Šonedēļ Latvijā ar traģikomisku piesitienu «svin» Lemberga kriminālprocesa desmitgadi. Šo gadu laikā bija nozīmētas 1 176 tiesās sēdes. No tām notikušas 563 – mazliet vairāk nekā puse.
Tikmēr Lietuvā joprojām tiek diskutēts par bērnu tiesībām. Kādu modeli pielietot: sekot līdzi Norvēģu paraugam vai ieiest savu, maigāku likumu, vērtējot bērnu fizisku ietekmēšanu no vecāku puses?
Igaunijā šonedēļ tiesa atzinusi bijušo Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieku Denisu Metsavasu un viņa tēvu par vainīgiem valsts nodevībā, kas pastrādāta, ilgus gadus pārdodot valsts noslēpumus Krievijas izlūkdienestam.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Secinājumi; Svinības; Darījums; Brexit; Lēmumi; Pārmaiņas; Cīņa; Naudas spēks.
SECINĀJUMI:
SVF pozitīvi novērtējis Latvijā veikto maksātnespējas jomas reformu
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atzinums par Latvijas maksātnespējas jomas reformu pirmās fāzes rezultātiem ir bijis pozitīvs, notikušajā preses konferencē norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina skaidro, ka SVF vērtēja maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēmas reformu un secināja, ka pašreizējais TM un Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) stingrais kurss, proti, administratoru eksaminācija un paaugstināta maksātnespējas administratoru atbildība, ir pareizs.
Medina arī norāda, ka SVF rekomendācijas aptver plašu ar maksātnespējas jomu saistītu jautājumu loku, piemēram, SVF iesaka pārskatīt maksātnespējas procesa izmaksas un administratoru atlīdzības, lai maksātnespējas procesa izmaksas neiztērētu visus procesā atgūstamos līdzekļus. Tāpat SVF iesaka pārskatīt jautājumus, kas saistīti ar apdrošināšanu, proti, par administratoru atbildību par zaudējumiem, ko viņi varētu nodarīt. SVF rekomendācijās iekļauts arī ierosinājums par lielo uzņēmumu maksātnespējas procesiem, attiecīgi SVF rosina izveidot atsevišķus kritērijus administratoriem, kas varētu veikt lielu un sarežģītu uzņēmumu maksātnespējas procesus, lai nerastos situācijas, kad liela uzņēmuma maksātnespējas process nokļūst pie administratora, kam tas būtu pirmais maksātnespējas process.
Vairāk uzziniet: šeit.
DARĪJUMS:
Pasažieru vilciens tomēr izlēmis pirkt vilcienus no Čehijas Škoda Vagonka
Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS Pasažieru vilciens izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja Škoda Vagonka, piektdien žurnālistiem sacīja Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro.
Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo Pasažieru vilciens ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija Škoda Vagonka. Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.
Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma Patentes Talgo S.L. (Talgo) piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā Škoda Vagonka bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.
Šo pasažieru vilciena iepirkumu komisijas lēmumu pretendenti vēl var pārsūdzēt desmit plus vienas darbadienas laikā. «Ja pārsūdzību nebūs, tiks slēgts līgums ar Škoda Vagonka,» teica Grigulis.
Vairāk uzziniet: šeit.
BREXIT:
Latvijā dzīvojošajiem Lielbritānijas pilsoņiem būs jāreģistrējas, lai saglabātu līdzšinējās tiesības
Ministru kabinets atbalstījis grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Lielbritānijas pilsoņiem, kuri līdz 2019.gada 29.martam uzturējušies Latvijā, pēc Brexit būs jāreģistrējas, lai saglabātu līdzšinējās tiesības.
Valdībā atbalstītais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tie Lielbritānijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus.
Lai to izdarītu, noteikts pārejas periods līdz 2020.gada 31.decembrim, kura laikā Lielbritānijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs iespēja reģistrēties un saglabāt tiesības, kādas bija spēkā, Lielbritānijai esot vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Vairāk uzziniet: šeit.
