Vēlēšanas vēlēšanu galā. Izvēli bija jāveic gan Eiropas Savienības iedzīvotājiem, gan Lietuvas tautai un Latvijas Saeimai.

Atskatoties uz rezultātiem, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās kopumā Baltijā vērojama nedaudz lielāka iedzīvotāju aktivitāte attiecībā uz došanos pie vēlēšanu urnām. Latvijā uzvaru guva EP «gaiteņu pazinēji» Jaunā Vienotība. Tikmēr kaimiņvalstīs laurus plūca opozicionāri. Igaunijā lielākais atbalsts tika parlamenta opozicionāriem Reformu Partijai un Sociāldemokrātiskā partijai, savukārt Lietuvā veiksmīgākā bijusi ekspremjera Andrjusa Kubiļa partija Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti.

Nedēļas ietvaros Baltija ieguvusi arī divus jaunus prezidentus, kuri gan vēl gaida savu inaugurācijas ceremoniju. Latvija ­– Egilu Levitu, Lietuva – Gitanu Nausēdu.

Tikmēr negaidīts haoss iestājies Rīgas domes plašajās telpās. Līdz ar ilggadējā mēra, korupcijas skandālos iesaistītā Nila Ušakova amata nomaiņu uz EP deputāta titulu, sašķobījusies Saskaņas un Gods kalpot Rīgai koalīcija. Jaunā mēra amatā ievēlēts Dainis Turlais, bet vicemēra amats izraisījis acīmredzamas domstarpības, kas var draudēt (vai apbalvot) ar Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanām.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā EP vēlēšanas Baltijā, Prezidents Lietuvā, Prezidents Latvijā, Šūpošanās, Burbulis, Uz zaļo pusi, Igauņu stratēģija, Rīgas dome.

EP vēlēšanas Baltijā:

Oficiālie rezultāti: Eiropas Parlamentā ievēlēti Dombrovskis, Ušakovs, Zīle

Eiropas Parlamentā no Latvijas ievēlēts līdzšinējais eirokomisārs Valdis Dombrovskis (JV), no pienākumiem atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un ilggadējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Darbu EP turpinās arī Sandra Kalniete (JV) un Tatjana Ždanoka (LKS). Savukārt jaunpienācēji bez Ušakova būs arī bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), politologs Ivars Ijabs (AP) un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Igaunijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ir uzvarējušas divas partijas, kuras strādā nacionālā parlamenta opozīcijā, proti, Reformu partija un Sociāldemokrātiskā partija. No kandidātiem visaugstāk novērtēta eksministre Marina Kaljuranda (Marina Kaljurand).

Savukārt Lietuvas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās cīņā par 11 deputātu vietām ir uzvarējusi Seima opozīcijā strādājošā Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti ar ekspremjeru Andrju Kubiļu (Andrius Kubilius) priekšgalā. Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem no seši no 11 nākamajiem lietuviešu deputātiem būs jaunpienācēji.

Vairāk uzziniet:  šeit, šeit un šeit.

PREZIDENTS LIETUVĀ:

Nausēda uzvar Lietuvas prezidenta vēlēšanās

Lietuvā svētdien, 26.maijā, notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis ekonomists Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda), kurš bija neatkarīgais kandidāts, liecina centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie rezultāti.

Saskaņā ar tiem Nausēda ieguvis 65,86% balsu, bet Šimonīte, kuru virzīja parlamenta opozīcijā esošā konservatīva partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti, – 26,68% balsu.

Vairāk uzziniet:  šeit.

PREZIDENTS LATVIJĀ:

Egils Levits – jaunais Latvijas Valsts prezidents

Pirmajās atklātajās Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanās par jauno prezidentu ar 61 balsīm ievēlēts koalīcijas virzītais kandidāts Egils Levits, kurš līdz šim strādājis kā Eiropas Savienības (ES) tiesnesis.

Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Savulaik Levits bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet pēcāk kļuva par ES Tiesas tiesnesi.

Vairāk uzziniet: šeit.

ŠŪPOŠANĀS:

Koalīcijas politiķi gatavi Saeimā diskutēt par Kalnmeiera atbilstību amatam

Valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka Saeimā būtu jādiskutē par iespēju vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, ja tam būs konkrēts pamatojums.

Šo jautājumu rosināja izvērtēt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), bet partneri pirms nedēļas pauda, ka vispirms vēlas iepazīties ar pamatojumu šādam solim.

