Svētki aizvadīti emociju pārpildīti, un sociālos medijos izskanēja gana daudz atziņu – gan, ka izrādās neesam tik maz, gan, ka neatkarīgi no tautības visi esam patrioti. Kopumā daudz pozitīvu un skaistu atziņu, tomēr arī sava darva medus mucā – krastmalā, daudzuprāt, bijis pārlieku liels haoss. Tāpēc Valsts policija nākusi klajā ar ieteikumu domāt par citu masu pasākumu rīkošanas vietu.
Haoss novērojams arī valdības veidošanas procesā. Prezidents Raimonds Vējonis brīdinājis politiķus, ka nevienošanas gadījumā viņš otru iespēju vairs nedos un nākamais lēmums politiķiem var «nepatikt». Vienlaikus «akmens iemests» arī prezidenta kunga «dārziņā», jo viņam būtu jānominē premjers, nevis jāskatās, kā politiķi cīnās par premjera krēslu.
Krēslu cīņas un maiņas notikušas arī pašvaldības. No amata gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims, kamēr ilggadējās Liepājas mērs Uldis Sesks savu posteni esot atdevis labprātīgi.
Amati dalīti arī Saeimā, beidzot ir skaidrība, kuras parlamentārās komisijas vadīs ievēlēto partiju deputāti.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pēcsvētku atziņa; Atceramies; Saeima; Nepatikšanas; Pārmaiņas; Gāzšana; Vienošanās; Brīdinājums.
PĒCSVĒTKU ATZIŅA:
Policija: 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem
11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, norāda Valsts policijas (VP) Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.
«Krastmala no ģeogrāfiskā viedokļa un drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumiem, jo vienā pusē ir Daugava, bet otrā pusē Vecrīga, kas ir kā sava veida siena,» norādīja Velšs, gan atzīstot, ka krastmala jau daudzus gadus ir vēsturiska vieta masu pasākumu rīkošanai, pulcējot dažādu skaitu apmeklētāju.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATCERAMIES:
Pieci gadi kopš traģēdijas Maximā, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki
Maximas traģēdijas krimināllietas tiesas izmeklēšana virzās uz priekšu sekmīgi, šādu viedokli pauž valsts apsūdzības uzturētāji. Trešdien, 21.novembrī, aprit pieci gadi kopš traģēdijas, kad, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Valsts apsūdzību šajā lietā uztur prokurori Agris Skradailis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova. Apsūdzības uzturētāji uzskata, ka tiesas izmeklēšana kopš lietas nodošanas tiesai 2015.gada oktobrī ir sekmīgi virzījusies uz priekšu, ņemot vērā apstākli, ka aktīvā tiesvedības gaita faktiski tika aizsākta 2016.gada pavasarī.
Šajos divarpus gados, tiesas sēdēs pārbaudot vairākus simtus pirmstiesas izmeklēšanā nopratināto personu liecības, uzklausot ekspertus, nopratinot aizstāvības pieteiktos lieciniekus un speciālistus, kā arī uzklausot apsūdzēto, tajā skaitā juridisko personu pārstāvju liecības, ir panākts ievērojams progress, uzskata prokurori. Tas lietas izskatīšanu pirmās instances tiesā ir cieši pietuvinājis tiesas izmeklēšanas noslēguma stadijai, proti debatēm, kam sekos apsūdzēto pēdējais vārds un tiesas spriedums.
Vairāk uzziniet: šeit.
SAEIMA:
Apstiprināti deputāti darbam Latvijas parlamenta komisijās
Noticis balsojums, Saeimai apstiprinot deputātus, kas turpmāk darbosies parlamentārajās komisijās. Par nobalsojuši 92 deputāti, pret un atturējies nebija neviens.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas. Aizvadītajā nedēļā komisijām izvēlēti arī priekšsēdētāji, preikšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri. Par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju iecelts Juris Jurašs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs būs Mārtiņš Bondars. Saeimas Ārlietu komisiju vadīs deputāts Rihards Kols. Par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju iecelts deputāts Artuss Kaimiņš, bet Nacionālās drošības komisijas vadītāja krēslā sēdīsies Māris Kučinskis.
Vairāk uzziniet: šeit.
NEPATIKŠANAS:
Truksnim un Krūmiņam uzrādīta apsūdzība lietā par ZZS, iespējams, nelikumīgu finansēšanu
Lietā par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), iespējams, nelikumīgu finansēšanu Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Gatim Truksnim un uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Truksnim rosināja apsūdzību uzrādīt ne tikai par partiju apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, bet arī par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.
Krūmiņam tika lūgts uzrādīt apsūdzību par diviem noziegumiem atbilstoši Krimināllikumapantam par partiju apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Uzņēmēja advokāte Guna Kaminska apstiprināja, ka apsūdzība uzrādīta pēc šī Krimināllikuma panta par divām epizodēm, taču plašākus komentārus nesniedza.
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRMAIŅAS:
Seska dienas mēra amatā beigušās; jaunais Liepājas mērs – Vilnītis
Par jauno Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien, 22.novembrī, ārkārtas domes sēdē ievēlēts deputāts Jānis Vilnītis (LRA), nomainot 21 gadu šajā amatā pavadījušo Uldi Sesku (Liepājas partija).
Vilnītis bija vienīgais kandidāts uz mēra amatu. Viņš ievēlēts ar 11 balsīm «par» un trīs balsīm «pret».
Jauna mēra ievēlēšana esot bijusi nepieciešama, lai izpildītu iepriekš panākto vienošanos ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
GĀZŠANA:
Amatu zaudē Daugavpils mērs Eigims
No amata negaidīti gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims (Mūsu partija), domes sēdē viņa atbrīvošanu atbalstot 11 deputātiem tostarp seši no Latgales partijas, četri no partijas Saskaņa, kā arī Mūsu partiju pārstāvošā deputāte Līvija Jankovska.
Deviņi no 15 domes deputātiem bija parakstījušies par pieprasījumu Daugavpils domes sēdē lemt par Eigima atbrīvošanu no amata.
Domes sēdē diskusijas par šo jautājumu nebija un lēmums tika pieņemts dažu minūšu laikā. Arī Eigims neizmantoja iespēju izteikties.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIENOŠANĀS:
ES un Lielbritānija vienojas par nākotnes attiecību deklarāciju
Eiropas Savienībai un Lielbritānijai ir izdevies panākt vienošanos par savstarpējo attiecību principiem, kas regulēs pušu sakarus pēc britu aiziešanas no bloka. Vienošanās ļaus ES dalībvalstīm galotņu sanāksmē svētdien, 25.novembrī, parakstīt gan šo deklarāciju, gan britu valdības akceptēto izstāšanās nolīguma projektu.
Kā ziņo kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, ceturtdien, 22.novembrī, izskanējušie jaunumi izraisījuši britu mārciņas vērtības lēcienu par turpat vienu procentpunktu. Tas skaidrojams ar investoriem radušos iespaidu, ka 18 saspringtu sarunu mēnešos būs izdevies panākt, ka pušu attiecībās vismaz pārejas periodā, līdz 2020.gadam nekas daudz nemainīsies.
Vairāk uzziniet: šeit.
BRĪDINĀJUMS:
Ja līdz 26.novembrim nebūs premjera kandidāta, Vējonim ir «plāns B», bet «partijām tas varētu nepatikt»
Ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai, 26.novembrim, nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota, 23.novembra intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidents neslēpa, ka viņam ir «plāns B», taču neatklāja, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Valsts pirmā persona gan norādīja, ka minētais «plāns B» nekādā gadījumā nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.
«Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26.novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas,» sacīja Vējonis.
