Šonedēļ Latvijā prognozēts, ka nākamā gada valsts budžeta fiskālā telpa būs negatīva – mīnus 11,9 miljonu eiro apmērā. Tikmēr ar Rīgas satiksmes jautājumiem joprojām notiek spraiga cīņa, lai gan lēmumu pieņemšanu stagnē «bēgošie» saskaņieši. Kamēr vieni nevar izlemt, tikmēr citi kaļ grandiozus plānus – kā viens no lielākajiem šīs nedēļas paziņojumiem Latvijā vērtējams paziņojums par vēlmi samazināt pašvaldību skaitu no 119 līdz 35.
Tikmēr Lietuva saskaras ar Krievijas neapmierinātību. Proti, 67 bijušo Padomju amatpersonu notiesāšana par vardarbīgu lietuviešu protestu apspiešanu Viļņā 1991.gadā novedusi pie Krievijas tiesībsargājošo iestāžu rīcības – Maskavā uzsākta izmeklēšana pret atbildīgajiem Lietuvas tiesnešiem.
Pa to laiku Igaunijā radies satraukums par valsts liberālās demokrātijas apdraudējumu, kas pēdējā laikā radies centrālajā varā, kopš parlamentā nostiprinājusies Igaunijas Konservatīvā tautas partija.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Finanses, Pārmaiņas, Cīņa, Tikšanās, Bēgšana, Atkāpšanās, Vide.
FINANSES:
Nākamā gada budžeta fiskālā telpa Latvijā ir mīnus 11,9 miljonu eiro apmērā
Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Latvijas Stabilitātes programma 2019.–2022.gadam.
Ministrija norāda, ka atbilstoši pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2020.gadā ir –11,9 miljoni eiro, 2021.gadā –81,1 miljons eiro, bet pozitīva tā varētu būt 2022.gadā – 176,3 miljoni eiro.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATKĀPŠANĀS:
Arī Giels lēmis atteikties no amata LTV
Par Eināra Giela atteikšanos no LTV valdes priekšsēdētāja amatu, liecina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) publiskais paziņojums.
8.aprīlī no amata LTV valdē atteicās arī Eva Juhņēviča.
NEPLP norāda, ka izprot un respektē abu pretendentu lēmumu.
«Pēc valdes locekļu iecelšanas notikušais parādīja, ka atsevišķi politiķi ir gatavi iet pāri jebkurai robežai, – kā attiecībā uz likumā noteiktu neatkarīgu institūciju suverēnu lēmumu pieņemšanu, tā arī attiecībā uz sabiedrisko mediju iekšējiem procesiem,» pauž NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, sakot, ka «robeža starp politisko varu un mediju varu ir tikusi pārkāpta, pret nevēlamajiem pretendentiem uzsākot bezprecedenta «linča tiesu» un spiedienu uz neatkarīgu iestādi ar vienīgo mērķi – panākt sev vēlamo rezultātu».
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRMAIŅAS:
Pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu plāno samazināt no 1 614 līdz 686 deputātiem, trešdien preses konferencē informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Iepazīstinot ar administratīvi teritoriālās reformas teritoriālā iedalījuma projektu, Pūce stāstīja, ka ievēlējamo deputātu skaita samazināšanas mērķis ir nodrošināt vienmērīgāku pārstāvniecību, atbilstoši iedzīvotāju skaitam, racionālāk organizēt pašvaldību komiteju darbību, kā arī nodalīt izpildvaru no lēmējvaras.
Reformas autori piedāvā republikas nozīmes pilsētās Rīgā un Jūrmalā saglabāt esošo pašvaldības deputātu skaits. Rīgā tie ir 60 deputāti, bet Jūrmalā – 15 deputāti.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
Krievija sāk «atriebties» Lietuvai par 13.janvāra slaktiņa spriedumiem
Krievijas neapmierinātība ar 67 bijušo Padomju amatpersonu notiesāšanu par vardarbīgu lietuviešu protestu apspiešanu Viļņā 1991.gadā novedusi pie Krievijas tiesībsargājošo iestāžu rīcības. Maskavā uzsākta izmeklēšana pret atbildīgajiem Lietuvas tiesnešiem.
