Šajā pavēsajā jūlija nedēļā Latvijā nokrišņi radījuši pamatīgus postījumus lauksaimniekiem. Daudzviet sējumi sagūlušies veldrē, kas nozīmē, ka no šiem sējumiem graudus pārtikai nevarēs ievākt.
Vēl viena ne pārāk pozitīva vēsts šonedēļ ir tā, ka eiro vērtība nokritās zem ASV dolāra vērtības. Pie augošās inflācijas ģeopolitiskās situācijas ietekmē tās ir diezgan satraucošas ziņas gan uzņēmējiem, gan parastajiem iedzīvotājiem.
Šonedēļ arī sākusies kandidātu sarakstu iesniegšana 14.Saeimas vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā. Potenciāli varētu būt 14 sarakstu, no kuriem izvēlēties, taču iedzīvotāju vidū valda negatīvs noskaņojums, ka nav par ko balsot. Eksperti arī pauž bažas par vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās.
No Saeimas šonedēļ arī nācis kāds pozitīvs lēmums – pensiju indeksācija notiks divus mēnešus agrāk nekā citus gadus. Tās tiks palielinātas divus mēnešus agrāk – 1.augustā –, tādējādi kaut nedaudz palīdzot pensionāriem cīnīties ar milzīgo cenu kāpumu.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Saeimas vēlēšanas, NATO, Budžets 2023, Pensijas, Eiro vērtība, Apkure Igaunijā un Krievijas aktīvi.
SAEIMAS VĒLĒŠANAS
Partijas un to līderi, kas plāno piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās
Trešdien, 13.jūlijā, sāksies un līdz 2.augustam turpināsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 14. Saeimas vēlēšanām, kas notiks šā gada 1.oktobrī, vēsta Centrālā vēlēšanu komisija.
Interesi par kandidātu sarakstu iesniegšanu līdz šim izrādījušas kopumā 12 partijas un partiju apvienības.
Vairāk uzziniet šeit.
NATO
Saeima vienbalsīgi atbalsta Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO
Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, vienbalsīgi atbalstīja likumprojektus, ar kuriem ratificē protokolus par Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
«Somijas un Zviedrijas pievienošanās līgumam ir svarīga, lai saglabātu uzticamību NATO atvērto durvju politikai, it īpaši šobrīd, kad uz to tiek izdarīts spiediens saistībā ar Krievijas prasībām NATO īsi pirms tās plaša mēroga iebrukuma Ukrainā,» uzsvēra par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Vairāk uzziniet šeit.
BUDŽETS 2023
Ministrijas nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem vēlas 2,06 miljardus eiro
Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informē Finanšu ministrijā (FM).
Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā – 2,78 miljardus eiro.
Vairāk uzziniet šeit.
PENSIJAS
Šogad Latvijā pensijas indeksēs divus mēnešus agrāk
Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā Par valsts pensijām, paredzot šogad valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk nekā ierasts – jau 1.augustā, BNN noskaidroja Saeimas Preses dienestā.
Vairāk uzziniet šeit.
EIRO VĒRTĪBA
Eiro kļūst mazāk vērtīgs par dolāru
Eiro vērtība trešdien, 13.jūlijā, pirmo reizi kopš 2002.gada decembra bija zemāka par ASV dolāra vērtību.
Eiro kurss saruka līdz 0,9998 dolāriem pēc tam, kad tika publiskoti statistikas dati, kas liecināja, ka gada inflācija ASV jūnijā palielinājusies līdz 9,1%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1981.gada novembra.
Vairāk uzziniet šeit.
APKURE IGAUNIJĀ
Igaunija apkures sezonai iegādājas sašķidrināto dabasgāzi 300 miljonu eiro vērtībā
Igaunijas energouzņēmums Eesti Gaas parakstīja līgumu par 2 teravatstundu (TWh) sašķidrinātās dabasgāzes iegādi, lai nodrošinātu Igaunijas apgādi gaidāmajai ziemai. Darījuma izmaksas ir aptuveni 300 miljoni eiro, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Uzņēmums noslēdza līgumu ar Norvēģijas enerģētikas grupu Equinor, un gāze Lietuvas Klaipēdas Sašķidrinātās dabasgāzes terminālī nonāks oktobrī un novembrī.
Vairāk uzziniet šeit.
KRIEVIJAS AKTĪVI
ES iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā, otrdien atklāja ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss (Didier Reynders).
«Līdz šim mēs esam iesaldējuši 13,8 miljardus eiro, kas nāk no oligarhiem un citām struktūrām,» žurnālistiem Prāgā paziņoja Reinderss, piebilstot, ka tā ir diezgan liela summa.