Kur liela nauda, tur lieli kašķi. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija lēmusi par noziedzīgo iegūtiem atzīt 29 miljonus eiro, kas pašlaik atrodas nerezidenta kontos Reģionālajā investīciju bankā, un ieskaitīt tos valsts budžetā.
Padzirdot ziņas par negaidīto naudu, saausījās daudzi. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka lēmums par naudas sadali būs jāpieņem valdībai, bet, viņaprāt, vislabākais būtu miljonus iztērēt vienreizējam ieguldījumam, piemēram, infrastruktūras projektam. Tikmēr Ukraina 29 miljonus varētu prasīt atdot, jo tā saistīta ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām.
Saeima aizvadītajā nedēļā pieņēmusi vēsturisku lēmumu – sākot ar 2020.gadu nepilsoņu bērniem automātiski piešķirs pilsonību, ja vien vecāki nebūs izteikuši vēlmi par pretējo. Par likumprojektu nobalsoja 60, bet pret 25 deputāti.
Aizvadītajā nedēļā no Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata atstādināts Kaspars Gorkšs. Runas par to, ka viņu varētu atstādināt virmoja jau kopš gada sākuma, tomēr tagad Gorkša kritiķiem izdevās savākt atstādināšanai nepieciešamās balsis.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Negaidītie miljoni, Nepilsoņu bērni, Gāztais prezidents, Pašvaldību reforma, Streiks, Dotācijas, Pensiju reforma, Kārtējā pauze un Ugunsgrēks.
NEGAIDĪTIE MILJONI:
Latvija no Ukrainas gaida pierādījumus jautājumā par tiesas konfiscēto naudu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis (no kreisās) un Latvijas prezidents Egils LevitsLai risinātu jautājumu par tiesas konfiscēto 29 miljonu eiro atgriešanu Ukrainai, tai jāiesniedz attiecīgie pierādījumi, ko tā arī solījusi darīt, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita sacītā pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Levits pauda, ka Latvijas pusei ir pieejams tiesas spriedums, taču procedūra vēl nav noslēgta.
«Ir vienošanās ar Ukrainu, ka tā piegādās attiecīgos pierādījumus. Domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts,» sacīja Levits, gan nekonkretizējot, ko praktiski nozīmētu minētā jautājuma atrisināšana.
Vairāk uzziniet: šeit.
NEPILSOŅU BĒRNI:
Galīgais lēmums: Nepilsoņu bērniem no 2020.gada piešķirs pilsonību
Saeimā galīgajā lasījumā ceturtdien, 17.oktobrī, atbalstīts likumprojekts pilsonību piešķirt arī nepilsoņu bērniem.
Likumprojektu atbalstīja 60 deputāti.
Pret balsoja 25 deputāti no Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī liela daļa no Jaunās Konservatīvās partijas, partijām nepiederošā Ingūna Rībena un KPV LV deputāts Aldis Blumbergs. Māris Kučinskis (ZZS) nebalsoja.
Vairāk uzziniet: šeit.
GĀZTAIS PREZIDENTS:
Latvijas futbols bez vadības. Gorkšu atstādina no LFF prezidenta amata
Latvijas Futbola federācijas (LFF) ārkārtas kongresā ceturtdien, 17.oktobrī, biedri lēmuši atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu.
Lai atstādinātu Gorkšu, bija nepieciešama «50%+1» balss. Balsojumam tika reģistrēti 129 biļeteni, līdz ar to atstādināšanai bija nepieciešamas vismaz 65 balsis. Par Gorkša atstādināšanu balsoja 67 biedri.
LFF biedri bija iesnieguši pieprasījumu par ārkārtas kongresa sasaukšanu un prezidenta Gorkša atsaukšanu no amata. Vēstuli parakstīja 69 LFF biedri, kas bija vairāk nekā puse no reģistrētajiem 137 organizācijas biedriem.
Vairāk uzziniet: šeit.
PAŠVALDĪBU REFROMA:
Valdība lemj: Latvijā būs 39 pašvaldības
Ministru kabinets otrdien, 15.oktobrī, atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.
Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.
Vairāk uzziniet: šeit.
