Šajā nedēļā Latvijā sabiedrības uzmanība galvenokārt bija vērsta uz Civilās savienības likumprojektu – ko Saeima nolems? Galu galā, deputāti nolēma nebalsot par likumprojektu – uz balsojumu ieradās tikai 40 deputātu –, kas nozīmē, ka ir pārāk mazs parlamentāriešu skaits, lai balsotu par kādu likumprojektu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kura vadībā tika izstrādāts šis likumprojekts, Saeimas «lēmumu» dēvē par apzinātu tiesas sprieduma nepildīšanu, par ko varētu draudēt pat kriminālatbildība.
Toties Saeima šonedēļ lēmusi par Mārtiņa Bondara izdošanu kriminālvajāšanai. Iespējamais noziegums saistīts ar kādiem nelikumīgiem līgumiem un Latvijas Krājbankas laikiem. Bondars paziņojis par atkāpšanos no Budžeta komisijas vadītāja amata un to, ka nekandidēs 14.Saeimas vēlēšanās.
Šajā nedēļā aizrit jau 100.diena kopš varoņi Ukrainā cīnās par savu valsti. Turcija nolemj dāvināt piecus miljonus vērtu iznīcinātāju, Eiropas Komisija beidzot virzās uz naftas no Krievijas aizliegumu, pret ko iebilst Ungārija, kas importē 60% naftas no agresorvalsts.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Norautais kvorums, Bondara izdošana, 14.Saeimas vēlēšanas, Alga Latvijā, Cilvēki Latvijā, Inflācija Igaunijā un Krievijas nafta.
NORAUTAIS KVORUMS
Saeima nepieņem Civilās savienības likumprojektu
Saeimā ceturtdien, 2.jūnijā, kvoruma trūkuma dēļ neizdevās pieņemt Civilās savienības likumprojektu.
Divos balsojumos par pirmo priekšlikumu Civilās savienības likumprojektam nebija kvoruma, balsojumos piedaloties 40 deputātiem.
Vairāk uzziniet šeit.
BONDARA IZDOŠANA
Saeima lemj izdot Bondaru kriminālvajāšanai
Saeima ceturtdien, 2.jūnijā, nolēmusi izdot kriminālvajāšanai 13.Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru (AP), BNN noskaidroja Saeimas Preses dienestā.
Prokuratūras ieskatā, Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, apliecināja prokuratūrā.
Vairāk uzziniet šeit.
14.SAEIMAS VĒLĒŠANAS
CVK sadalījusi ievēlamo deputātu skaitu no katra Latvijas apgabala
Rudenī 14.Saeimas vēlēšanās par vienu deputātu vairāk ievēlēs no Rīgas un Vidzemes vēlēšanu apgabaliem, bet par vienu mazāk – Latgalē un Zemgalē, balstoties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām, ceturtdien, 2.jūnijā, lēmusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Ja pašreiz strādājošajā Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala tika ievēlēti 35 deputāti, tad nākamajās vēlēšanās būs jāievēlē 36. Vidzemē būs jāievēlē 26 deputāti, Latgalē un Zemgalē – pa 13 deputātiem, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputāti.
Vairāk uzziniet šeit.
ALGA LATVIJĀ
Vidējā bruto alga Latvijā – 1 297 eiro
Šī gada 1.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 297 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 84 eiro jeb 6,9%, tādējādi tuvinoties pirmspandēmijas gada pieauguma tempam (2019.gadā – 7,2%).
Vairāk uzziniet šeit.
CILVĒKI LATVIJĀ
Latvijā samazinājies iedzīvotāju skaits
Latvijā 2022.gada sākumā dzīvoja 1 milj. 876 tūkst. iedzīvotāju – par 17,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
«Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu – mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību – un ne vairs ar migrāciju,» pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
Vairāk uzziniet šeit.
INFLĀCIJA IGAUNIJĀ
Maijā Igaunijā reģistrēta straujākā inflācija visā eirozonā
Maijā augsta inflācija 12 mēnešu griezumā novērota visā eirozonā. Līderos ar ļoti strauju 20,1% kāpumu bijusi Igaunija, kurai seko pārējās Baltijas valstis, liecina ES statistikas aģentūras Eurostat provizoriskās aplēses.
Vidējā inflācija eirozonā maijā, salīdzinot, ar 2021.gada maiju bijusi 8,1%.
Vairāk uzziniet šeit.
KRIEVIJAS NAFTA
ES līderi vienojas aizliegt divas trešdaļas Krievijas naftas importa
Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības dalībvalstu līderi pirmdienas, 30.maija, vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels (Charles Michel).
«Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas,» Twitter norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).