas intervence Sīrijā un iejaukšanās tādās valstīs kā Lībija un Centrālāfrikas Republika. Viņi arī norāda uz Krievijas atbalstu pret ES vērstām partijām un galēji labējām kustībām, kā arī uz pamatbrīvību ierobežojumiem un plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem pašā Krievijā.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATKĀPŠANĀS:
No amata Rīgas kartē atkāpies aizdomās par korupciju turētais Aleksandrs Brandavs
No SIA Rīgas karte valdes locekļa amata atkāpies saistībā ar korupcijas noziegumiem aizdomās turētais Aleksandrs Brandavs, apstiprināja SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.
Brandavs ir valdes loceklis pašvaldības un privāto akcionāru kopuzņēmumā Rīgas karte, partijas Gods kalpot Rīgai biedrs, kā arī patiesā labuma guvējs pilnsabiedrībā Rīgas mikroautobusu satiksme.
Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka ir sācis kriminālprocesu par uzņēmuma Rīgas karte amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.
Vairāk uzziniet: šeit.
SKANDĀLS:
Aizdomās par angļu valodas eksāmena mutvārdu daļas «nopludināšanu» aizturēta skolotāja
Valsts policija (VP) aizdomās par angļu valodas eksāmena mutvārdu daļas izpaušanu pirms eksāmena sākuma aizturējusi kādu Rīgas skolas pedagoģi, informē VP pārstāve Gita Gžibovska.
Valsts Izglītības satura centrs (VISC) trešdien, 13. martā, vērsās VP, informējot par, iespējams, nelikumīgi izpaustiem 12.klases angļu valodas centralizētā eksāmena uzdevumiem. Par eksāmenu «noplūdi» VISC kļuva zināms pēc tam, kad kāda interneta portāla rīcībā bija nonākušas fotogrāfijas, kurās redzama centralizētā angļu valodas eksāmena mutvārdu daļa.
Reaģējot uz saņemto informāciju, VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi nekavējoties uzsāka iesniegumā norādītās informācijas pārbaudi. Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka kādas Rīgas skolas pedagoģe pirms eksāmena sākuma ir nofotografējusi eksāmena mutiskās daļas uzdevumus un nosūtījusi tos skolēniem.
Naktī uz ceturtdienu, 14.martu, uz aizdomu pamata par eksāmena nopludināšanu skolotāja tika aizturēta. Persona savu vainu izdarītajā pārkāpumā atzīst un viņai piemērots aizdomās turētās statuss.
Vairāk uzziniet: šeit.
LIKUMI:
Turpmāk sešpadsmitgadnieki ar atļauju medībās varēs izmantot medību ieročus
Saeimas deputāti ceturtdien, 14.martā, trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Ieroču aprites likumu. Tas tostarp paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot no 16 gadu vecuma, BNN noskaidroja Saeimas Preses dienestā.
Turpmāk fiziskā persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.
Jaunietim būs nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, kā arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišana un Valsts policijas atļauja. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.
Vairāk uzziniet: šeit.
GAIDAS:
Lielbritānijas parlaments atbalsta Mejas priekšlikumu par Brexit atlikšanu
Lielbritānijas parlaments ceturtdien, 14.martā, ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Terēzas Mejas (Theresa May) priekšlikumu par Brexit atlikšanu.
Mejas priekšlikums, kas paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto Brexit vienošanos, tika pieņemts ar 412 pret 210 balsīm.
Mejas priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā Brexit vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiek atlikta līdz 30.jūnijam.
Tomēr jebkādai Brexit atlikšanai nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību.
Paredzams, ka dalībvalstu līderi par to lems 21. un 22.martā Briselē gaidāmajā ES samitā.
