Novembra pirmā Saeimas sēde sākās ar Latvijai ne tik raksturīgu drūzmēšanos. Pie parlamenta ēkas ceturtdien, 7.novembrī, viens pēc otra protestēja mediķi un teritoriālās reformas pretinieki.
Ne vienam, ne otram neizdevās panākt cerēto. Pašvaldību reforma tika atbalstīta pirmajā lasījumā, un arī mediķi netika pie iepriekš solītās summas medicīnas darbinieku algām. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) atvainojās, ka Saeima pieņēmusi nepārdomātu lēmumu, lemjot par mediķu algu palielināšanu.
Ārsti protestus turpinās, no 8. līdz 14.novembrim īstenojot akciju Nolaid karogu, iededz sveci.
Tikmēr pārmaiņas novembra pirmajā nedēļā notikušas mediju vidē. Dienas Bizness izdeva pēdējo avīzes numuru pirms pāriešanas uz iknedēļas žurnāla formātu, bet All Media Baltics apstiprināja, ka LNT un TV3 ziņu dienesti tiks apvienoti un uzņēmums turpmāk strādās tikai ar zīmolu TV3.
Aizvadītajā nedēļā tiesā beidzot sāka skatīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona lietu. Mēļo, ka šis varētu būt kārtējais tiesas process, kas Latvijā izcelsies ar savu ilgumu.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Atvainošanās, Apvienošana, Lielā lieta, Jauna tiesa, Dārgās atvadas, Torņu spēles, Nākotne, Vakcinācijas un Attīstība.
ATVAINOŠANĀS:
Mūrniece mediķiem atvainojas par nepārdomāta lēmuma pieņemšanu
2019.gada 7.novembris. Saeimas priekšsēdētāja tiekas ar mediķu organizāciju pārstāvjiem.«Savā un Saeimas vārdā dziļi atvainojos medicīnas nozarē strādājošajiem par pērn pieņemto neizpildāmo lēmumu par mediķu algu pieaugumu. Šā brīža situācijā to nav iespējams izpildīt. Vienlaikus ļoti labi apzināmies, ka veselības nozares finansējums ir nepietiekams, un kopā ar nozari esam gatavi turpināt darbu pie problēmu risinājumiem turpmākajos gados,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ceturtdien, 7.novembrī, Saeimas namā tiekoties ar akcijas Viena diena bez medicīnas personāla pārstāvjiem.
Lai arī Saeimas balsojums par mediķu algu palielināšanas apmēru pirms gada bija vislabāko nodomu vadīts, tas bija bez finansiāla seguma un izrādījās pārāk optimistisks. Gan attiecībā uz ekonomisko prognozi, gan valsts budžeta iespējām. Šī parlamentam ir rūgta mācība, atzina Mūrniece.
Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka veselības nozares finansējums ir un paliek gan Saeimas, gan valdības prioritāte.
Vairāk uzziniet: šeit.
APVIENOŠANA:
All Media Baltics likvidēs LNT ziņu dienestu; turpmāk strādās tikai ar TV3 zīmolu
Mediju grupa All Media Baltics no decembra Baltijā strādās ar TV3 zīmolu, informē kompānijā.
Vienlaikus arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu TV3 Grupa.
Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm, tostarp kanāls LNT vairs neturpinās darbu esošajā formā.
Vairāk uzziniet: šeit.
LIELĀ LIETA:
Advokāts: Rimšēvičam kā ECB padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte
Korupcijā apsūdzētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps uzskata, ka viņa klientam kā Eiropas Centrālas bankas (ECB) padomes loceklim ir kriminālprocesuālā imunitāte pret tiesvedību, kriminālvajāšanu un apsūdzības celšanu, tādēļ Rimšēviča aizstāvis pirmdien, 4.novembrī, Rīgas rajona tiesai Jūrmalā lūdza vērsties Eiropas Savienības tiesā (EST), lai tā pieņemtu prejudiciālu lēmumu šajā jautājumā.
Kvēps savu lūgumu pamatoja ar to, ka, atbilstoši imunitātei, Rimšēvičam nedrīkst celt apsūdzību par darbībām, kas saistītas ar viņa ieņemamo amatu ECB. Attiecīgi, aizstāvības ieskatā, ja prokuratūra vēlējās celt Rimšēvičam apsūdzību par šādām darbībām, tad tai bija jāvēršas ECB, lūdzot atcelt Rimšēvičam piešķirto imunitāti. Kvēps arī atsaucās uz EST Ģenerāladvokātes atziņām lietā, kurā Rimšēvičs tika atjaunots Latvijas Bankas prezidenta amatā. Attiecīgi Kvēps Ģenerāladvokātes sacīto interpretēja, ka Rimšēvičam arī nedrīkstēja tikt celta apsūdzība un sākta kriminālvajāšana.
Turpretim lietas prokurore Viorika Jirgena atzīmēja, ka jautājums par imunitātes jēdziena paplašināšanu nav uzdodams EST, jo brīdī, kad tika lemta sākotnējā lieta, tiesai bija iespēja atzīmēt, ka tiek pārkāptas Rimšēviča kriminālprocesuālās tiesības, taču tas netika darīts.
