Aizvadītā nedēļa parādīja, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Lai gan iepriekš VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) lielījās ar kravu un ieņēmumu pieaugumiem, nedēļas vidū izskanējušais paziņojums ļauj secināt, ka uzņēmums nav bijis gluži atklāts – līdz šī gada beigām plānots atlaist 1 500 darbinieku.
Pakratīšana ar pirkstu – tā izskatās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums tomēr piešķirt valsts finansējumu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kurai ir ciešas saites ar ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu. KNAB secinājis, ka neesot tiesiska pamata ZZS neizmaksāt valsts finansējumu. Birojā gan atzīmē – politiskajam spēkam jāņem vērā ASV sankcijās noteiktie ierobežojumi. Šāds ir korupcijas apkarotāju lēmums par spīti tam, ka politiskais spēks acīmredzami pēc sankciju piemērošanas cieši sagrupējas ap savu «svēto mocekli» Lembergu.
Aizvadītās nedēļas vidū kā zibens no skaidrām debesīm nāca ziņa, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nolēmis atkāpties no amata. Tajā pašā dienā policijas šefs ziņas apstiprināja un atklāja, ka lēmumu pieņēmis pērnā gada beigās.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iepriekš nav slēpis savu neapmierinātību ar Ķuža darbu. Starp abiem pat esot bijusi vienošanās – ja kāda augsti stāvoša policijas amatpersona tiek pieķerta likumpārkāpumos, Ķuzim būs jāatkāpjas. Policijas priekšnieks gan noliedz, ka viņa lēmumu atkāpties bijis kāda ietekmē.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Lielā atlaišana, Pakratīt ar pirkstu, Aiziešana, Reakcija, Dumpis, Graustu krīze, Pierobežas alkohols un Dzimstības pieaugums.
LIELĀ ATLAIŠANA
Latvijas dzelzceļš plāno atlaist 1 500 darbinieku
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1 500 darbiniekiem, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.
Darbinieku skaita samazināšanu plānots īstenot vairākos posmos, tostarp ceturtdien, 16.janvārī, LDz ir iesniedzis attiecīgo informāciju Nodarbinātības valsts aģentūrai.
«Nenoliedzami, darbinieku skaita samazināšana jebkura uzņēmuma dzīvē ir sāpīgs lēmums, tomēr esmu pārliecināts, ka mums ir jāsper šāds solis, lai LDz šogad spētu atjaunot savu finanšu līdzsvaru un nākotnē – pelnītspēju un konkurētspēju reģiona un starptautiskajā tirgū,» pauda LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Vairāk uzziniet: šeit.
PAKRATĪT AR PIRKSTU
Par spīti ASV sankcijām Lembergam KNAB tomēr lemj ZZS piešķirt valsts finansējumu
Par spīti ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām Aivaram Lembergam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tomēr lēmis Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) piešķirt valsts finansējumu 489 163 eiro apmērā šajā gadā.
KNAB uzskata, ka šobrīd neesot tiesiska pamata ZZS neizmaksāt valsts budžeta finansējumu. Tajā pašā laikā birojā norāda, ka ZZS ir pienākums savā darbībā ievērot ASV sankcijās noteiktos ierobežojumus un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto.
«Latvijas problēma ir tā, ka pašlaik kontrolējošās iestādes skatās tikai uz to, kur sankcionētajai personai Aivaram Lembergam ir īpašumtiesības. Taču tanī pašā laikā netiek skatīts, cik daudz viņa kontroles, ietekmes arī pēc sankciju uzlikšanas ir jūtams caur politiķiem, biedrībām un valsts institūcijām,» intervijā BNN jau iepriekš pauda Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti Aivis un Ivars Landmaņi.
Vairāk uzziniet: šeit.
AIZIEŠANA
Ķuzis kā amata pēctečus neizslēdz arī savus vietniekus Grišinu un Šulti
Valsts policijas (VP) priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, kurš trešdien, 15.janvārī, paziņoja par atkāpšanos no amata, kā potenciālos pēctečus dienesta priekšnieka amatā neizslēdz savus vietniekus – Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Grišinu un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Juri Šulti.
Viņš atturējās minēt konkrētas personālijas, taču norādīja, ka VP ir daudz spēcīgu personību, kas spēs pārņemt amata grožus.
«Ir cilvēki, kas ir VP vadošos amatos un ir gatavi uzņemties šo atbildību,» sacīja VP priekšnieks. Komentējot iesāktās reformas VP, Ķuzis uzsvēra, ka tās ir jāturpina jaunam vadītājam.
Vairāk uzziniet: šeit.
REAKCIJA
Saeima lūgs Dāniju neizdot Kristīni Misāni Dienvidāfrikas Republikai
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, pieņēmusi lēmumu par Latvijas pilsones Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību, lūdzot Dānijas parlamentu un Dānijas tiesībaizsardzības iestādes sniegt atbalstu Latvijas kompetentajām iestādēm un rast risinājumu, lai Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai, informē Saeimas Preses dienestā.
