Aizvadītajā nedēļā daudzi sāka posties uz streikiem. Latvijas mediķi neapmierinātībā ar to, ko valsts turpmākajos gados no budžeta naudas atvēlējusi veselības aprūpei, paziņoja par sava veida protestu – akciju Viena diena bez ārsta, kurā visi medicīnas darbinieki, izņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķus, aicināti dienu izņemt bezalgas atvaļinājumu.
Arī Latvijas skolotāji kārtējo reizi piedraudēja ar streiku – ja valdība nedos garantijas pedagogu algu pieaugumam, nākamā gada martā skolotāji ies ielās.
Ar zemajām algām nav apmierināti arī Lietuvas ugunsdzēsēji, un arī viņiem ir domas par protestiem. Ieskaitot nakts maiņas, ugunsdzēsējs Lietuvā vidēji nopelna 500 eiro «uz rokas». Grūti ir ne tikai piesaistīt jaunus darbiniekus, bet arī samaksāt algas jau esošajiem.
No amatiem nācās atvadīties līdzšinējai Rīgas kartes valdei. Visi, šķiet, bija vienisprātis, ka uzņēmumā ir problēmas, tomēr vienlaikus neviens nesniedza konkrētus skaidrojumus, kāpēc uzņēmumā veiktas šādas izmaiņas.
Taču ir arī labas ziņas! Pēc teju 20 gadu ilgām runām beidzot pieņemts lēmums par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Diena bez ārsta, Draudi, Depozīts, Atvadas, Jaunā priekšniece, Pauze, Protesti un Ministres meli.
DIENA BEZ ĀRSTA:
Mediķi rīkos protesta akciju Viena diena bez ārsta
Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju Viena diena bez ārsta, aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, stāsta Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.
Viņa informē, ka šajā dienā iedzīvotājiem tiks nodrošināti tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Tādējādi tikšot uzskatāmi parādīts, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari, skaidroja LĀB vadītāja.
Aizsilniece stāstīja, ka ceturtdienas, 24.oktobrī, pēcpusdienā LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vienojās par kopīgu rīcības plānu līdz valsts budžeta pieņemšanai Saeimā.
Vairāk uzziniet: šeit.
DRAUDI:
LIZDA draud ar pedagogu protestu martā, ja nebūs garantijas algu pielikumam
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padome nolēmusi, ka pedagogu protests notiks nākamā gada martā, ja līdz tam nebūs garantijas pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Iepriekš Vanaga sacīja, ka Padome lems par protestu akciju formu, tomēr arodbiedrības Padome par formu ceturtdien, 24.oktobrī, nelēma, tomēr apstiprināja, ka gadījumā, ja martā nav skaidri finansējuma avoti un nauda pedagogu darba algas paaugstināšanas grafikam, tad tiks īstenotas protesta akcijas, par kuru formu Padome lems martā.
Arodbiedrības priekšsēdētāja atgādināja, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) Ministru kabineta sēdē apliecināja gatavību martā atgriezties pie sarunas par pedagogu atalgojuma kāpinājumu un premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) vēstulē LIZDA arī norādīja par sarunu martā. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) arodbiedrībai teica, ka saruna par šo jautājumu notikšot martā.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATVADAS:
Atlaista visa Rīgas kartes valde
Akcionāru sapulcē trešdien, 23.oktobrī, no amatiem atsaukta visa SIA Rīgas karte valde, ziņo LNT.
Rīgas kartes akcionāri ir pašvaldības SIA Rīgas satiksme un ASV tehnoloģiju kompānija Conduent. 51% Rīgas kartes pieder Rīgas satiksmei, bet 49% – Francijas uzņēmumam Conduent Business Solutions.
Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs.
Vairāk uzziniet: šeit.
DEPOZĪTS:
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi depozīta sistēmas ieviešanu no 2022.gada
Galīgajā lasījumā Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēmusi grozījumu Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbībai, informē Saeimas Preses dienestā.