Martā tiesa Viļņā par saistību ar 1991.gada 13.janvāra asiņainajiem notikumiem, kur tika nonāvēti 14 cilvēki un vairāki simti ievainoti, notiesāja kopumā 67 kādreizējās Padomju amatpersonas un militārpersonas. Tās tika atzītas par vainīgām kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, turklāt, lielākoties, bez pašu apsūdzēto klātbūtnes sodītas ar cietumsodu robežās no četriem līdz 14 gadiem.
Notiesātie ir Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi. Krievija un Baltkrievija ir atteikušās izdot savu valstu pilsoņus, un tie ir notiesāti neklātienē.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIDE:
Ilvess satraukts par uzbrukumiem Igaunijas demokrātijai no populistiem EKRE
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis satraukumu par valsts liberālās demokrātijas apdraudējumu, kāds centrālajā varā radies pēdējā laikā, kopš parlamentā nostiprinājusies Igaunijas Konservatīvā tautas partija.
Ilvess sociālo mediju ierakstā trešdien, 10.aprīlī, uzskaitījis EKRE izpausmes, gan nesaucot partiju un tās līderus vārdā, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
«Neiecietība, naids, izsmiekls, draudi. Saukt citu tautību Igaunijas pilsoņus par Kremļa izraisītu vēzi; teikt, ka cilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu būtu «jāparāda durvis»; saukt cilvēkus ar atšķirīgu seksuālo orientāciju par «invalīdiem», kuriem būtu jāatņem balsstiesības,» tā uzskaitījis Igaunijas eksprezidents, paužot neticību, ka tā ir mūsdienu Igaunija, kur šādi aicinājumi izskan no politiķu mutes.
Vairāk uzziniet: šeit.
TAISNĪBA:
Ja medijs ar lielu pompozitāti un reklāmu izplata nepārbaudītu informāciju, kuras mērķis ir maldināt sabiedrību, tam tomēr var nākties atbildēt tiesas priekšā. Pret mediju Diena uzsākts kriminālprocess par iespējami apzinātu neslavas celšanu Rudolfam Meroni, lēmusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.
Lieta ierosināta par neslavas celšanu gan avīzē Diena, gan sociālajos tīklos Facebook un Twitter.
Kriminālprocesā pret Dienu noteikta kvalifikācija pēc Krimināllikuma 157.panta otrās daļas. Tas nozīmē, ka par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda apmērs var būt vai nu īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai arī naudas sods.
Vairāk uzziniet: šeit.
BĒGŠANA:
Saskaņa «norauj» kvorumu – Saeimas komisija nespēj pieņemt lēmumu par vēršanos policijā Rīgas satiksmes jautājumā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nespēja pieņemt lēmumu par vēršanos Valsts policijā (VP) ar lūgumu sākt resorisko pārbaudi par vairākiem iespējamajiem pārkāpumiem SIA Rīgas satiksme (RS), jo partijas Saskaņa Saeimas frakcijas deputāti nepiedalījās balsojumā un šādā veidā «norāva» kvorumu.
Kā stāsta komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV), komisijas vadība bija iecerējusi vērsties VP ar rosinājumu sākt resorisko pārbaudi par iespējamu fiktīvu nodarbinātību Rīgas satiksmē, dažādu konsultantu līgumu pamatotību un to izmaksu samērīgumu, kā arī par pasīvu rīcību, piemērojot sodus transportlīdzekļu piegādātājiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
TIKŠANĀS:
Latvijas tranzītā ļoti svarīga ir Baltkrievija
Tranzīta nozare Latvijā pēdējos gados ir pielāgojusies tirgus konjunktūrai, un tās viens no lielākajiem nākotnes potenciāliem ir saistāms ar Baltkrieviju, kas ir nozīmīgs reģions dzelzceļa kravu pārvadājumos un vienlaikus svarīgs Ķīnas tranzīta ceļa loģistikas centrs. Tā tikšanās laikā ar Baltkrievijas delegāciju norāda biedrības Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis.
Vairāk uzziniet: šeit.