BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.
PĀRMAIŅAS: Pret Latvijas Dzelzceļu sāk administratīvā pārkāpuma procedūru
Valsts dzelzceļa administrācija 2017.gada 6.novembrī pirmo reizi valsts dzelzceļa nozares vēsturē sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS Latvijas dzelzceļš par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes.
Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvji norāda, ka uzraugošā iestāde nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot mūsu tranzīta koridoru.
Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā var sasniegt 14 000 eiro.
VAS Latvijas Dzelzceļš atkārtoti esot ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS Latvijas Dzelzceļš plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra, norāda administrācijas pārstāvji.
Minot arī to, ka Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus.
Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks komentē: «Šī ir pirmā reize valsts dzelzceļa nozares vēsturē, kad valstij piederošs uzņēmums atsakās sniegt pieprasīto informāciju uzraugošajai institūcijai. Saskaroties ar šādu bezprecedenta gadījumu, Valsts dzelzceļa administrācija ir spiesta piemērot sankcijas, par kurām jau iepriekš brīdināja atkārtotajos lūgumos sniegt informāciju VAS Latvijas Dzelzceļš.»
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/pret-i-latvijas-dzelzcelu-i-sak-administrativa-parkapuma-proceduru-253730
DARĪJUMS: Salu tilta atjaunošanas otrās kārtas plānotās izmaksas pieaugušas par 13 miljoniem
Salu tilta pārbūves projekta otrās kārtas izmaksas no sākotnēji plānotajiem 17,3 miljoniem pieaugušas līdz 30,26 miljoniem eiro, liecina Rīgas domes Finanšu komitejas dienaskārtībā iesniegtais dokuments.
Vēl septembrī Rīgas dome nolēma, ka tilta atjaunošanas otrā kārta tiks īstenota līdz 2020.gadam par 17,3 miljoniem eiro. Lai to īstenotu, plānots piesaistīt Kohēzijas fonda finansējumu.
Trešdien, 8.novembrī, komitejas sēdē plkst.15 plānots izskatīt Rīgas domes Satiksmes departamenta pieteikumu par to, ka Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešami papildus 13 miljoni eiro.
Departaments skaidro, ka patlaban projekta otrās kārtas īstenošanas kopējās izmaksas plānotas 30,26 miljonu apmērā. Kopējās attiecināmās izmaksas ir 26,6 miljoni eiro – 22,6 miljoni eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums un 3,9 miljoni eiro Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums. Kopējās neattiecināmās projekta izmaksas ir 3,63 miljoni eiro.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/salu-tilta-atjaunosanas-otras-kartas-planotas-izmaksas-pieaugusas-par-13-miljoniem-253560
CĪŅA: Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie mala
Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzīst Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Saeimas komisija trešdien, 8.novembrī, uzklausīja Valsts kontroles izvērtējumu par 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, norādot, ka nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas. Komisijas deputāti vēlējās uzzināt Valsts kancelejas viedokli par Valsts kontroles secinājumiem, kā arī Valsts kancelejas tālāko rīcību ar minētā jautājuma ieviešanu dzīvē.
Citskovskis informē, ka Valsts kanceleja neskata visu mazo valsts iestāžu iespējamu reorganizāciju vienkopus, bet gan atsevišķi, piemēram, ar Finanšu ministriju norit pārrunas par Izložu un azartspēļu inspekcijas pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tomēr kopumā Valsts kancelejai vēl jāanalizē, kā rīkoties ar mazajām valsts iestādēm.
«Ar atsevišķām ministrijām darbs jau ir sācies, bet risinājums, ko iesākt ar visām mazajām valsts iestādēm, netiks apkopots vienā ziņojumā. Katrā ziņā lēmumi, ko iesākt ar mazajām iestādēm, būs politiski,» norāda Citskovskis.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/citskovskis-reformas-valsts-parvalde-norit-tik-leni-ka-reizem-gribas-visu-mest-pie-malas-253609
KRITUMS: No arhīva pazuduši papīri par Godmaņa iespējamo sadarbību ar čeku
Latvijas vēstures pētnieki ir satraukti par Latvijas Padomju sociālistiskās republikas (LPSR) Valsts drošības komitejas (VDK) lietu dokumentu pazušanu no tiesu arhīviem, stāsta Latvijas LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.