Deputāti lēmumā atzīmē, ka Misāne atrodas apcietinājumā Dānijā un Dānijas tiesu iestādes ir lēmušas par Misānes izdošanu Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai par Dienvidāfrikas Republikā iespējami izdarītiem likumpārkāpumiem.
Tāpat lēmumā norādīts uz Latvijas Republikas Satversmes 98.pantā noteikto, ka ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, kā arī uz starptautisko organizāciju ziņojumiem par cilvēktiesībām neatbilstošiem apstākļiem Dienvidāfrikas Republikas ieslodzījuma vietās.
Vairāk uzziniet: šeit.
DUMPIS
GKR palīdz gāzt Rīgas vicemērus un «pieliek punktu» līdzšinējai valdošajai koalīcijai
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S) un vietnieks Druvis Kleins ceturtdienas, 16.janvāra, ārkārtas sēdē zaudējuši savus amatus, jo par viņu gāšanu kopā ar opozīciju nobalsoja arī vairāki valdošajā koalīcijā esošās Gods kalpot Rīgai (GKR) deputāti.
Par Vladovas atstādināšanu nobalsoja 31 opozīcijas partiju pārstāvis – deputāti no Vienotības, Latvijas attīstībai, Jaunās konservatīvās partijas, nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK), kā arī Neatkarīgo deputātu frakcijas.
Tāpat par Vladovas atstādināšanu balsoja daļa GKR deputātu, kuriem bijis «brīvais balsojums», jo Saskaņa neatsauca savus parakstus par mēra Oļega Burova (GKR) noņemšanu no amata. No GKR pret Vladovu nobalsoja Burovs, Ainārs Baštiks, Mihails Gavrilovs un nesen no Saskaņas uz GKR pārgājusī Baiba Rozentāle.
Vairāk uzziniet: šeit.
GRAUSTU KRĪZE
Revīzija: Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējusies līdz grausta stāvoklim
Kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai Latvijā neeksistē un liela daļa dzīvojamā fonda degradējusies līdz pat grausta stāvokli, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
No izlases veidā VK revīzijā apskatītajām 82 daudzdzīvokļu mājām 51 jeb 62% māju, kurās ir 736 dzīvokļi un dzīvo ap 1 500 personu, pastāv ar ugunsdrošības neievērošanu saistīti bojājumi. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem 279 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās notikušo ugunsgrēku iespējamais iemesls ir bijis neatbilstoša apkures ierīču un dūmvadu ekspluatācija un izbūve, par ko atbildīgi īpašnieki, bet ko būtu varējusi novērst apsaimniekotāju un būvvalžu aktīva darbība.
Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas, norāda revīzijas autori.
Vairāk uzziniet: šeit.
PIEROBEŽAS ALKOHOLS
Igaunijas iedzīvotāji joprojām Latvijā aktīvi iegādājas lētāku alkoholu
Igaunijas alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji norāda, ka joprojām aktīva ir pārrobežu tirdzniecība ar Latviju, turklāt tagad Igaunijas iedzīvotāji Latvijā iegādājas ne tikai lētākus alkoholiskos dzērienus, bet arī jaunos tabakas produktus.
Alkohola cenu atšķirība Igaunijā un Latvijā joprojām ir liela, lai gan Igaunija pagājušajā vasarā samazināja akcīzes nodokli alkoholam ar mērķi samazināt pārrobežu tirdzniecību, sacīja alkoholisko dzērienu veikalu tīkla Alko1000 vadītājs Einars Visnapū.
«Cilvēki kļūdījās. Medijos rakstīja, ka Igaunija akcīzes nodokli samazinājusi par 25% un alkohols tagad mūsu valstī ir lēts – tas pilnīgi noteikti nav lēts. Cenu atšķirība ar Latviju pašlaik ir tikpat liela, cik tā bija sākumā, iespējams, pat vēl lielāka,» Visnapū otrdien, 14.janvārī, teicis ziņu aģentūrai BNS.
Vairāk uzziniet: šeit.
DZIMSTĪBAS PIEAUGUMS
Lietuvā pirmais iedzīvotāju skaita pieaugums kopš deviņdesmitajiem
Iedzīvotāju skaits Lietuvā 2019.gadā ir audzis un šādas iedzīvotāju skaita izmaiņas novērotas pirmoreiz kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tā pavēstījusi Lietuvas Statistikas pārvalde.
Otrdienas, 14.janvāra, ieraksts Lietuvas Statistikas pārvaldes lapā sociālajā tīklā Facebook vēsta, ka iedzīvotāju skaita pieauguma pamatā 2019.gada griezumā ir pozitīvs migrācijas saldo.
«Pirmoreiz kopš 1990.gadiem vairāk cilvēku ir imigrējuši nekā emigrējuši, un pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir kāpis par 145,» raksta Lietuvas statistiķi.