Aizvadītajā nedēļā valdība lēma politisko partiju atbalstam iedalīt 4,1 miljonu eiro. Galīgais lēmums jāpieņem Saeimai. Ja likumprojekts tiks atbalstīts, tad 2020.gadā Saskaņa saņems maksimālo pieejamo summu – 800 000 eiro – bet Saeimas mazākās frakcijas partija Jaunā Vienotība – 416 535 eiro.
Tikmēr premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) atzinis, ka papildu līdzekļu pedagogu algām šobrīd valstij nav – visi finanšu līdzekļi jau aizrunāti. Ministru prezidents pieļāva, ka papildu naudu skolotāju atalgojumam varētu atrast pārdalot to, kas no budžeta naudas neiztērēts 2020.gada laikā.
Aizvadītajā nedēļā turpinājās skandalozu arestu sērija. Valsts policija kriminālprocesā par futbola spēļu rezultātu sarunāšanu aizturējusi trīs personas, tostarp bijušo Daugavpils futbola kluba Dinaburg prezidentu, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificēto Oļegu Gavrilovu, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu.
Par spīti tam, ka sabiedrība uzzina par ar vien jaunām kukuļošanas un negodīgas saimniekošanas shēmām, ir arī laba ziņa – Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies līdz 41.vietai. Tiesa, Igaunija un Lietuva mums aizvien priekšā – attiecīgi 31. un 39.vieta.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Atbalsts, Aizrunāta nauda, Netīrais sports, Budžets, Izaugsme, Uz priekšu, Atvadas, Sadalīšana un Nostāja.
ATBALSTS:
Partijām sadalīs 4,1 miljonu: Saskaņai lielākais iespējamais atbalsts, Vienotībai uz pusi mazāk
13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk – 800 000 eiro – pienāksies partijai Saskaņa, bet vismazāk partijai Jaunā Vienotība (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro, skaidro Tieslietu ministrijā.
Ministrijas veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka Saskaņa 2020.gadā saņems 800 000 eiro, KPV LV – 643 369 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 626 420 eiro, partiju apvienība Attīstība/Par! – 586 964 eiro, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK – 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība – 489 163 eiro, bet JV – 416 535 eiro.
No Saeimā neievēlētajām partijām visvairāk saņemtu Latvijas reģionu apvienība – 169 371 eiro, tai seko Latvijas Krievu savienība ar 136 336 eiro, bet sarakstu noslēdz Progresīvie, kam 2020.gadā pienāktos 106 203 eiro.
Vairāk uzziniet: šeit.
AIZRUNĀTA NAUDA:
Kariņš: Patlaban valstij nav papildu resursu pedagogu algām
Patlaban valsts budžetā nav papildus resursu pedagogu algām, ceturtdien, 10.oktobrī, intervijā Latvijas Radio atzinis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Komentējot pedagogu arodbiedrības prasību pēc papildus līdzekļiem pedagogu algas paaugstināšanai, Kariņš norādīja, ka patlaban tam līdzekļu nav.
«Šobrīd nevaru iezīmēt konkrētu avotu, jo visi avoti ir aizrunāti. Nauda caur smagām politiskām sarunām tika sadalīta vairāk vai mazāk taisnīgi,» teica Kariņš.
Vairāk uzziniet: šeit.
NETĪRAIS SPORTS:
Futbola spēļu sarunāšanas krimināllietā aizturētas trīs personas, tostarp Gavrilovs
Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, notikušajā preses konferencē atklāj VP priekšnieks Ints Ķuzis.
Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba Dinaburg prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.
Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā.
Vairāk uzziniet: šeit.
BUDŽETS:
2020.gadā budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardi, bet izdevumi – desmit miljardi
Ministru kabinets piektdien, 11.oktobrī, ārkārtas sēdē atbalstījis 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā.
Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi par 610,1 miljonu eiro.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME
Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies līdz 41.vietai
Pasaules Ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu – līdz 41.vietai, vienlaikus joprojām atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, liecina publiskotais jaunākais pētījums.
