Šonedēļ Latvijā viena no apspriestākajām tēmām – kurš būs nākamais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs. Daudzi uzskata, ka līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara laiks ir «iztecējis» un vietā jānāk jauniem spēkiem. Pašlaik ir apspriesti divi iespējamie kandidāti uz šo amatu – bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Diāna Kurpniece un pašreizējais CVK sekretārs Ritvars Eglājs.
Tikmēr Lietuvā – «skandālu vilnis». Kā kaimiņu valsts premjerministrs Sauļus Skverneļis (Saulis Skvernelis) sacījis: «Neaizskaramo laiki ir beigušies.» Šie vārdi veltīti vērienīgai kriminālizmeklēšanai, kuras ietvaros aizturētas 26 personas, no kurām astoņas ir tiesneši.
Savukārt Igaunijas parlamenta Rīgikogu vēlēšanas sākušās ceturtdien, 21.februārī, ar valstij raksturīgo iespēju nobalsot internetā un ar priekšlaicīgu balsojumu līdz lielajai vēlēšanu dienai 3.martā. Vēlētājiem ļauts balsot arī ar autovadītāja apliecību un pat mainīt savu izvēli, ja internetā nobalsots neapdomīgi.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Konkurss; Izaugsme; «Neaizskaramie»; Izvēle; Maiņa; Ēna.
KONKURSS:
Deputāti Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidātus var izvirzīt līdz 7.martam
Saeimas Prezidija un Frakciju padome ceturtdien, 21.februārī, lēma, ka kandidātus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja un citu CVK locekļu amatiem Saeimas deputāti var izvirzīt līdz šī gada 7.martam, informē Saeimas Preses dienests.
Likums Par Centrālo vēlēšanu komisiju nosaka, ka Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido CVK kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju.
Saskaņā ar likumu CVK sastāvā ir deviņi locekļi – priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli Augstākā tiesa savā plēnumā no tiesnešu vidus.
BNN jau ziņoja, ka valdošās koalīcijas politiķi vienojušies par divām nedēļām pagarināt CVK priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas termiņu.
Pašlaik ir apspriesti divi iespējamie kandidāti uz šo amatu – bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Diāna Kurpniece un pašreizējais CVK sekretārs Ritvars Eglājs. Pašlaik gan koalīcija nav vienojusies par vienu kandidātu, tāpēc politiķi turpinās diskusijas par šo jautājumu.
Vairāk uzziniet: šeit.
«NEAIZSKARAMIE»:
Lietuvā izmeklē amatpersonu kukuļošanu 400 000 eiro apmērā, aiztur astoņus tiesnešus
«Neaizskaramo laiki ir beigušies,» šie Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulis Skvernelis) vārdi veltīti vērienīgai kriminālizmeklēšanai, kuras ietvaros aizturētas 26 personas, no kurām astoņas ir tiesneši. Izmeklētājiem ir aizdomas par koruptīvām darbībām, tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu ar kukuļu kopējo vērtību aptuveni 400 000 eiro.
Kā trešdien, 20.februārī, pavēstīja Lietuvas ģenerālprokuratūra, tikuši aizturēti 26 cilvēki, starp kuriem ir astoņi tiesneši un pieci advokāti. Tiem izvirzītas apsūdzības kukuļu pieņemšanā, izmeklētāji pieņem, ka apmaiņā pret kukuļiem apsūdzētie gādājuši par īpaši labvēlīgiem tiesas nolēmumiem.
Lai arī izmeklētāji daudz informācijas pagaidām nesniedz, tie netieši norādījuši, ka aizturētie tiesneši un advokāti bijuši savstarpēji labi pazīstami un strādājuši kopā ne tikai tiesvedībās, bet arī pavadījuši kopā brīvo laiku, piemēram, dodoties medībās. Amatpersonas norādījušas, ka lēmumus par skaļajām aizturēšanām pieņēmuši jaunāka gadagājuma tiesneši, apejot šo, iespējams, korumpēto tiesnešu tīklu.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME:
Valsts kontrole un VARAM vienojas stiprināt pašvaldību uzraudzību
«Ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu vienojāmies stiprināt pašvaldību darbības uzraudzību. Esmu gandarīts, ka vienojāmies apmainīties ar informāciju un kopā strādāt, lai pašvaldību darbs atbilst likumam un tās strādātu iedzīvotāju interesēs,» pēc tikšanās ar Krūmiņu ceturtdien, 21.februārī, pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!).
