Šonedēļ pār Latviju nākušas pozitīvas ziņas – Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka nākamā gada budžets būs līdz šim lielākais Latvijas vēsturē un pārsniegs desmit miljardus eiro. Tikmēr finansiālā krīze skārusi PNB banku. Naudas trūkuma dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu PNB bankā un lēmusi par noguldījumu nepieejamību.
Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) šonedēļ izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), taču atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.
Tikmēr Igaunijā grasās reformēt pensiju sistēmu; pieaugums pensijās gan netiek solīts.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme, Kritums, Lēmums, Cīņa, Pārmaiņas, Vilšanās, Skaidrojums
IZAUGSME:
Kariņš: Nākamā gada budžets būs lielākais Latvijas vēsturē
Ministru prezidents Krišjānis KariņšNākamā gada budžets būs līdz šim lielākais Latvijas vēsturē un pārsniegs desmit miljardus eiro, raidījumā Rīta Panorāma pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers apgalvoja, ka budžets, pateicoties ekonomiskajai izaugsmei, būs pieaudzis par 500 miljoniem eiro.
Komentējot to, ka ekonomiskā izaugsme tomēr palēninās, Kariņš neredz pamatu satraukumam – pat ja tempi samazinās, ekonomika aizvien aug. Tomēr līdzekļu palielināšanās nāk ar citām problēmām – ministriju vajadzības nesamazinās un budžetam pieplūdušo naudu tās saredz kā iespēju risināt sen atliktus jautājumus. Taču vajadzību ir vairāk nekā budžeta pieaugums ļautu segt, skaidro premjers.
Vairāk uzziniet: šeit.
KRITUMS:
«Ātrajiem» un Latvijas slimnīcām trūkst vairāk nekā 1 000 medicīnas darbinieku
Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1 000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.
NMPD vadītāja Liene Cipule informēja, ka dienestā vakantas ir 587 darba vietas, kas ir 20% no kopējā slodžu skaita dienestā. No tām 460 ir ārstniecības personas, kas nozīmē, ka, nerodot citus risinājumus, dienests nevarētu nokomplektēt 51 brigādi. Kopumā dienestā darbojas 190 brigādes.
Vairāk uzziniet: šeit.
LĒMUMS:
Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankasdarbību
Apturēta PNB bankas (iepriekš Norvik banka) darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
FKTK lēmums paredz, ka ceturtdien, 15.augustā, pulksten 21 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka no attiecīgā brīža PNB bankas karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.
Komisijā informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu PNB bankā un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību.
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRMAIŅAS:
Igaunija grasās reformēt pensiju sistēmu; pieaugums pensijās gan netiek solīts
Igaunijas koalīcijas partijas Tēvzeme (Isamaa) līderis Helirs Valdors Sīders (Helir-Valdor Seeder) apstiprinājis, ka valdība vienojusies par viņa rosināto pensiju reformu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Igaunijas Centra partija, Igaunijas konservatīvā tautas partija (EKRE) un Tēvzeme vienojušās padarīt Igaunijas pensiju sistēmas «otro pīlāru» par izvēles iespēju. Kopš 2010.gada sistēma, kura paredz, ka darbinieki iemaksā 2% no algas, lai izlīdzinātu darba devēja iemaksas (tā saukto «pirmo pīlāru»), bijusi obligāta. Kritiķi teikuši, ka sistēma nesaskan ar ekonomiku kopumā un cilvēkiem vajadzētu būt vairāk kontroles pār to, kā investēt, tajā skaitā privātajiem pensiju fondiem («trešo pīlāru»).
Vairāk uzziniet: šeit.
VILŠANĀS:
Nausēda pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.
Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.
«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdien, 14.augustā, sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.
Vairāk uzziniet: šeit.
SKAIDROJUMS:
Ievēlēt Rīgas mēru domniekiem būs tiesības arī pēc noteiktā divu mēnešu termiņa
Neraugoties uz to, ka 21.augustā apritēs divi mēneši kopš Rīgas dome strādā bez priekšsēdētāja, kas ļauj rosināt lemt par domes atlaišanu, ievēlēt mēru deputātiem būs tiesības arī pēc šī datuma, stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) padomnieks juridiskajos jautājumos Valdis Verners.
Ja dome divus mēnešus strādā bez priekšsēdētāja, tas Ministru kabinetam ļauj ierosināt Saeimai domes atlaišanu. Taču deputātiem arī pēc šī datuma joprojām ir iespēja ievēlēt mēru, jo viņi nezaudē savu deputāta statusu, viņš skaidro.
«Darbojoties likuma Par pašvaldībām noteiktās procedūras ietvaros, viņi var noturēt domes sēdes un pieņemt lēmumus, tajā skaitā politisko lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu,» skaidro Verners.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
ReRe Būve 1, iespējams, mēģina apiet Publisko iepirkumu likumu, tā VNĪ
Rere Būve 1 publiski norāda uz vēlmi turpināt līguma īstenošanu, taču būvnieka iesniegtajā darbu veikšanas jaunajā grafikā Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) mainīts ir pilnīgi viss – apjoms, termiņš, budžets, pauž VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). «Ja mainās vai pieaug visi būtiskie līguma nosacījumi, tad, VNĪ ieskatā, šādi būvnieks nevis turpina esošā līguma izpildi, bet cenšas noslēgt jaunu līgumu bez konkursa izsludināšanas,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
«Tātad – iespējams pat uzskatīt, ka šis varētu būt mēģinājums apiet Publisko iepirkumu likumu. VNĪ to nevar un nedrīkst pieļaut.»
Līdzīgi kā Rere Būve 1 atteicās labprātīgi nodot JRT būvlaukumu, VNĪ paredz, ka Rere Būve 1 mēģinās panākt lieguma uzlikšanu turpmākiem JRT būvdarbiem, pauž VNĪ.
Vairāk uzziniet: šeit.
BAŽAS:
Bez kautrēšanās. VID Nodokļu un muitas policiju izmanto politiskajiem pasūtījumiem – ziņo darbinieki
Politisko pasūtījumu pildīšana, izrēķināšanās, dubulti standarti, faktu sagrozīšana un angažētība – šādus pārmetumus Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki veltījuši iestādes direktoram Kasparam Podiņam savā vēstulē VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei.
«Vēršamies pie Jums ar iesniegumu, jo jau gada sakumā viss kolektīvs bija liecinieki tam, kā direktors Kaspars Podiņš pilda dažādus politiskos pasākumus, neļaujot izmeklēt uzsāktos kriminālprocesus un sodot darbiniekus, kuri viņam neklausa,» teikts iesniegumā.
«Mēs ik dienu saskaramies ar viņa dubultajiem standartiem un faktu sagrozīšanu, kā arī nu jau bez kautrēšanās VID Nodokļu un muitas policija tiek izmantota politiskajiem pasūtījumiem.»
Iesniegumā arī norādīts, ka pēdējā laikā presē arvien vairāk izskan bažas par tiesību aizsardzības iestāžu angažētību un to izmantošanu politisko rēķinu kārtošanā. Turklāt Jaunzemei skarbi pārmests – tā vietā, lai rīkotos, viņa nodarbojas ar savas «ādas» glābšanu.
Vairāk uzziniet: šeit.