Arī Lietuva un Igaunija uzlabojušas pozīciju par vienu vietu – Lietuva šogad atzīta par 39.pasaulē konkurētspējīgāko valsti, bet Igaunija ierindota 31.pozīcijā.
SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra, kas Latvijā pārstāv pētījumu Globālais konkurētspējas indekss, direktors Arnis Sauka norādīja, ka šis indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem.
Vairāk uzziniet: šeit.
UZ PRIEKŠU:
Valdība atbalsta Purgaili FKTK vadītājas amatam; galīgais lēmums jāpieņem Saeimai
Ministru kabinets otrdien, 8.oktobrī, atbalstīja līdzšinējās bankas Citadele valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā.
Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimai.
Jau vēstīts, ka Purgaile tika izvēlēta FKTK padomes priekšsēdētāja amatā konkursā.
Purgaile kopš 2012.gada strādā bankā Citadele. Sākotnēji viņa bija biznesa attīstības direktore, bet vēlāk – no 2017.gada – korporatīvo klientu apkalpošanas direktore. Purgaile ir arī bankas Citadele valdes locekle. Kopš 2017.gada potenciālā FKTK padomes priekšsēdētāja ir arī Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. Iepriekš Purgailes darbavieta bija SEB banka, kur viņa no 2009. līdz 2012.gadam vadīja privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt vēl pirms tam viņa vadīja Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATVADAS:
Saeima piekrīt pārtraukt darba attiecības ar NEPLP priekšsēdētāju Daci Ķezberi
Saeima ceturtdien, 10.oktobrī, piekritusi pārtraukt darba attiecības ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Daci Ķezberi.
Darba attiecības Ķezbere lūdza pārtraukt pēc pašas vēlēšanās no 15.decembra. Par darba attiecību pārtraukšanu nobalsoja 63 deputāti.
Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP) atgādināja, ka patlaban top jauns sabiedrisko mediju likums, kas tostarp paredzēs jaunas padomes dibināšanu, atrisinot problēmu par funkciju pārklāšanos NEPLP. Viņa arī mudināja domāt par nākamo padomes priekšsēdētāja amata kandidātu.
Vairāk uzziniet: šeit.
SADALĪŠANA:
Atkritumu apsaimniekošana Rīgā: Pilsētu dalīs četrās zonās un apsaimniekošanas tiesības piešķirs uz septiņiem gadiem
Divu nedēļu laikā tiks izsludināts iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, pakalpojuma nodrošināšanu paredzot uz septiņiem gadiem, žurnālistiem pēc tikšanās ar Konkurences padomes (KP) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem pastāstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).
Kā pauda politiķis, sadalījums varētu būt pa Brīvības ielu – labā un kreisā puse. Savukārt Pārdaugavā – tieši tāpat, bet pa Kārļa Ulmaņa gatvi.
«Procentuāli šīs četras daļas būs dažādas,» atzina Rīgas mērs.
Vairāk uzziniet: šeit.
NOSTĀJA:
ES nespēj vienoties par migrantu uzņemšanu, Igaunija sola nepieņemt nevienu
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri nav spējuši vienoties par pastāvīgu kārtību Vidusjūras migrantu sadalei. Piemērs «jauno» dalībvalstu pretestībai ir Igaunijas iekšlietu ministra paziņojums, ka valsts neuzņems nevienu migrantu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Kā vēsta vācu sabiedriskais medijs Deutsche Welle, otrdien, 8.oktobrī, Luksemburgā notikusi dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksme, kur Vācija, Francija, Itālija un Malta kopīgiem spēkiem centušās panākt pārējo valstu piekrišanu ierosinājumam izveidot kvotu sistēmu jūrā izglābtu migrantu sadalei.
Nav gūta pārējo valstu piekrišana šādas pastāvīgas sistēmas izveidei, bet 12 no 28 dalībvalstīm paudušas gatavību pieņemt izglābtos migrantus, vērtējot katru gadījumu atsevišķi, un tikai tad, ja tiks atrisināti virkne tehnisku jautājumu.