Aizvadītajā nedēļā oficiāli savā amatā stājās jaunais Latvijas prezidents Egils Levits, kurš pirmajā ārvalstu vizītē devās pie Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas (Kersti Kaljulaid), lai runātu par klimata pārmaiņām un baltiešu sadraudzību. Nedēļas beigās noslēdzās arī Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) ēra, un viņas vietā stājās ekonomists Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).

Kultūras ministra kurpes apāva arī bijušais Rīgas domes deputāts Nauris Puntulis. Tā jau piepildītajam Kultūras ministrijas darāmo darbu sarakstam pa virsu var uzlikt vēl Latvijas Radio Ziņu dienesta trauksmes zvanus par Latvijas Radio valdes neizdarību un krīzi sabiedriskajā medijā.

Vēl aizvadītajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tā sauktās «septītās debesis» varēja aplūkot politiķe Baiba Broka un uzņēmēji Guntis Rāvis un Ivars Millers. Pastāv aizdomas, ka kukuļošana saistīta ar Latvijas Universitātes Rakstu mājas celtniecību.

Varbūt varam sevi mierināt, ka jaunajai paaudzei kukuļošana īsti nepadosies, jo matemātikas zināšanas arī nav tās spožākās? Šogad skolēnu sniegums matemātikas eksāmenā bijis zemākais pēdējā desmitgadē.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenti, Jaunās kurpes, Trauksmes zvani, Protests, Kukulis, Matemātiķi un Kāpums.

PREZIDENTI:

Levits oficiāli stājies Valsts prezidenta amatā

Egils Levits pirmdien, 8.jūlijā, nodevis svinīgo solījumu un stājies Valsts prezidenta amatā.

Savā runā Levits izcēla vēlmi pēc nevienlīdzības mazināšanas un modernas valsts veidošanu. Tāpat viņš arī uzteica savu priekšgājēju veikumu valsts prezidenta amatā.

«Mūsu valsti mēs esam saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm. Sava valsts – tā ir vērtība. Mūsu uzdevums ir nodot mūsu valsti nākamajām paaudzēm labāku nekā mēs to saņēmām,» pauda Levits.

Vairāk uzziniet: šeit.

Nausēda oficiāli stājas Lietuvas prezidenta amatā

Lietuvā piektdien, 12.jūlijā, amata zvērestu devis jaunais Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), pārņemot pilnvaras no līdzšinējās prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė), kas šajā amatā atradusies desmit iepriekšējos gadus.

Inaugurācijas dienas rītā Nausēda iecerējis vispirms doties pie Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča (Jonas Basanavičius) pieminekļa, bet pēc tam Lietuvas Seimā sāksies svinīga sēde, kurā paredzēta zvēresta došanas ceremonija. Tai seko Lietuvas Bruņoto spēku godasardze Neatkarības laukumā pie parlamenta ēkas un parāde Ģedimina prospektā.

Vairāk uzziniet:  šeit.

JAUNĀS KURPES:

Latvijai jauns kultūras ministrs. Saeima amatā apstiprina Puntuli

Saeima atbalstījusi bijušo Rīgas domes deputātu, operdziedātāju Nauri Puntuli (VL–TB/LNNK) kultūras ministra amatā ar 63 balsīm «par» un 20 balsīm «pret».

Jāatzīmē, ka pret Puntuli kultūras ministra amatā balsojuši tikai Saskaņas deputāti un pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko, kas Saeimā tika ievēlēta no Saskaņas saraksta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzrunā Saeimai atgādināja, ka Nacionālās koncertzāles būve ir iekļauta valdības deklarācijā un, pauda cerību, ka Puntulis koncertzāles būvi virzīs uz priekšu.

Vairāk uzziniet: šeit.

TRAUKSMES ZVANI:

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību Latvijas Radio valdei; pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu

Latvijas Radio Ziņu dienests atklātā vēstulē trešdien, 10.jūlijā, paziņojis par neuzticības izteikšanu Latvijas Radio valdei un pieprasījis tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Tāpat Ziņu dienests pieprasa Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ne vien atstādināt Latvijas Radio valdi, bet arī novērst krīzi medijā. Vēstules autori arī aicina atbildīgajai Saeimas komisijai izvērtēt NEPLP kompetences sabiedriskā radio pārvaldībā.

Latvijas Radio žurnālisti medija valdei pārmet bezdarbību, to, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio, un Ziņu dienesta novājināšanu. Pēc vēstules autoru domām, valde «pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība».

Vairāk uzziniet: šeit.

PROTESTS:

Baltijas valstis protestē pret Maskavas plāniem ar salūtu atzīmēt Baltijas «atbrīvošanu»

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministrijas izsaukušas Krievijas vēstniecības pārstāvjus un izteikušas protestu pret Maskavas plāniem 22.septembrī ar uguņošanu atzīmēt Baltijas «atbrīvošanu» no vācu karaspēka 1944.gadā.

Igaunijas Ārlietu ministrija Krievijas vēstniecības pārstāvi izsauca jau 10.jūnijā, lai izteiktu nepatiku pret Maskavā plānotajām svinībām.

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) Krievijas rīcību nosauca par «provokatīvu soli».

Vairāk uzziniet: šeit.

KUKULIS:

Brokas lietā iespējamā kukuļošana varētu būt saistīta ar LU Rakstu mājas celtniecību

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā, kurā aizturēta Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) un uzņēmēji Guntis Rāvis un Ivars Millers, iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Konkursa pirmā kārta bijusi atklāta, un tai pieteicās septiņi uzņēmumi. Saņemot piedāvājumus, otrajā posmā iekļuva mazāk uzņēmumu, taču to skaits publiski netiek atklāts. Uzņēmumu sākotnēji piedāvātās darbu izmaksas bijušas pārāk augstas, tāpēc augstskola pārskatījusi projektus, kam sekojuši arī jauni piedāvājumi. Šajā ceturtdienā, 11.jūlijā, plānots atvērt precizētos piedāvājumus. Augstskolā cer, ka iepirkuma uzvarētāju izdosies noskaidrot tuvākajās nedēļās, pauda rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne.

Vairāk uzziniet: šeit.

MATEMĀTIĶI:

Skolēnu sniegums matemātikas eksāmenā šogad vājākais pēdējā desmitgadē

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, noskaidrots Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot.

Vairāk uzziniet: šeit.

KĀPUMS:

Latvijā inflācija jūnijā bijusi 3% apmērā

Inflācija Latvijā jūnijā bijusi 3% apmērā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,1% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas jeb inflācija 2019.gada jūnijā bija par 9,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,6%, bet pakalpojumiem – par 12,7%.

Lielākā ietekme uz inflāciju jeb vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019.gada jūnijā, salīdzinot ar 2018.gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Vairāk uzziniet: šeit.