BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.
PĀRMAIŅAS: Apķīlāto kustamo mantu turpmāk tirgos elektronisko izsoļu vietnē
Turpmāk apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā (CPL), kas ceturtdien, 2.novembrī, konceptuāli atbalstītas Saeimā. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē.
Saeimas Preses dienests vēsta, ka 2015.gadā CPL jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas.
Tāpat minēts, ka elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem, atzīmē likumprojekta autori. Tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē.
Ņemot vērā, ka iespējamas kustamās mantas sākumcenas atšķirības, likuma grozījumi noteiks atšķirīgu izsoles norises laiku atkarībā no mantas vērtības. Proti, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir zem 10 000 eiro, nodrošinājuma samaksas un pieteikšanās termiņš būs 10 dienas, laiks personas autorizācijai dalībai izsolē – 3 darbdienas, bet izsoles kopējais ilgums – 20 dienas. Savukārt, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir 10 000 eiro vai augstāks, termiņi attiecīgi būs – 20 dienas, 5 darbdienas un 30 dienas
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/apkilato-kustamo-mantu-turpmak-tirgos-elektronisko-izsolu-vietne-2-252646
DARĪJUMS: Tiek vērtēti trīs iespējamie airBalticinvestori
Sākoties Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistes procesa finiša taisnei, tiek vērtēti trīs iespējamie pretendenti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teic satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Augulis norāda, ka potenciālo ieguldītāju jau otro gadu meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums Lazard Freres, un šobrīd process ir «iegājis finiša taisnē». Pašlaik tiek vērtēti trīs iespējamie pretendenti un valdībai līdz gada beigām vajadzētu pieņemt lēmumu.
Pēc Auguļa teiktā, piedāvājumi ir labi un interesanti, kas nāks par labu gan sabiedrībai kopumā, gan taustaimniecības attīstībai. Viņš neatklāj, no kurām konkrētām valstīm nāk potenciālie pircēji, vien norāda, ka no visas pasaules.
Viņš atgādina, ka valdībai investora izvēlē joprojām galvenie kritēriji ir tas, lai airBalticturpina attīstību, lidostu Rīga saglabā kā bāzes lidostu, kā arī turpina reisu un flotes attīstību.
Satiksmes ministrs gan arī atzīmē, ka steiga ar airBaltic pārdošanu neesot, un, ja valdību neapmierinās neviens no pretendentiem, tad procesu varēs turpināt.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/augulis-tiek-verteti-tris-iespejamie-i-airbaltic-i-investori-252447
CĪŅA: Ventspils opozīcijas deputāti aicina grozīt Lembergam piemēroto drošības līdzekli
Ventspils pilsētas domes deputāti Ģirts Valdis Kristovskis, Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis ir vērsušies pie tiesneša Borisa Geimana vadītā tiesas sastāva ar iesniegumu par deputātam Aivaram Lembergam piemērotā drošības līdzekļa grozīšanu uz tādu, kas attaisno un sasniedz tā pielietošanas mērķus.
Deputāti norāda, ka smagos noziegumos apsūdzētais deputāts Lembergs viņam piemēroto drošības līdzekli faktiski klaji ignorē un nepārprotami imitē tā ievērošanu. «Runa ir par drošības līdzekli, kas Lembergam aizliedz pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils pilsētas Brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus, kas ir noteikts jau kopš 2007.gada 13.augusta. Situācija, kurā apsūdzētais Lembergs tomēr ieņem šos amatus, ir ne tikai neloģiska un absurda, bet arī prettiesiska,» norāda Kristovskis.
Deputāti vērš uzmanību uz to, ka šī drošības līdzekļa piemērošana nepārprotami paredz aizliegumu pildīt pilnīgi visus Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils pilsētas Brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus, jo drošības līdzeklis neparedz aizliegumu tikai uz kādu atsevišķu abu minēto amatu pienākumu.
Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti Kristovskis, Korna, Landmanis un I.Landmanis uzskata, ka tiesas piemērotais drošības līdzeklis nesasniedz savu mērķi. Tāpēc, aicinot tiesu precizēt vai grozīt drošības līdzekli apsūdzētajam Lembergam, viņi atsaucas arī uz šā gada septembrī viņiem sniegto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli, kas konstatē, ka drošības līdzeklis apsūdzētajam Lembergam pašreizējā formā nav pietiekams un lai sasniegtu tā mērķi, būtu nepieciešams izvērtēt tā grozīšanas lietderība.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/ventspils-opozicijas-deputati-aicina-grozit-lembergam-piemeroto-drosibas-lidzekli-252226
KRITUMS: Nevienlīdzība Igaunijā ir tik krasa, kā nekad iepriekš
Igaunijas tautsaimniecība ir savā līdz šim labākajā stāvoklī, bet arī nevienlīdzība valstī ir nepieredzēti krasa, tā uzņēmējdarbībai veltītā konferencē vērtējis Swedbank Eesti izpilddirektors.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka Roberts Kits (Robert Kitt) trešdien, 1.novembrī, «Rimi Uzņēmējdarbības konferencē» vērtējis: «Mūsu ekonomikai šobrīd klājas ļoti labi – algas kāpj, eksports aug un pensiju fondiem iet labi. (..) Taču mums jāatzīst, ka nevienlīdzība ir savā līdz šim augstākajā punktā».
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/bankieris-nevienlidziba-igaunija-ir-tik-krasa-ka-nekad-ieprieks-252659
TAISNĪBA: Lēnās būvniecības projektu skaņošanas dēļ apdraudēta investīciju piesaiste Latvijai
«Ja netiks mainīts būvniecības regulējums valstiskā līmenī, kā arī uzlabots Rīgas būvvaldes darbs, Latvija turpinās zaudēt ārvalstu investīcijas. Tā, komentējot Latvijas pozīciju jaunākajā Pasaules Bankas reitingā Doing Business 2018,» norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Viņa uzsver, ka būvniecības procesa efektivitāte un ilgums ir valsts konkurētspējas jautājums, un, kā liecina jaunākais Doing Business reitings, Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas.
«Rīgā, ne arī valstiskā līmenī pēdējā gada laikā nav panākti būtiski uzlabojumi, lai atvieglotu būvniecības procesu. Tas negatīvi atsauksies ne tikai uz šī, bet arī nākamā gada piesaistīto investīciju apjomu. Ir jāsaprot, ka uz spēles likta ne tikai Latvijas konkurētspēja ar Lietuvu un Igauniju, bet arī Rīgas pozīcijas abu pārējo Baltijas valstu galvaspilsētu starpā,» uzsver Baiba Fromane.
Lai gan Latvijas vērtējums uzlabojies tādās pozīcijās kā uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, nodokļu nomaksa un līgumsaistību izpilde, Latvija kritumu piedzīvojusi būvniecības atļauju pozīcijā, norāda eskperte.
Minot, ka, jo īpaši šajā ziņā izceļamies kaimiņvalstu vidū – starp Eiropas Savienības valstīm Igaunija ieņem 3.vietu, Lietuva – 4.vietu, savukārt Latvija – 16.vietu. Šim rādītājam ir būtiska loma ārvalstu investīciju piesaistes ziņā, saka Fromane.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/buvuznemeji-lenas-buvniecibas-projektu-skanosanas-del-apdraudeta-investiciju-piesaiste-latvijai-252653
IZAUGSME: Ir laiks atteikties no ilūzijas par aplokšņu algu neizsekojamību, uzsver VID
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktie un nākotnē plānotie pētījumi ir nopietns signāls tam, ka ir pēdējais laiks atteikties no ilūzijas, ka neviens nekad neuzzinās par tiem, kas maksā vai saņem algas aploksnēs, stāsta VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Lai arvien mērķtiecīgāk īstenotu vienu no VID mērķiem, kas vērsts uz godīgas konkurences sekmēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, VID ir veicis apjomīgu un plašu datu analīzi un aprēķinājis nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Veiktie aprēķini neapstiprina vairākus sabiedrībā valdošos mītus gan par aplokšņu algu maksātājiem, gan saņēmējiem, kā arī norāda uz citiem būtiskiem aspektiem, uzsver dienestā.
