Šonedēļ Latvijā tā teikt «briesmīgi kārotajam» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam beidzot atradies kandidāts, kas tīk jaunajai valdībai, – Ieva Jaunzeme. Jaunzemes kandidatūru izvirzīja pašreizējais Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.
Tikmēr iekšējā cīņa par amata saglabāšanu notiek politiskajā partijā KPV LV. Šonedēļ Saeimas deputāts Aldis Gobzems tika izslēgts gan no pašas partijas, gan no partijas KPV LV Saeimas frakcijas. Gobzems pēc šī paziņojuma nolēmis «veidot jaunu veidojumu».
Kamēr vieni «brūk», citi «mostas». Proti, politiskā partija No sirds Latvijai (NSL) turpmāk darbosies ar nosaukumu Atmoda, iespējams, apvienojoties ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), Kristīgi demokrātisko savienību (KDS) un partiju Gods kalpot mūsu Latvijai (GKML).
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Apstiprinājums; Cīņa; Nepadošanās; Nauda; Deficīts; Kārtība; Nākotne.
APSTIPRINĀJUMS:
Ieva Jaunzeme apstiprināta VID ģenerāldirektores amatā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Ieva Jaunzeme.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā apstiprināta Ieva Jaunzeme, informē Valsts kanceleja.
Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pēc tam, kad Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju.
«Ievai Jaunzemei ir pārliecinoša vadības pieredze, viņa ir izlēmīga un enerģiska, kā arī viņai ir stratēģisks redzējums, ko viņa jau apliecinājusi, strādājot vadošos amatos valsts pārvaldē. Uzskatu, ka Jaunzemes kundzei ir jāturpina iepriekšējo vadītāju sākto – prasmīgi attīstīt servisa iestādes funkciju godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, bet stingri vērsties pie tiem, kas apzināti izvairās no nodokļu nomaksas,» norāda Reirs.
Saņemot Ministru kabineta apstiprinājumu un kļūstot par VID ģenerāldirektori, Jaunzeme paudusi: «Es vēlētos vadīt Valsts ieņēmumu dienestu tā, lai godīgas konkurences vide un ēnu ekonomikas samazinājums tiktu panākts, vienkāršojot nodokļu nomaksas procedūras, stingri vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas.»
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
Gobzems izslēgts arī no KPV LV Saeimas frakcijas
Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien, 6.februārī, arī izslēgts no partijas KPV LV Saeimas frakcijas.
Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.
Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta Dažādi, piebilda politiķis.
Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.
Politiķis norādīja, ka ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.
Vairāk uzziniet: šeit.
NEPADOŠANĀS:
NSL politiskais gars nerimst – apvienojas ar citām partijām un sauc sevi par Atmodu
Politiskā partija No sirds Latvijai (NSL) turpmāk darbosies ar nosaukumu Atmoda, iespējams, apvienojoties ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), Kristīgi demokrātisko savienību (KDS) un partiju Gods kalpot mūsu Latvijai (GKML), liecina paziņojums NSL mājaslapā.
Šāds lēmums vienbalsīgi pieņemts šā gada 31.janvāra partijas biedru kopsapulcē.
Partijas reorganizācija tostarp paredz apvienošanos ar domubiedriem no citiem politiskajiem spēkiem, lai kopīgi saglabātu tradicionālo, latvisko kultūrvidi un neatkarīgu Latvijas valsti, kur galvenās ir Latvijas tautas intereses un ģimenes vērtības.
«Lēmums par partijas No sirds Latvijai reorganizāciju nenozīmē atteikšanos no līdzšinējām vērtībām. Tā ir pāreja nākamajā pakāpē, lai ar līdzīgi domājošajiem izveidotu lielāku politisko spēku. Tā ir savas pārliecības demonstrēšana, ka mēs šeit neatrodamies tikai kaut kādam īsam mirklim, kad ceļi saveda kopā, kaut kas sanāca, nesanāca, un pēc tam šķiramies. Es domāju, ka spēka parādīšana ir spējā paraudzīties plašāk un tālāk nekā līdz šim,» pārmaiņas pamato NSL valdes priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
Vairāk uzziniet: šeit.