STREIKS:
Mediķi rīkos plašu protestu saistībā ar finansējuma samazinājumu nozarei
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome lēmusi rīkot protesta akcijas saistībā veselības finansējuma samazinājumu.
LVSADA nolēmusi rīkot plašas protesta akcijas, paredzot brīdinājumu streiku, ielu gājienu un piketa apvienošanu ar pieteikuma sniegšanu Satversmes tiesā.
Kā pauž arodbiedrība, valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vairāk uzziniet: šeit.
DOTĀCIJAS:
Rīgas satiksme gadu plāno noslēgt ar peļņu, tomēr no pašvaldības dotācijās prasīs 140 miljonus eiro
Lai gan pašvaldības SIA Rīgas satiksme šo gadu plāno noslēgt ar 1,3 miljonu eiro peļņu, uzņēmums arī nākamajam gadam prasīs ievērojamu dotāciju – 140 miljonus eiro, atzinis uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.
Šim gadam uzņēmums prasīja 139 miljonu eiro lielu dotāciju, bet saņēma 130 miljonus eiro. 2018.gada sākumā tam piešķīra 108,69 miljonu eiro lielu dotāciju, bet budžeta grozījumos vēl 22,5 miljonus eiro, tādējādi kopumā vairāk nekā 131 miljonu eiro. Savukārt vēl gadu iepriekš – 2017.gadā – uzņēmums no pašvaldības saņēma 122 miljonu eiro dotāciju.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā Saulītis pastāstīja, ka uzņēmuma darbs notiek pēc pagaidu valdes izstrādātā plāna.
Vairāk uzziniet: šeit.
KĀRTĒJĀ PAUZE:
Lemberga tiesas varētu atsākties tikai nākamgad
Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 17.oktobrī, smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) aizstāvim Genādijam Ivankinam devusi laiku līdz 12.janvārim, lai iepazītos ar lietas materiāliem.
Tiesā skaidroja, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, izvērtējot to, ar cik lielu lietas apjomu Ivankinam vēl ir jāiepazīstas, lai sagatavotu savu debašu runu, nolēma aizstāvim dot tam laiku līdz 2020.gada 12.janvārim.
Nākamajā tiesas sēdē, kas ir nozīmēta 13.janvārī, tiesa plānojusi sākt uzklausīt Ivankina debašu runu, aicinot viņu debatēs izteikties par tām apsūdzības epizodēm, par kurām vēl nav izteikušies citi apsūdzētā aizstāvji, līdz šim uzstājoties debatēs vairāk nekā 30 tiesas sēžu laikā.
Vairāk uzziniet: šeit.
PENSIJU REFORMA:
Pensiju reformu Igaunijā cer pieņemt līdz gada beigām
Lai gan detaļas aizvien nepieciešams precizēt, lēmumu par pensiju reformu Igaunijā varētu pieņemt jau šogad un tā varētu stāties spēkā 2021.gadā, tā Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR teicis Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kīks (Tanel Kiik).
Ministrs atzinis, ka reformas gala variants pie viņa vēl nav nonācis, tomēr svarīgākās vienošanās valdībā ir panāktas. Tajā pašā laikā vēl jāvienojas par vairākām pensiju reformas detaļām, piemēram, nodokļiem un to kā pamest otro pīlāru.
Lēmumu par pensiju reformu virzīs nevis valdība, bet parlamenta Sociālo lietu komisija.
Vairāk uzziniet: šeit.
UGUNSGRĒKS:
Vienā no lielākajām riepu pārstrādes fabrikām Baltijā izcēlies ugunsgrēks
Lietuvas dienvidos Alītā vienā no lielākajām riepu pārstrādes fabrikām Baltijā izcēlies ugunsgrēks, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Ugunsgrēks sācies trešdienas, 16.oktobra, rītā riepu pārstrādes fabrikas noliktavās. Liesmu nodzēšanā iesaistīti arī ugunsdzēsēji no tuvējām pilsētām un militārie spēki.
Vējš dūmus pūtis Alītas, kur mitinās ap 55 000 iedzīvotāju, guļamrajonu virzienā, un vietējie atzinuši, ka dūmus sajutuši kilometriem tālu.