«VID rīcībā ir ļoti plašs un daudzveidīgs datu kopums, kas ļauj identificēt nodokļu maksātājus, kas izmaksā «aplokšņu» algas. Pielietojot arvien modernākās analīzes metodes, VID ir pievērsies padziļinātai nodokļu nemaksāšanas problēmas izpētei kas nākotnē ļaus formulēt uz nodokļu maksātāju uzvedības modeļiem balstītas programmas efektīvākai nodokļu nemaksāšanas mazināšanai,» komentē Pelēkā.
Arī Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktors Kārlis Ketners atzīst, ka: «Apjomīgais un labi paveiktais VID pētījums apliecina, ka dienests ir būtiski pilnveidojis un stiprinājis savu analītisko kapacitāti. Šī pētījuma rezultātā iegūtā informācija ir ļoti noderīga ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā un ļaus pilnveidot darbu ar nodokļu maksātājiem ne tikai kontroles, bet arī prevencijas un izglītošanas jomā».
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/ir-laiks-atteikties-iluzijas-par-aploksnu-algu-neizsekojamibu-uzsver-vid-252470
NĀKOTNE: Lietuva izvērtēs sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvas pēc 2024.gada
Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa Independence izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns (Žygimantas Vaičiūnas).
Termināļa operatorkompānija Klaipedos nafta nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.
«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.
2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju Hoegh LNG tika noslēgts uz desmit gadiem.
Pēc Vaičūna teiktā, Lietuva cer nākamā gada pirmajā ceturksnī saņemt vairākus piegāžu nodrošinājuma scenārijus.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/lietuva-izvertes-saskidrinatas-dabasgazes-importa-alternativas-pec-2024-gada-252246
VIEDOKLIS: Bērnunami pat ar vislabāk krāsotajām sienām nekad nevarēs nodrošināt ģimeni un māju sajūtu
«Katram bērnam nepieciešama ģimene, māju sajūta un vide, kurā augt mīlestības un drošības gaisotnē,» konferencē «Bērna vajadzības – ideāli un realitāte ārpusģimenes aprūpē» uzsvēra Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone, paužot pārliecību, ka bērnunami to nekad nevarēs nodrošināt pat ar vislabāk krāsotajām sienām, jaunākajām rotaļlietām un mazākām grupiņām.
Konferencē, kas norisinājusies 1.novembrī Rīgas pilī, piedalījušies gandrīz 400 ārpusģimenes aprūpes jomas profesionāļi un lēmumu pieņēmēji: Saeimas un pašvaldību deputāti, valsts pārvaldes pārstāvji, pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu vadītāji, ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, kā arī citu aprūpes formu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Tika diskutēts par bērnu vajadzībām ārpusģimenes aprūpē un valstī īstenoto deinstitucionalizācijas procesu.
Domājot par nepieciešamajiem uzlabojumiem bērnu ārpusģimenes aprūpē, Vējone visu reformu un naudas plūsmu centrā aicināja nolikt bērnu un vienmēr vaicāt – kas ir labākais bērnam? Viņa aicināja sniegt lielāku atbalstu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem un nodrošināt, ka ārpusģimenē esošie līdzekļi seko bērnam, nevis iestādēm.
Valsts prezidenta kundze arī aicināja mācīties no labās pieredzes SOS Bērnu ciematos un ģimeņu atbalsta centros.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/pilnveidojot-arpusgimenes-aprupi-latvija-primari-jaievero-bernu-vajadzibas-252577
Ref:224.000.103.2740