NAUDA:
Latvijas 2019.gada budžeta izdevumu apmērs – 9,4 miljardi eiro
Latvijai 2019.gadā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā, liecina piektdien, 8.februārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums.
Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai, vēsta FM. Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020.gadu, piemēram, 7,2 miljonus eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai (Moneyval), kā arī 2,6 miljonus eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.
Vairāk uzziniet: šeit.
NĀKOTNE:
Baltijas valstis skeptiskas par jaunu sarunu sākšanu Brexit jautājumā
Baltijas valstis ir skeptiskas par jaunu sarunu sākšanu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit procesu, pirmdien, 4.februārī, Rīgā žurnālistiem pauda Baltijas valstu līderi.
Aicināti komentēt runas, ka Lielbritānija, iespējams, uzrunājusi Baltijas valstis, lai tās mudinātu ES pagarināt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES, Baltijas valstu līderi apgalvoja, ka Lielbritānija ar tām nav sazinājusies.
Kariņš uzsvēra, ka Lielbritānija līdz šim nav sazinājusies ar Latviju. Tajā pašā laikā viņš pauda skepsi, ka Brexit jautājumā būtu iespējams panākt jaunu vienošanos.
«Lai panāktu līdzšinējo vienošanos par Brexit, pagāja divi gadi. Ja var atrast jaunu vienošanos, piemēram, Īrijas jautājumā, tas būtu labi, bet esmu skeptisks. Nedomāju, ka var atrast labu risinājumu tik īsā laikā. Latvija uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ir slikta, jo Lielbritānija ir mūsu stratēģiskais partneris, tomēr mums ir jādomā par paliekošajām 27 valstīm. Eiropai Brexit jautājumā ir jāturas kopā,» pauda Kariņš.
Lietuvas premjerministrs uzsvēra, ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir noslēgušās. «Divu gadu smagais darbs nevar tikt atcelt ar pēdējā brīža priekšlikumiem vai lēmumiem. Jaunu sarunu vairs nebūs. Ir jāīsteno tie lēmumi, kādi jau ir pieņemti,» uzsvēra Skvernelis.
Vairāk uzziniet: šeit.
DEFICĪTS:
Jaunais MK «saņēmis stafeti» no vecā ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem
Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka jaunais Ministru kabinets (MK) ir «saņēmis stafeti» no iepriekšējā ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš padome konstatējusi tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi, stāsta padomē.
Latvijas budžets 2018.gadā, pēc padomes ekspertu aprēķiniem, ir izpildīts ar ievērojamu deficītu. Arī 2019.gadam budžets tiek plānots ar teju 200 milj. eiro (jeb –0,64% no IKP) deficītu, turpretim pārējās Baltijas valstis jau 2018.gadā spēja savu valstu budžetus veidot ar 0,6% pret IKP pārpalikumu, to turpinot arī 2019.gadā. Lietuva ir ieplānojusi 0,4% pārpalikumu, savukārt Igaunija – 0,5% pārpalikumu pret IKP.
Vairāk uzziniet: šeit.
KĀRTĪBA:
Ģirģens uzsver – nacionāla un etniska naida kurināšana nav pieļaujama, sola rīkoties
«Nacionālas un etniskas dabas naida kurināšana nav pieļaujama, tāpēc atbildīgie iekšlietu dienesti nodrošinās, lai tiktu ievērots likums un saukti pie atbildības tie, kuri ar savām provokatīvajām darbībām apdraud iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību,» komentējot Rīgas mikrorajonos izplatītās nacionālo naidu kurinošos materiālus, teic iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
«Es, kā iekšlietu ministrs, uzkatu, ka nav pieļaujama Latvijas iedzīvotāju provocēšana un dalīšana pēc etniskās piederības. Jebkuri mēģinājumi to darīt ir nosodāmi. Provokatori tiks saukti pie likumā noteiktās atbildības,» norāda Ģirģens, kurš arī min, ka iekšlietu dienestiem jāreaģē uz jebkuru provokāciju.
Ministrs arī ir pārliecināts, ka provokāciju organizatori tiks saukti pie atbildības.
Februāra sākumā Rīgas mikrorajonos izplatītu nacionālo naidu kurinoši plakāti, kuros attēlots Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S). Par notikušo Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Informācija nodota arī Valsts drošības dienestam.