Vairāk uzziniet: šeit.
JAUNA TIESA:
Valdība atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi
Valdība otrdien, 5.novembrī, atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) ieceri izveidot specializētu ekonomisko lietu tiesu, kurai darbību paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.
Pret likuma grozījumiem iestājās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kura ieskatā, regulējuma izstrādē nav ņemtas vērā Tieslietu padomes iebildes, kā arī grozījumi nerisinās tos jautājumus, pret kuriem koalīcija apņēmās cīnīties.
Iekšlietu ministrs aicināja pirms jaunu likumu grozījumu izstrādes veikt tieslietu nozares auditu.
Vairāk uzziniet: šeit.
DĀRGĀS ATVADAS:
LTV: Bērziņam par LDz pamešanu kompensācijās varētu būt izmaksāts pat ceturtdaļmiljons
Bijušajam VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un uzņēmuma valdes loceklim Aivaram Štrakšas kompensācijās varētu būt samaksāti attiecīgi 250 000 eiro un 200 000 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka Bērziņš šogad no LDz saņēmis 341 910 eiro, kamēr Strakšas saņēmis 286 330 eiro. Panorāma norāda, ka šīs ir summas, kas parādījušās pēc tam, kad Bērziņš un Strakšas iesnieguši labojumus valsts amatpersonas deklarācijā – dokumentā norādītās summas ir pieaugušas attiecīgi par 100 000 un 50 000 eiro.
Bērziņš sabiedriskajiem medijiem skaidro, ka deklarācijā iekļāvis arī kompensācijas par amatu pamešanu LDz.
Vairāk uzziniet: šeit.
TORŅU SPĒLES:
Torņu spēles: Z Towers attīstītāji, Burovs un būvvalde saplēšas par Rīgas «Dvīņu torņu» pieņemšanu ekspluatācijā
Z-Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, informē AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.
Viņš stāstīja, ka uzņēmums ir nosūtījis oficiālu vēstuli VP un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.
«Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» pauda Neguliners.
Vairāk uzziniet: šeit.
NĀKOTNE:
Rail Baltica lidostas stacijas būvniecība varētu izmaksāt 250 – 280 miljonus eiro
Dzelzceļa projekta Rail Baltica stacijas Rīgas lidostā būvniecība varētu izmaksāt 250 – 280 miljonus eiro, tomēr konkrēta summa tiks precizēta, izsludinot būvniecības iepirkuma otro kārtu, stāsta par Rail Baltica īstenošanu Latvijas teritorijā atbildīgā uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
«Rail Baltica lidostas Rīga projekts ir unikāls, jo ir pirmais pasažieru stacijas būvprojekts kopš 1937.gada, kā arī pirmais dzelzceļa estakādes un 1 435 milimetru standarta dzelzceļa līnijas projekts,» teic Vingris.
Viņš stāsta, ka pirmajā līmenī būs piebrauktuve stacijas ēkai, otrajā līmenī būs uzgaidāmās telpas un kases, kā arī savienojums ar topošo lidostas paplašinājumu. Savukārt trešajā līmenī būs pasažieru vilciena platforma. Tāpat paredzēts dzelzceļa pievads lidostas kravu terminālim.
Vairāk uzziniet: šeit.
VAKCINĀCIJAS:
Lietuvas Seimā atbalsta obligātu bērna vakcināciju
Lietuvas likumprojekts par bērnu obligātu vakcināciju pret bērnu trieku, masalām un masliņām guvis likumdevēju atbalstu pirmajā lasījumā.
Kā ceturtdien, 7.novembrī, vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, likumprojektam, ko sagatavojusi koalīcijā pārstāvētā sociāldemokrātu frakcija, lai tas tiktu ieviests dzīvē, vēl ir vajadzīgs valdības atbalsts un otrs apstiprinošs balsojums Seimā.
«Laikā, kad Lietuvā izplatās masalas, bez vakcīnas valstī paliek vairāk nekā 5 000 bērnu,» likumprojekta anotācijā raksta tā autori.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATTĪSTĪBA:
Igaunijas dzelzceļā plāno pilnīgu elektrifikāciju līdz 2028.gadam
Igaunijas valsts sliežu ceļu uzņēmums Eesti Raudtee nācis klajā ar plāniem līdz 2028.gadam aprīkot visu dzelzceļa tīklu ar elektrovilcieniem piemērotu infrastruktūru.
Kā otrdien, 5.novembrī, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, kopumā 800 kilometru garajā sliežu ceļu tīklā elektrifikācijas darbi tiks sākti 2022.gadā un tos iecerēts pabeigt 2028.gadā. Tā medijam pavēstījis Eesti Raudtee vadītājs Eriks Laidvē (Erik Laidvee).
Par vērienīgā projekta izmaksām Igaunijas parlamenta Ekonomisko lietu komisijas priekšsēdētājs Svens Sesters (partija Pro Patria) norādījis, ka elektrifikācijas plānotās izmaksas ir 300 miljoni eiro, kas būs jāiegulda «papildus 400 miljoniem eiro», kuri septiņu gadu periodā būs jātērē esošās dzelzceļa infrastruktūras remontam un atjaunošanai.