Depozīta sistēma darbību uzsāks 2022.gada 1.februārī.
Likums nosaka, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.
Vairāk uzziniet: šeit.
JAUNĀ PRIEKŠNIECE:
Santa Purgaile apstiprināta par jauno FKTK vadītāju
Saeima lēmusi par bankas Citadele līdzšinējās valdes locekles Santas Purgailes iecelšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatā.
Par viņas kandidatūru nobalsoja 55 deputāti, pret bija četras balsis, savukārt 21 deputāts balsojumā atturējies. Par Purgailes iecelšanu FKTK vadībā balsoja koalīcijas partiju deputāti un četri Zaļo un zemnieku savienības deputāti, pret balsoja četri pie frakcijām nepiederošie deputāti – Linda Liepiņa, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko un Didzis Šmits. Balsojumā atturējās Saskaņas frakcijas politiķi. Vēl pieci deputāti, tostarp viens koalīcijas deputāts, balsojumā nepiedalījās.
Deputāts Gatis Eglītis (JKP) skaidroja, ka Purgaile atstājusi ļoti labu iespaidu, jo viņai ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā. Jaunā konservatīvā partija Purgaili FKTK vadītājas amatā atbalstīs. Arī deputāte Inese Voika (AP) sacīja, ka partiju apvienība Attīstībai/Par! Purgaili atbalstīs, taču to darīs ar zināmu piesardzību, ņemot vērā gan pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, gan arī iepriekšējo darbību bankā Citadele.
Vairāk uzziniet: šeit.
PAUZE:
Kadastrālās vērtības Latvijā iesaldē vēl uz diviem gadiem
Saeima otrajā jeb galīgajā lasījumā ceturtdien, 24.oktobrī, atbalstījusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par diviem gadiem pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2022.gadu.
Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.
Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai – tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2022.gadu.
Vairāk uzziniet: šeit.
PROTESTI:
Ugunsdzēsēji Lietuvā pieprasa algu paaugstināšanu un draud ar protestiem
Aptaujas liecina, ka Lietuvā ugunsdzēsēji bauda lielu sabiedrības uzticību, taču tajā pašā laikā naudas trūkums apgrūtina to pienākumu izpildi. Ja nekas nemainīsies, Lietuvas ugunsdzēsēji draud streikot, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Lietuvā kopumā ir 51 ugunsdzēsības un glābšanas dienesta punkts. Brigāde Klaipēdas apgabalā, piemēram, ik gadu atbild uz aptuveni 500 izsaukumiem.
Pašlaik ugunsdzēsējiem trūkst naudas ne tikai jaunu darbinieku noalgošanai, bet arī tam, lai samaksātu algu jau esošajiem glābējiem. Klaipēdā ugunsdzēsējiem par virsstundām nemaksā un papildu darbu mēģina atlīdzināt ar brīvu dienu piešķiršanu.
Vairāk uzziniet: šeit.
MINISTRES MELI:
Atkāpjas Igaunijas eksporta un informāciju tehnoloģiju ministre Kingo
Igaunijas eksporta un informācijas tehnoloģiju ministre Kerta Kingo (Kert Kingo) iesniegusi atlūgumu premjerministram Jiri Ratasam (Jüri Ratas), ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Kingo atkāpšanos pieprasīja opozīcija, apsūdzot viņu melošanā parlamentam saistībā ar jauna padomnieka noalgošanu. Ministre nedēļas sākumā noliedza, ka būtu tikusies ar Jakko Vēli (Jakko Väli) un būtu runājusi ar viņu par padomnieka darbu, tomēr vēlāk atklātībā nonāca trīs dienas iepriekš sagatavots darba līgums.
Bijušais televīzijas moderators Vēli par to, ka kļūs par ministres padomnieku, aizvadītajā nedēļā paziņoja sociālajos medijos, un pēc tam tur izcēlās asas diskusijas, kuru laikā Vēli pauda aizvainojošas replikas, kas savukārt rezultējās viņa izslēgšanā no Zaļās partijas.