Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Tomēr, lai arī cerības uz ātrā laikā sasniegtu skaidrību par Latvijas valdības izveidi politiskajā diskursā nav dominējušas, arī otrās nedēļas izskaņā pēc 13.Saeimas vēlēšanām vienots kurss nav sasniegts. Strīdīgais jautājums, cik partijām būtu jāveido koalīcija, arvien ir dienaskārtībā, un panākt viennozīmīgu Zaļo un zemnieku savienības izslēgšanu no valdības kuluāriem Jaunajai konservatīvajai partijai nav izdevies. Sarunas turpinās.
Neviennozīmība valda arī visā Eiropā – ES galotņu sanāksmē Briselē zudušas cerības vēl oktobrī vienoties par britu izstāšanās galvenajiem principiem. Vācijas kanclere Angela Merkele gan paudusi: «Kur ir griba, tur jābūt iespējai.»
Igaunijā skandāls ap Danske Bank maksājis Dānijas lielākajai bankai pozīciju ilgtermiņa reitingā. Reitingu pasaulē kritumu pieredzējušas arī visas trīs Baltijas valstis, zaudējot iepriekšējās pozīcijas šī gada Globālās Konkurētspējas indeksā, taču saglabājot savu vietu starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenta vēlēšanas; Konkurence; Reputācija; Pārmaiņas; Izglītība; Valdība; Cerība; Apstiprinājums.
PREZIDENTA VĒLĒŠANAS:
Vējonis izsludina Satversmes grozījumus par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu
Valsts prezidents Raimonds VējonisValsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Iepriekš, komentējot nostāju par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, Vējonis norādījis, ka atklāta balsošana pēc būtības ir darbības imitācija, kas neveicina atklātību.
«Attiecībā uz jebkāda veida atklātām balsošanām – es tās neatbalstu, jo tā ir darbības imitācija. Politiskās partijas vienalga arī pirms atklātā balsojuma vienojas, kā tās rīkosies konkrētajā balsojumā, un katram deputātam individuāli izpausties ar kaut kādu viedokli par vienu vai otru amatpersonu tāpat nav iespējas, jo ir jābalso tā, kā kopumā partija lēmusi attiecīgā kandidāta gadījumā,» uzsvēra Vējonis.
Vairāk uzziniet: šeit.
KONKURENCE:
Globālās Konkurētspējas indeksā Baltijas valstīm kritums
Globālās Konkurētspējas indeksā 2018, ko sagatavojuši Pasaules Ekonomikas foruma pētnieki, Lietuva un Igaunija salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtējumu ir noslīdējušas lejup par divām vietām. Visas trīs Baltijas valstis joprojām ir starp 45 konkurētspējīgākajām valstīm pasaulē.
Indeksā, ko otrdien, 16.oktobrī, publicējis Pasaules Ekonomikas forums, konkurētspēju definē kā darba ražīguma līmeni, ko veido valsts iestāžu darbība, ekonomiskā politika un virkne citu faktoru.
Vairāk uzziniet: šeit.
REPUTĀCIJA:
Danske Bank samazināts kredītreitings saistībā ar Igaunijas skandālu
Amerikāņu kredītreitingu aģentūra Moody’s ir pazeminājusi ilgtermiņa reitingu Dānijas lielākajai bankai Danske Bank, kura jau ilgāku laiku ir ierauta iespējamas liela apjoma naudas atmazgāšanas skandālā.
Kā vēsta dāņu ziņu portāls TheLocal.dk, aģentūra par savu lēmumu paziņoja pagājušās nedēļas beigās, skaidrojot, ka tas «sekoja paziņojumam, ka Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departaments ir uzsācis kriminālizmeklēšanas pret banku saistībā ar naudas atmazgāšanu caur tās Igaunijas atzaru no 2007. līdz 2015.gadam».
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRMAIŅAS:
KNAB veikta kārtējā reorganizācija; vairāki pieredzējuši darbinieki devušies pensijā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā.
KNAB gan apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.
«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.
KNAB apstiprināja, ka biroja reorganizācijas rezultātā 12.oktobrī septiņas biroja amatpersonas izvēlējās neturpināt dienesta tiesiskās attiecības. Sešas no šīm amatpersonām izmantoja tiesības doties izdienas pensijā. Aģentūrai LETA zināms, ka starp šīm septiņām personām ir pieredzējuši speciālisti, kas piedalījušies vairāku skaļu lietu šķetināšanā.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZGLĪTĪBA:
Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir vien trīs skolēni
Latvijas mazākajā desmitajā klasē ir tikai trīs skolēni, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.
Kā liecina IZM dati, trīs desmitklasnieki ir Skrundas vidusskolā. Lai arī Skrundas vidusskolā ir pietiekams pamatskolēnu skaits, to skaitam 1.–9.klasē sasniedzot 297, trīs vidusskolas klasēs kopumā mācās tikai 29 jaunieši – trīs 10.klasē, 11 skolēni 11.klasē un 15 skolēni 12.klasē. Kopumā šajā izglītības iestādē reģistrēti 326 izglītojamie.
Trīs 10.klases skolēni ir arī Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā. Kopumā 1.–12.klasē šajā skolā mācās 162 izglītojamie.
Pa četriem desmitklasniekiem ir Alojas Ausekļa vidusskolā, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā, Ķeguma Komercnovizriena vidusskolā.
Vairāk uzziniet: šeit.
VALDĪBA:
Neviena partija nav piekritusi JKP piedāvātajam valdības modelim
Neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav devusi apstiprinājumu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajam valdības modelim.
Vaicāts par nostāju attiecībā uz JKP piedāvājumu, KPV LV līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš sacīja, ka politiskais spēks nekomentē citu partiju paziņojumus. Reizē viņš norādīja, ka JKP solis, nākot klajā ar ministru piedāvājumu, vērtējams kā sasteigts, jo sākumā ir jāizrunā jautājums par veicamajiem darbiem.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) priekšsēdētāja Raivja Dzintara ieskatā, līdz ar Attīstībai/Par! pausto noraidījumu nav iespējams izveidot tādu valdību, kas atbilstu JKP piedāvātajam modelim.
Vairāk uzziniet: šeit.
CERĪBA:
Merkele: Brexit vienošanās joprojām ir sasniedzama
Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības joprojām ir sasniedzama, tā paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) pēc Eiropas Savienības galotņu sanāksmes, kur nepiepildījās Briseles cerības sagaidīt sarunām izšķirošu pretimnākšanu no Londonas.
Kā ceturtdien, 18.oktobrī, vēsta kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, Merkele preses konferencē pēc sanāksmes norādījusi, ka 27 dalībvalstu un valdību vadītāji apņēmušies atkal sapulcēties, lai vērtētu, kas sasniegts sarunās, līdzko tās būs pietiekami pavirzījušās uz priekšu.
Jo sevišķi risinājums tiek gaidīts attiecībā uz ES ārējo robežu Īrijas salā.
«Kur ir griba, tur jābūt iespējai,» žurnālistiem sacījusi Vācijas valdības vadītāja. «Vienojāmies, ka tiksimies atkal, kad sarunās būs redzama pietiekama virzība, bet pagaidām nav skaidrs, kad šāda tikšanās varētu notikt.»
Vairāk uzziniet: šeit.
APSTIPRINĀJUMS:
CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.
Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija (JKP) – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.