«Ļoti patīkami, ka Valsts kontroles (VK) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ir vienisprātis, ka nepieciešami teritoriālās pārvaldes uzlabojumi. Vairāku gadu laikā esam saskatījuši dažādas sistēmiskas problēmas pašvaldībās un ceram, ka nepieciešamie uzlabojumi patiesi balstīsies iedzīvotāju interesēs, raugoties plašāk par pašvaldību robežu pārvilkšanu,» pauda valsts kontroliere Krūmiņa.
Ministrs ar valsts kontrolieri pārrunāja sadarbības pilnveidošanu, līdz šim atklātās nepilnības un arī pārkāpumus vairākās pašvaldībās, kā arī kapitālsabiedrību pārvaldību tajās. Tāpat tikšanās laikā tika pievērsta uzmanība tam, lai kopīgi spriestu par veidiem kā veiksmīgāk uzraudzīt VARAM pārziņā esošo iestāžu darbu.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZVĒLE:
Igaunijā sākas parlamenta vēlēšanas ar e-balsojumu un autovadītāja apliecībām
Igaunijas parlamenta Rīgikogu vēlēšanas sākušās ceturtdien, 21.februārī, ar valstij raksturīgo iespēju nobalsot internetā un ar priekšlaicīgu balsojumu līdz lielajai vēlēšanu dienai 3.martā. Kaimiņvalsts saviem vēlētājiem ļaus balsot arī ar autovadītāja apliecību un pat mainīt savu izvēli, ja internetā nobalsots neapdomīgi.
Kā ceturtdien, 21.februārī, paziņojumā presei vēsta Igaunijas Valsts Vēlēšanu birojs, e-balsošanu var veikt tīmekļa vietnē www.valimised.ee cauru diennakti no 21. līdz 27.februārim. Fizisko vēlēšanu biļetenu nodošana glabāšanā savukārt pieejama no 21. līdz 27.februārim.
Vairāk uzziniet: šeit.
MAIŅA:
Pēc vairākām kavētām sēdēm Petraviču atsauc no Saeimas Ētikas komisijas
Saeimas vairākums nobalsoja par deputātes, labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) atsaukšanu no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.
Deputātes atsaukšanu rosināja viņas pārstāvētās partijas KPV LV frakcija, un arī Petraviča balsoja par šo lēmumu.
Kā ziņots, Petraviča trīs reizes pēc kārtas nav apmeklējusi parlamenta Ētikas komisiju, par ko partijas KPV LV Saeimas frakcijai lūgti paskaidrojumi, stāsta komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Petraviča ir šīs komisijas locekle. Līdz šim no viņas pašas nav saņemta informācija par iemesliem, kāpēc nevar ierasties komisijas sēdēs, skaidroja komisijas vadītāja.
Kursīte-Pakule trešdien, 20.februārī, pieļāva, ka viena iespēja būtu KPV LV lemt nomainīt Petraviču ar kādu citu deputātu komisijā, ja parlamentārietei nav iespējams apmeklēt sēdes. Reizē komisijas vadītāja pauda, ka pašai frakcijai jāizšķiras, kā tālāk rīkoties.
Vairāk uzziniet: šeit.
VARDARBĪBA:
Par cilvēktirdzniecību aizdomās turētā Zeiļa lieta nodota kriminālvajāšanai
Valsts policija piektdien, 22.februārī, nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret personām, izmantojot to bezpalīdzības stāvokli. Izsecināms, ka tā ir Rēzeknes–Aglonas diecēzes priestera Pāvela Zeiļa lieta, kurā par aizdomās turētiem atzīti trīs 60 – 73 gadus veci vīrieši, tai skaitā, pats priesteris.
Jau ziņots, ka pērn Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) izmeklētāji, saņemot informāciju no kādas nevalstiskās organizācijas, par to, ka vairāki vīrieši, iespējams, seksuāli izmantojuši kādu bezpalīdzības stāvoklī esošu pilngadīgu vīrieti ar garīgās attīstības traucējumiem, 13.augustā uzsāka kriminālprocesu. Augusta beigās Rīgā un Rēzeknē kopumā aizturēja trīs personas – 1945.gadā, 1955.gadā un 1958.gadā dzimušus vīriešus.
1945.gadā dzimušais Zeiļa ir Rēzeknes Sāpju Dievmātes, Dukstigala un Prezmas draudzes prāvests, kā arī Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāta priekšnieks, Rēzeknes dekanāta dekāns. Vēl viens no aizdomās turētajiem šajā lietā ir kāds bijušais sociālā aprūpes centra Rīga filiāles darbinieks, vēstīja portāls Delfi.
Vairāk uzziniet: šeit.
ĒNA:
Swedbank: Mums nav pietiekamas informācijas apsūdzību komentēšanai
Swedbank rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena (Birgitte Bonnesen).
Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.
«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu – 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču Swedbank ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.
Swedbank prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais Swedbank risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.