Rīgas rajona tiesa trešdien, 8.novembrī, atteikusi sniegt informāciju komisijai, norādot, ka neizsniegs 1990.gada LPSR Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltā ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa iespējamās sadarbības ar VDK jeb čeku lietu, jo konstatēts, ka šī lieta tiesas arhīvā vairs neatrodas.
Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) pārstāve Māra Sprūdža informējusi komisiju, ka iesniegums ar lūgumu pārbaudīt, vai arhīvā lieta atrodas, tika nosūtīts LNA Siguldas zonālajam arhīvam, kurā glabājas Rīgas rajona tiesas dokumenti, tomēr varbūtība, ka lieta ir arhīvā, esot ļoti niecīga.
Kangeris norāda, ka zinātniekus lietas iespējamā pazušana satrauc, jo jau iepriekš Valmieras tiesa kādu citu čekas sadarbības lietu iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīt tiesā sniegtās liecības. «Par to mēs savulaik rakstījām gan Nacionālajam arhīvam, gan visādām institūcijām, proti, ka to nevar darīt, jo lietas ir jāsargā,» stāsta Kangeris.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/arhiva-pazudusi-papiri-par-godmana-iespejamo-sadarbibu-ar-ceku-253674
PATIESĪBA: Ušakova centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru nav saprotami un ir divdomīgi
Rīgas mēra Nila Ušakova (S) centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, nav saprotami un ir divdomīgi, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.
Laikraksts Neatkarīgā iepriekš rakstīja, ka Ušakovs caur Eiropas Sociālistu partiju (ESP) meklējis ceļus tikties ar NATO ģenerālsekretāru un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, kas dažiem radījis aizdomas par slēptiem politiskiem mērķiem. Ar Rīgas mēru NATO mītnē Briselē ticies zemāka ranga alianses pārstāvis, ģenerālsekretāra pārstāvis publiskajā diplomātijā Takans Ildems.
Jegermanis skaidroja, ka jebkuras pašvaldības vadītājs divpusēji var tikties ar starptautiskām organizācijām un citām organizācijām, bet, ja pašvaldība vēlas kārtot kādas oficiālas lietas vai vienošanās, tas ir jādara ar ĀM piekrišanu vai atbalstu. Viņš apstiprināja, ka konkrētajā gadījumā tikšanās ar ministriju nav tikusi apspriesta un saskaņota.
«Iepriekš par šo tikšanos neko nezinājām. Ar mums netika saskaņots un netika apspriests tikšanās iespējamais saturs, tādēļ Rīgas mērs vien sev zināmu iemeslu dēļ nodarbojas ar sava veida pašdarbību,» teica ministrija preses sekretārs, piebilstot, ka katra pašvaldība ir zināmā mērā neierobežota, bet, ja ir runa par sadarbību ar kādu starptautisku organizāciju, tad tā vairs nav pašvaldības kompetence.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/am-usakova-centieni-tikties-ar-nato-generalsekretaru-nav-saprotami-ir-divdomigi-253393
ATTĪSTĪBA: Judins pauž kritiku Sudrabai par ekspertu izvēli parlamentārās izmeklēšanas komisijai
«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pirmdien, 6.novembrī, domstarpības raisīja ekspertu izvēle, kā arī deputāti pauda neapmierinātību par atsevišķu personu atteikšanos ierasties uz komisijas sēdi.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra informējusi, ka nevarēs deleģēt pārstāvjus resursu trūkuma dēļ, kā arī saistībā ar to, ka tās pārstāvji ieņem arī tiesnešu amatus, par šo sniegto atbildi deputātus informēja komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).
Neapmierinātību ar Valststiesību zinātņu katedras atbildi pauda vairāki parlamentārieši, no kuriem deputāts Mārtiņš Šics (LRA) taujāja, vai jāizmanto parlamentārās izmeklēšanas komisijai likumā paredzētās tiesības lūgt tiesai konkrētās personas atvest ar policijas palīdzību.
Saistībā ar diskusiju par ekspertu izvēli komisijas vairākums noraidīja deputāta Andreja Judina (Par!/V) priekšlikumu no sēdes izslēgt konstitucionālo tiesību jautājumu, jo sēdē neesot klāt attiecīgās jomas eksperti. Uz komisijas sēdi uzaicinātais advokāts Gvido Zemribo gan atbildēja, ka savulaik pasniedzis lekcijas salīdzināmajās konstitucionālajās tiesībās.
