Ja nedēļas sākumā Latvijā vēl bija 30 saslimšanas gadījumu ar koronavīrusu COVID-19, tad līdz nedēļas beigām tas sasniedzis trīsciparu skaitli. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un citi varas pārstāvji katrā paziņojumā presei izsaka pateicību gan mediķiem, gan policistiem, gan tai saprātīgajai tautas daļai, kas paliek mājās un ievēro drošības pasākumus, un reizē arī aicina visus turpināt ievērot izolācijas pasākumus, jo tas ir vienīgais ceļš uz efektīvu vīrusa izplatības ierobežošanu.
Jāatzīmē, ka šonedēļ Itālijā mirušo skaits no COVID-19 nupat pārsniedzis Ķīnā mirušo no šīs slimības.
Kamēr kultūras darbinieki, mākslinieki cītīgi izmanto un popularizē tiešsaistes iespējas, lai cilvēki varētu izklaidēties un izglītoties mājās, Valsts policija turpina ziņot par cilvēkiem, kuri pārkāpj noteiktos pulcēšanās ierobežojumus. Arī sociālajos tīklos ik pa brīdim parādās nikni ieraksti saistībā ar vērojumiem, ka cilvēki pēc ceļojuma nesēž mājās. Tanī pašā laikā citi dalās ar iespaidiem, kā norit darbs un dzīve, lielāko daļu laika pavadot mājās, iepirkšanos organizējot atšķirīgi no ierastā un meklējot kaimiņus, kuriem, iespējams, vajadzīga palīdzība ar iepirkumu piegādi.
Koronavīruss liek valdībai strādāt pie valsts atbalsta sistēmas izstrādes tiem, kuri šobrīd nesaņem peļņu vīrusa dēļ. Pašlaik valsts atbalsts COVID-19 seku likvidācijai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro.
Tāpat slimības dēļ tiek plānots pārcelt Rīgas domes vēlēšanas no 25.aprīļa uz 6.jūniju.
Šonedēļ arī KPV LV nonāca pie jaunā kandidāta ekonomikas ministram. Partija izraudzījusi Saeimas deputātu Jāni Vitenbergu. Pagaidām gan tālākas sarunas par apstiprināšanu nav izskanējušas.
Tāpat šajā nedēļā pēkšņi izskanējušas bēdīgas ziņas par to, ka mūžībā devusies Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Juta Strīķe.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Sēras, Trūkumi, Daudz darba, Lūgums, Ierosinājums, Amats.
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJA
Valsts atbalsts COVID-19 seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro
Valsts atbalsts jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 radītās krīzes seku mazināšanai sasniedzis vairāk nekā divus miljardus eiro, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Pēc viņa aplēsēm, valsts plānotais atbalsts COVID-19 radītās krīzes mazināšanai no sākotnēji plānotā viena miljarda eiro nu jau ir sasniedzis nedaudz virs diviem miljardiem eiro.
Ceturtdien, 19.martā, valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.
Vairāk uzziniet: šeit.
SĒRAS
Mūžībā devusies Saeimas deputāte un bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe
Mūžībā trešdien, 18.martā, pēc slimības devusies Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe, apstiprinājusi Jaunās konservatīvās partijas līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Tieslietu ministrs un visa Jaunā konservatīvā partija izsaka visdziļāko līdzjūtību Strīķes tuviniekiem.
«Tas ir cilvēks, par kuru patriotiskā ziņā neesam labāku zinājuši, un cilvēks, kuru visi, kas pazina, mīlēja,» uzsvēra Bordāns.
Vairāk uzziniet: šeit.
TRŪKUMI
Zviedrijas Swedbank piemērots 360 miljonu eiro sods
Zviedrijas Swedbank piemērots četru miljardu Zviedrijas kronu jeb 360 miljonu eiro sods par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā, pavēstījusi banka.
Vienlaikus bankā norādīja, ka banku uzraugu Zviedrijā un Igaunijā secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem Swedbank iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un Swedbank apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro apmērā.
Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus.
Vairāk uzziniet: šeit.
DAUDZ DARBA
Vidējais brīvo darbvietu skaits Latvijā pērn palielinājies par 28,1%
Pērn Latvijā vidēji bijis 29,1 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018.gadu, to skaits ir pieaudzis par 6,4 tūkst. jeb 28,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Sabiedriskajā sektorā bija 8,3 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 20,9 tūkst.gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 5 tūkst. jeb 31,2%, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 21,1%.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 3%. Igaunijā un Lietuvā tas bija attiecīgi 1,7% un 1,3%. Vidēji Eiropas Savienībā brīvo darbvietu īpatsvars bija – 2,2%.
Vairāk uzziniet: šeit.
LŪGUMS
Latvijas dzelzceļš darbības nodrošināšanai no valsts budžeta prasa 40,8 miljonus eiro
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) nepieciešami 25 miljoni eiro no valsts budžeta 2020.gada finanšu līdzsvara nodrošināšanai un 15,8 miljoni eiro neattiecināmo izmaksu kompensēšanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu šogad, informēja LDz pārstāve Ella Pētermane.
Viņa skaidroja, ka 2019.gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei bija sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī – dažādu ārēju faktoru dēļ būtiski samazinājās kravu pārvadājumu apmērs. Šī situācija būtiski ietekmēja visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāra tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, tostarp LDz.
Vairāk uzziniet: šeit.
IEROSINĀJUMS
Valdība atbalsta Rīga domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu uz 6.jūniju
Ministru kabinets atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu saistībā ar COVID-19 izplatību pārcelt Rīgas domes vēlēšanas uz šī gada 6.jūniju.
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un aizliegumu rīkot publiskus pasākumus, sabiedrības veselības nodrošināšanas nolūkos un riska mazināšanai par COVID-19 turpmāku izplatību, VARAM rosina pārcelt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas no šā gada aprīļa uz jūniju.
Vairāk uzziniet: šeit.
AMATS
KPV LV ekonomikas ministra amatam virza Vitenbergu; Ģirģens pieļauj pielaides zaudēšanu
Partijas KPV LV pārstāvji ekonomikas ministra amatam nolēmuši virzīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga (KPV LV) kandidatūru.
Paredzēts, ka Nemiro, atgriežoties Saeimas deputāta amatā, ieņems Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja amatu Vitenberga vietā, norādīja KPV LV frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
KPV LV pirmdien, 16.martā, bija pulcējusies, lai pārrunātu izveidojušos situāciju saistībā ar Krišjāņa Kariņa (JV) aicinājumu partijai virzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu.