BNN nedēļas apkopojums: Rīgas domes vēlēšanas un Ušakova atgriešanās. Tracis Rīgas satiksmē. Vidējas alga valstī

Vai gatavoties jaunām vēlēšanām Rīgas dome? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu saistībā ar to, ka tā jau otro reizi nav spējusi nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Paredzams, ka domes atlaišanas gadījumā ārkārtas vēlēšanas varētu notikt februāra beigās.

Aizvadītajā nedēļā Saeimā komisijām tika nodots priekšlikums, kas ļautu iespējamajās ārkārtas vēlēšanās ievēlētajai galvaspilsētas domei strādāt ilgāk par pieciem gadiem.

Tieši šis piedāvājums ne vienam vien licis saausīties. Piemēram, bijušais Rīgas mērs un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (S) varētu būt gatavs kandidēt šajās vēlēšanās. Vai Ušakova laiki Rīgā atsāksies, tā īsti pat nebeigušies?

Tikmēr jaunais Rīgas vicemērs Druvis Kleins sācis aktīvi šiverēties pa Rīgas satiksmi, kur viņš kļuvis par kapitāldaļu turētāju – daļēji nomainīta padome, un juristiem uzdots izvērtēt iespējas lauzt līgumu ar Rīgas karti. Kleins pat pieskārās «svētajai govij» – atlaidēm braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā – un ieminējās, ka varbūt varētu domāt par šo atvieglojumu pārskatīšanu. Drīz vien Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) uzsvēra, ka neviens par atlaižu apcirpšanu nedomā, un arī pats Kleins atkāpās no saviem izteikumiem. Kā sacīt, jāsaka – lēnāk pār tiltu, draugi!

Aizvadītajā nedēļā koalīcija panākusi vienošanos par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam – ekonomistu Mārtiņu Kazāku.

Par ekonomiku turpinot – vidējā alga 2019.gada 3.ceturksnī valstī «uz rokas» bijusi 801 eiro. Visstraujāk atalgojums audzis Pierīgā, bet vislēnāk – Vidzemē.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Vēlēšanu vēsmas, Perestroika?, Kandidāts, Trakumsērga, Kavēšanās, Ārkārtējā situācija, Vidējā alga, Matemātiķa un Pakāpe.

 

VĒLĒŠANU VĒSMAS

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

VARAM ministrs Juris Pūce (no kreisās) un Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piektdien, 6.decembrī, speciāli sasauktā preses konferencē skaidroja, ka pēdējos astoņus mēnešus VARAM ir uzstājīgi vērsusi Rīgas domes uzmanību uz pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanā galvaspilsētas teritorijā.

«Šo astoņu mēnešu laikā Rīgā jau otro reizi iestājusies ārkārtējā situācija un pašvaldība nav pildījusi savas likumā noteiktās funkcijas. Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet tā arī ir neatbilstoša sabiedrības interesēm un veicina tās neuzticību vietējo pašvaldību spējai strādāt likumīgi un vietējo iedzīvotāju interesēs kopumā,» norādīja ministrs.

Vairāk uzziniet: šeit.

PERESTROIKA?

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju ievēlēts Klincis; valdē iecelta Epalte-Drulle

Rīgas satiksme, Rīgas dome, Rīgas satiksmes padome, Druvis Kleins, Elīna Epalte-Drulle, Rolands Klincis, Natālija Moškeviča, Juris Švanders, Emīls Jakrins, Armands Krūze, Ernests Saulītis

Par pašvaldības SIA Rīgas satiksme padomes jauno priekšsēdētāju ievēlēts Rolands Klincis, bet uzņēmuma valdē iecelta uzņēmuma Administratīvo resursu pārvaldes direktore Elīna Epalte-Drulle, informēja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāja vietnieci iecelta Natālija Moškeviča.

Epalte-Drulle amatā iecelta, jo vakar, 2.decembrī, darbu Rīgas satiksmes padomē uzsācis līdzšinējais valdes loceklis Juris Švanders, un bez vēl viena pārstāvja valde darbotos mazākumā.

Vairāk uzziniet: šeit.

KANDIDĀTS

Koalīcija oficiāli vienojusies Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt Kazāku

Latvijas Bankas prezidents, Latvijas Banka, koalīcija, valdība, Daniels Pavļuts, Mārtiņš Kazāks, Inna Šteinbuka, Uldis Cērps, Reinis Bērziņš
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Koalīcijas partijas vienojušās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt centrālās bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka kandidatūru, otrdien, 3.decembrī, žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja politiķi.

