Šonedēļ Latvijas politiskajā telpā noticis negaidīts pavērsiens. Jau gadiem tiek runāts par Andra Šķēles un Aināra Šlesera netīro politiku, jo abu vārds bieži vien parādās līdzās Aivara Lemberga vārdam, turklāt kungi pazīstami arī kā «oligarhu sarunu» dalībnieki. Taču oficiālu apsūdzību nav bijis. Līdz šim.
Šonedēļ prokuratūra pret abiem oligarhiem rosinājusi krimināllietu par krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Tanī pašā dienā Šlesers, cenšoties padarīt sevi par svētmocekli, paziņojis, ka Latvijā «viss ir slikti», tādēļ viņš atgriezīšoties politikā. Izmisums gan nav sasniedzis tādu līmeni, lai apvienotu spēkus ar Aldi Gobzemu, pievienojoties viņa partijai.
Šonedēļ arī norisinājās diskusija Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret, kurā tika skaidri pausts, ka pašlaik paredzētajai reformai nav ekonomiska pamatojums un ka tā var kritiski ietekmēt Latvijas tranzīta jomas attīstību nākotnē. Uzņēmēji joprojām cenšas panākt, lai valdība ieklausās un ostām tiek piemērots pats labākais darbības regulējums, kas tām un valstij kopumā ļautu attīstīties.
Šajā nedēļā arī norisinājās asas diskusijas par to, vai nepieciešams legalizēt eitanāziju Latvijā. Saeimā tika iesniegta pilsoņu iniciatīva legalizācijai, tomēr Saeimas vairākums lēma, ka vismaz pagaidām Latvijā šādas procedūras nebūs atļautas. Diskusijas izcēlušas jautājumu par paliatīvās aprūpes nesakārtotību Latvijā.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Oligarhi, Bezmērķīga reforma, Dzīvība, Nesamērīgās kompensācijas, Neko nevar paredzēt, Karantīna Lietuvā un Mūžīgais cars.
OLIGARHI
Uzlikts arests Šķēles un Šlesera pārstāvēto uzņēmumu daļām
Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera pārstāvēto uzņēmumu daļām, liecina pieejamā informācija Uzņēmumu reģistra mājaslapā.
Pret abiem ierosināts kriminālprocess par naudas atmazgāšanu.
Vairāk uzziniet šeit.
BEZMĒRĶĪGA REFORMA
Teju nevienam nav skaidrs mērķis Latvijas ostu reformai. Diskusija par paredzētajām izmaiņām ostu pārvaldībā
Saistībā ar nu jau valdībā apstiprināto ostu reformu, pret kuru iebilst gan uzņēmēji, gan pašvaldību pārstāvji, gan Ārvalstu investoru padome, joprojām pastāv vairākas bažas – arī par to, ka valsts iesaistīsies uzņēmējdarbībā ostās, kas būtu konkurences pārkāpums, 22.marta diskusijā Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret, pārstāvot ostu uzņēmēju viedokli, sacījis Rīgas Universālā termināļa izpilddirektors Jānis Kasalis.
Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji pauda lielu atbalstu idejai, ka gan Rīgā, gan Venstpilī vajadzētu ieviest t.s. «Liepājas modeli», kas nozīmē, ka ostas valdē ir gan pašvaldība, gan uzņēmēji, gan komersanti.
Vairāk uzziniet šeit.
DZĪVĪBA
Saeima pēc ilgām debatēm noraida pilsoņu ierosinājumu legalizēt eitanāziju
Saeima ceturtdien, 25.martā, pēc ilgām debatēm noraidījis vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, ar kuru parlaments tika aicināts legalizēt eitanāziju.
«Par» balsoja 49 deputāti, «pret» 38 un atturējās divi, līdz ar to deputāti atbalstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu noraidīt ieceri.
Par jautājumu atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) Saeimas sēdē pauda viedokli, ka cilvēkiem jāizvērtē, ko pacienta vēlme nomirt prasa no ārstniecības personāla, ņemot vērā, ka Hipokrāta zvērests paredz cilvēku dzīvības glābt.
Vairāk uzziniet šeit.
NESAMĒRĪGĀS KOMPENSĀCIJAS
VK kritizē kompensāciju izmaksāšanu publiskajā sektorā pēc darba attiecību pārtraukšanas
Valsts kontrolei (VK) pēc revīzijas nākas atzīt, ka vienošanās par darba attiecību pāertraukšanu vairākumā gadījumu nav slēgtas ar mērķi novērst konkurenci publiskā sektora darba devēja komercdarbībai, bet drīzāk tādēļ, lai risinātu problēmsituācijas, kad darbinieki nevēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības, vai, tieši otrādi, lai šādi apliecinātu īpašu labvēlību kādam no darbiniekiem, informē Valsts kontrole.
Revīzijas iestāde norāda, ka secināto spilgti apliecina konstatētais koncernā Latvijas dzelzceļš un Latvijas Universitātē.
Vairāk uzziniet šeit.
NEKO NEVAR PAREDZĒT
Neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā novirzīs vēl papildu 500 miljonus eiro
Valsts budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem šogad tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,32 miljardus eiro.
2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Savukārt februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildus 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedza 826,73 miljonus eiro.
Vairāk uzziniet šeit.
KARANTĪNA LIETUVĀ
Lietuvā karantīna līdz maijam, uz Lieldienām atjaunos pārvietošanās ierobežojumus
Lietuvas valdība piektdien, 26.martā, apstiprināja priekšlikumu pagarināt karantīnu visā valstī līdz 30.aprīlim. Nolemts arī, ka Lieldienu laikā būs spēkā pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT un Modesta Gaučaite-Znutiene (Modesta Gaučaitė-Znutienė).
Vairāk uzziniet šeit.
MŪŽĪGAIS CARS
Krievijas parlaments atļauj Putinam pretendēt uz vēl diviem amata termiņiem
Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumprojektu, ar ko ilggadējam prezidentam Vladimiram Putinam atļauj pretendēt strādāt amatā vēl 12 gadus, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.
Tiesību akta projektu pieņemt ļāvusi Krievijas Konstitūcijas grozīšana 2020.gadā. Parlamenta apakšpalātā priekšlikums par jauniem pilnvaru termiņiem tika iesniegts 2020.gada novembrī un apstiprināts trešajā lasījumā šonedēļ.