LĒMUMS:
Igaunijā par valsts nodevību notiesā armijas majoru un viņa tēvu
Tiesa Tallinā ir atzinusi bijušo Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieku Denisu Metsavasu un viņa tēvu par vainīgiem valsts nodevībā, kas pastrādāta, ilgus gadus pārdodot valsts noslēpumus Krievijas izlūkdienestam.
Kā vēsta amerikāņu medijs Radio Brīvā Eiropa, tiesa konstatējusi, ka 38 gadus vecais Metsavass (Denis Metsavas), kurš līdz apcietināšanai 2018.gadā bijis Igaunijas armijas majors, un viņa tēvs 65 gadus vecais Pjotrs Voļins (Pjotr Volin) tirgojuši klasificētu informāciju Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenai pārvaldei.
Metsavasam, kurš, pēc tiesas konstatētā, Krievijas specdienestam nodevis slepenas ziņas desmit gadu garumā, piespriesti 15 ar pusi gadi cietumā, bet Voļinam, kurš šo funkciju pildījis aptuveni piecus gadus, piespriesti seši gadi cietumā.
Izmantojot dienesta stāvokli, informāciju ieguvis Metsavass, bet Krievijas militārajam izlūkdienestam to nodevuši abi aizdomās turamie, gan izmantojot sakaru kanālus, gan personīgu tikšanos laikā.
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRMAIŅAS:
Cimdars par savu nomaiņu pirms EP vēlēšanām: «Zirgi būs jāmaina skrējienā»
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja nomaiņa pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām nozīmē «zirgu nomaiņu skrējiena laikā», LTV raidījumā Rīta Panorāma viedokli paudis pašreizējais CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Viņš arī norādīja, ka CVK vadītāja nomaiņa EP priekšvēlēšanu laikā nozīmē, ka «nav iespējas sabremzēties», jo laika esot maz un jāstrādājot ar pilnu jaudu.
Cimdars gan negribēja komentēt, kā CVK vadītāja nomaiņa procesa vidū varētu ietekmēt vēlēšanas.
Atbildot uz kritiku, ka viņa vadītais CVK pēdējā laikā nevar lepoties ar ieviestiem jauninājumiem, Cimdars atbildēja, ka CVK nav likumdevēja funkciju. Komisijas ierosinājumi ne obligāti jāskata plenārsēdēs, tāpēc izmaiņu ieviešanai nepieciešams Saeimas deputātu atbalsts.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
Elektrum sāks dabasgāzes tirdzniecību Latvijas mājsaimniecībām
Energokompānija AS Latvenergo ar zīmolu Elektrum sāks dabasgāzes tirdzniecību Latvijas mājsaimniecībām, informēja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.
Latvenergo pārstāvji ceturtdien, 14.februārī, informēs par Elektrum piedāvājumu 432 200 mājsaimniecībām Latvijā un Latvijas dabasgāzes tirgus attīstību.
Pasākums notiks pulksten 11.00 Birojnīcā Rīgā, Dzirnavu ielā 84 k-2 (Berga bazārā).
Jau ziņots, ka Latvenergo koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 925,627 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,5 reizes, sasniedzot 322,021 miljonu eiro.
Vairāk uzziniet: šeit.
NAUDAS SPĒKS:
Iemaksāta Bemhena atbrīvošanai paredzētā 200 000 eiro drošības nauda
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 15.februārī, saņēmusi apliecinājumu par 200 000 eiro drošības naudas iemaksāšanu Rīgas satiksmes (RS) iepirkumu krimināllietā iesaistītā bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena atbrīvošanai no apcietinājuma.
Jau ziņots, ka tiesa vakar nolēma pret minēto drošības naudu Bemhenu atbrīvot no apcietinājuma. No apcietinājuma gan viņu atbrīvos tikai pēc tam, kad cietums būs saņēmis dokumentus no tiesas par drošības naudas iemaksāšanu Valsts kasē.
14.februārī tiesa drošības līdzekli izvērtēja bez Bemhena tiešas klātbūtnes, jo tiesa bija noorganizējusi videokonferenci ar cietuma slimnīcu Olainē.
Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.
Vairāk uzziniet: šeit.
BĒRNU TIESĪBAS:
Lietuvā vēlas atļaut bērna «mazu» fizisku ietekmēšanu pašas atvases interesēs
Bērnu tiesību jomā Lietuvas likumdevēji virzās uz maigāku attieksmi pret bērnu fizisku ietekmēšanu no vecāku puses, nekā tas ir pašlaik. Pēdējos gados Lietuvā bijis spēkā stingrs, Norvēģijas parauga regulējums, tomēr kāda bērna atņemšana pēc publiskas iepēršanas, likusi likumdevējiem mainīt domas.
2017.gada sākumā Lietuvas sabiedrību šokēja gadījums, kad tika zvērīgi piekauts un no miesas bojājumiem gāja bojā kāds četrgadīgs zēns. Notikušais pamudināja valsti aizliegt visa veida vardarbību pret bērniem, tostarp bērnu sodīšanu ar fizisku aizskaršanu.
Savukārt 2018.gada nogalē Kauņā kāda māte sabiedriskā vietā iepēra savu bērnu. Tas noveda pie tā, ka Kauņas pilsētas Bērnu labklājības departaments pieņēma lēmumu atņemt mātei bērnu, kam sekoja pretreakcijas vilnis no sabiedrības un, jo sevišķi, konservatīvi noskaņotu aktīvistu puses, ka Lietuva nonākusi līdz neapdomīgi liberālam bērna tiesību regulējumam.
Īpašu satraukumu otrajā gadījumā izraisīja tas, ka lēmumu bērna pēršanas gadījumā bija uzticēts pieņemt kādai amatpersonai, kura iepriekš bijusi notiesāta par dokumentu viltošanu un naudas izsaimniekošanu lielā apmērā.
Vairāk uzziniet: šeit.
SVINĪBAS:
Ir tāds teiciens: «Dzimšanas dienas ir ārkārtīgi veselīgas – jo to ir vairāk, jo ilgāk tu dzīvo.» Iespējams, ka ar tiesas procesa ilgumu ir līdzīgi: «Jo ilgāks tiesas process, jo mazāk jāsēž cietumā.» 2019.gada 16.februāris ir tā diena, kad var ēst «svinību» kūku, uz kuras ir desmit svecītes un uzraksts «Lemberga tiesai 10». Marinētie dārzeņi un desmit gadu garumā marinētās tiesas sēdes pagaidām jāatstāj tur, kur tās ir – burkās vai Rīgas apgabaltiesā –, jo pašlaik Aivara Lemberga sēdes ir nozīmētas arī uz 2020.gadu.
Laika gaitā mediji apkopojuši dažādas statistikas par un ap šīm sēdēm. Piemēram, BNN no Rīgas Apgabaltiesas noskaidroja, ka pērnajā gadā laika posmā no 17.janvāra līdz 5.jūnijam bija ieplānota 71 sēde. No tām notika 32, bet dažādu iemeslu dēļ tika atceltas 39 – tātad par septiņām vairāk nekā notikušās. Savukārt visu šo desmit gadu laikā ir bijušas nozīmētas 1 176 tiesas sēdes, no kurām notikušas 563 – mazliet vairāk nekā puse, apkopojis žurnāls Ir.
Iemesli ir visdažādākie: gan slimība, gan tiesnešu darbnespēja, gan advokātu lūgumi saistībā ar citām sēdēm un piedalīšanos konferencēs. Tāpat sēdes ik pa laikam sākas pulksten 11.00 un beidzas ap pusčetriem. Vismaz pāris reižu tās beidzas nedaudz pēc vieniem dienā. Jāatgādina, ka Rīgas Apgabaltiesa bija nolēmusi, ka tiesu sēdēm būtu jānotiek četras reizes nedēļā: no pirmdienas līdz ceturtdienai, no pulksten 10.00 līdz pulksten 16.00.
Vairāk uzziniet: šeit.