Pirmdien, 27.maijā, partneri atkārtoti diskutēja par minēto jautājumu un vienojās pārcelt diskusiju uz Saeimu –  tur tiktu strādāts pie konkrēta pieprasījuma teksta, par kura parakstīšanu tad arī lemtu deputāti.

Vairāk uzziniet: šeit.

BURBULIS:

Eksperts: Igaunija tuvojas nekustamā īpašuma burbulim, Latvijai līdz tam vēl tālu

Šajā desmitgadē Latvijas iedzīvotāji uzņēmušies hipotekāro kredītu saistības piesardzīgāk nekā igauņi, un šobrīd kopējais hipotekāro kredītu saistību apjoms ir divas reizes mazāks nekā ziemeļu kaimiņvalstī.

Tā Bigbank rīkotajā finanšu sektora stratēģiskās attīstības forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū informēja Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Kamēr intensīvā naudas aizņemšanās Igaunijā veicina straujāku nekustamā īpašuma cenu kāpumu un tirgus piesātinājumu ar jauniem mājokļiem, pietuvinot to burbulim, Latvijā, kur ekonomika ir daudz spēcīgākā un labākā stāvoklī nekā 2008.gadā, šobrīd briesmas nedraud, spriež Krūms.

Vairāk uzziniet: šeit.

UZ ZAĻO PUSI:

OECD slavē Latvijas izaugsmi; mudina vairāk domāt par vidi

Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējos gados bijusi iespaidīga, bezdarbs samazinās, uzlabojas dzīves līmenis un labklājība, tomēr valstij aktīvāk jādomā par vides jautājumiem, trešdien, 29.maijā, prezentējot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas ekonomikas pārskatu, uzsvēra OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Anhel Gurria).

Organizācijas ziņojumā norādīts, ka Latvijas ekonomika un nodarbinātība aug, tomēr valstij vajadzētu aktīvāk mazināt nevienlīdzību, domāt par izaicinājumiem, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos, kā arī vides aizsardzības jautājumiem.

Kopumā OECD Latvijas 2019.gada un 2020.gada iekšzemes kopprodukta pieaugumu prognozē 2,7% apmērā, pat neskatoties uz to, ka pasaulē ekonomikas izaugsme un investīciju apmērs palēninās.

Vairāk uzziniet: šeit.

IGAUŅU STRATĒĢIJA:

Igaunijas valdība vienojas par budžeta stratēģiju ar -25% alkohola akcīzei

Igaunijas jaunā valdība ir vienojusies par tās pirmo valsts budžetu un budžeta stratēģiju 2020. līdz 2023.gadam. Starp prioritātēm ir pensionāru ienākumu paaugstināšana un krasa alkohola akcīzes likmes samazināšana, vēršoties pret dzērienu iegādi Latvijā.

Tieši Jiri Ratasa iepriekšējā valdība uzsāka strauju alkohola akcīzes nodokļa likmes celšanu, kas būtiski pastiprināja igauņu alkotūrismu uz Ziemeļvidzemi.

Vairāk uzziniet: šeit.

RĪGAS DOME:

Pēc deviņu stundu ilgas diskutēšanas par Rīgas mēru ievēl Turlo

Rīgas domes deputāti ceturtdien, 30.maijā, ārkārtas sēdē par domes jauno priekšsēdētāju ievēlēja Gods kalpot Rīgai deputātu Daini Turlo.

Neviens cits kandidāts mēra krēslam virzīts netika, bet Turlo bija izvirzījis aizejošais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). «Par» Turlā kandidatūru balsoja 32 valdošās koalīcijas deputāti, kamēr 23 klātesošie opozīcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Vienlaikus pēc jauna Rīgas mēra ievēlēšanas ir sašķēlusies partijas Saskaņa Rīgas domes frakcija, līdz ar to ir neskaidrs, vai valdošajai koalīcijai Rīgas domē vēl ir balsu vairākums.

Tā vietā, lai balsotu par Rīgas vicemēra amata kandidātu, no Rīgas domes Saskaņas frakcijas 30.maija vakarā «par rupjiem pārkāpumiem» izslēgti četri biedri – vicemērs Vadims Baraņņiks un deputāti Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs un Vitālijs Dubovs. Tuvākajā laikā viņi varētu tikt izslēgti arī no partijas.

Tas nozīmē, ka Rīgas domes valdošajai koalīcijai, visticamāk, vairs nav 32 balsu, bet gan tikai 28 – tieši tikpat, cik opozīcijai. Viens no opozīcijas deputātiem līdz šim balsojumos gan parasti ir atbalstījis valdošās koalīcijas viedokli.

Vairāk uzziniet: šeit.