Judins arī pauda kritiku komisijas priekšsēdētājas rīcībai attiecībā uz ekspertu izvēli, savukārt deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) aizstāvēja Sudrabas rīcību.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/judins-pauz-kritiku-sudrabai-par-ekspertu-izveli-parlamentaras-izmeklesanas-komisijai-253134
NĀKOTNE: Ašeradens paliek ekonomikas ministra amatā, bet par sacelto jezgu izslēdz Āboltiņu
Partijas Vienotība priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā, nolēma Vienotības valde.
Ašeradenam nedodoties vadīt partijas Saeimas frakciju, tās vadību nolemts uzticēt deputātam Hosamam Abu Meri. Šis ir valdes rekomendējošs piedāvājums Saeimas frakcijai, par kuru tā vēl lemšot.
Partijas valde pirmdien, 6.novembrī, nolēma no politiskā spēka izslēgt kādreizējo partijas līderi un līdzšinējos Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, jo viņa diskreditējusi jauna ekonomikas ministra meklēšanas procesu.
Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pēc notikušās valdes sēdes informēja žurnālistus, ka partija apsprieda notikumus saistībā ar iespējamu ekonomikas ministra nomaiņu. Pašreizējā Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Āboltiņa esot rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu.
Ašeradens uzsvēra, ka tā esot bijusi partijas valdes priekšsēdētāja prerogatīva virzīt un saskaņot kandidātu, taču šī vienošanās no Āboltiņas puses pārkāpta. Tajā nevarot vainot tikai Āboltiņu, taču viņa esot uzstājusies ar kritiku par kandidātiem un komentējusi procesu.
Āboltiņa plānojusi nolikt deputātes mandātu līdz gada beigām, un tas ir viņas ziņā, kad precīzi tas tiks izdarīt, teica Ašeradens. Kopumā process esot noritēji pretēji tam, kāda bijusi vienošanās, kas esot «īpaši sāpīgi», jo iepriekšējā kongresā tika aizstāvētas Ābotliņas pozīcijas, piebilda partijas vadītājs. Taču tagad viņš esot redzējis tādu pašu pretdarbību un intrigu procesu kā iepriekš.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/aseradens-paliek-ekonomikas-ministra-amata-bet-par-sacelto-jezgu-izsledz-aboltinu-253205
VIEDOKLIS: «Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres izredzes kļūt par Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas
«Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izredzes kļūt par Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas, norāda biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Viņš skaidro, ka kandidēšana kā tāda ir ļoti apsveicama, bet pauda lielas šaubas par to, vai Reizniece-Ozola būtu laba Eirogrupas vadītāja. Pēc Gobiņa domām, par labu finanšu ministrei ir vairāk lietas, proti, viņa ir sieviete, ir zināma viņas aizraušanās ar šahu, tāpat viņa ir no mazas Austrumeiropas valsts un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas ievēro visus Māstrihtas kritērijus. Tomēr ļoti liels mīnuss, no kā Eiropas līmenī būtu grūti atbrīvoties, ir «Lemberga faktors».
«Neviens ES negrib būt atkarīgs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugiem, kuri ir gan ZZS, gan Aivara Lemberga personā, tiešā vai netiešā veidā. Saiknes tur ir ļoti spēcīgas, un šis ir tas, kas ļoti samazina varbūtību Reizniecei-Ozolai iegūt šo amatu. Par labu nenāk jebkāda veida šaubu ēnas par neatkarību un spēju patstāvīgi domāt,» sacīja biedrības prezidents.
Gobiņš arī uzsvēra, ka varbūtību samazina ZZS sadarbības līguma neesamība ar kādu no Eiropas partijām. «ZZS vēl paši nav nodefinējuši, kuram flangam partija pieder, kur nu vēl noslēguši līgumu ar kādu no Eiropas partijām. Tas ļoti iegriež jebkāda veida Latvijas interešu aizstāvībai, jo, kamēr ministru prezidenti, gatavojoties lielām Eiropadomes sēdēm, tiekas savos partiju grupējumos, Kučinskis tajā brīdī varbūt dzer kafiju vēstniecībā,» minējumus izteica Eiropas Kustības Latvijā prezidents.
Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/lemberga-faktora-del-finansu-ministres-izredzes-klut-par-eirogrupas-prezidenti-ir-loti-zemas-253372
Ref:224.000.103.2795