Kā informēja Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, ir savākti nepieciešamie desmit deputātu paraksti Kazāka kandidatūras izvirzīšanai un balsojums gaidāms 12.decembra Saeimas sēdē.

Kā ziņots, koalīcijas partijām vienošanās panākšana par vienu kandidātu prasīja vairākas nedēļas. Vēl pirms tam deputāti tikās ar vairākiem potenciālajiem kandidātiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

TRAKUMSĒRGA

Pirmo reizi kopš 2003.gada Latvijā mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficēta sieviete

SPKC, trakumsērga, Daugavpils, infekcija ar trakumsērgu
Ilustratīvs attēls

Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, inficējusies ar trakumsērgu, informē Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Tas varētu būt pirmais trakumsērgas izraisītais nāves gadījums kopš 2003.gada.

SPKC un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūta BIOR veikto laboratorisko pārbaužu sākotnējie rezultāti liecina par trakumsērgu.

Sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu, SPKC veic iespējamo inficēšanās iemeslu izvērtēšanu, jo pēc sākotnējās informācijas sieviete varēja inficēties ar trakumsērgu gan ārzemēs, gan arī Latvijā.

Vairāk uzziniet: šeit.

KAVĒŠANĀS

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Jiri Ratass, Rail Baltica, Rail Baltica īstenošanās
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas).

Kā viņš ceturtdien, 5.decembrī, izteicies preses konferencē pēc valdības sēdes, šis projekts ir apjomīgs, tāpēc tajā ir daudz problēmu un strīdīgu jautājumu. Šai sakarā viņš pieminējis jauno Eiropas Savienības budžetu un norādījis, ka noteikti gaidāmas diskusijas par projekta finansējumu.

Premjers arī paudis viedokli, ka Igaunijas teritorijā šai dzelzceļa līnijā vajadzēs vairāk pieturu, nekā šobrīd paredzēts.

Vairāk uzziniet: šeit.

ĀRKĀRTĒJĀ SITUĀCIJA

Saeima atbalsta valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

atkritumi, Rīgas dome, VARAM, grozījumi, apsaimniekošana

Saeima ceturtdien, 5.decembrī, piekrita valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas pagarināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz 2020.gada 12.martam, jo no 2019.gada 12.decembra spēku zaudē iepriekšējais Saeimas lēmuma projekts Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Ministru kabineta rīkojums paredz, ka atbildīgā koordinējošā institūcija ārkārtējās situācijas laikā turpina būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī nosaka uzdevumus Rīgas domei, tostarp vienoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ka sarunu procedūras rezultātā noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu termiņš tiek noteikts līdz brīdim, kamēr spēkā ir ar šo rīkojumu pagarinātā izsludinātā ārkārtējā situācija.

Rīkojums nosaka, ka sadzīves atkritumu radītājiem vai valdītājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiks piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIDĒJĀ ALGA

Latvijā šī gada 3.ceturksnī vidējā alga «uz rokas» – 801 eiro

alga, bruto alga, neto alga, nauda, dzīves līmenis

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 3.ceturksni, pieaugusi par 8,3% jeb 84 eiro, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2019.gada 1. un 2.ceturksnī gada pieauguma tempi bija zemāki – 7,8%.

2019.gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada 2.ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 0,7%.

2019.gada 3.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 801 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,7%, bet, salīdzinot ar 2019.gada 2.ceturksni, pieaugums bija 0,3%.

Vairāk uzziniet: šeit.

MATEMĀTIĶI

Matemātikas zināšanas Latvijas skolēniem ir augstākas par OECD vidējo līmeni

OECD, PISA 2018, matemātika, lasītprasme, Latvijas skolēni, zināšanas

Matemātikas zināšanas Latvijas skolēniem ir augstākas par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo līmeni, liecina OECD PISA 2018 pētījuma rezultāti.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir novērtēti ar 496 punktiem un ir statistiski nozīmīgi augstāki par OECD valstu vidējo līmeni, proti, 489 punktiem. Pētījuma autori norāda, ka tas ir augstākais līdz šim sasniegtais Latvijas skolēnu rezultāts matemātikā septiņos Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījuma ciklos.

Latvijas skolēnu sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no Zviedrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Vācijas, Īrijas, Čehijas, Austrijas un Francijas skolēnu sasniegumiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

PAKĀPE

Neskatoties uz smagām aizdomām par krāpšanos VID, valdība piešķir ģenerāļa dienesta pakāpi Kasparam Podiņam

Kaspars Podiņš, VID, ģenerāļa dienesta pakāpe
Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas direktors Kaspars Podiņš

Lai gan izskanējis daudz iebildumu par Kaspara Podiņa darbu kā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes priekšniekam, Ministru kabinets tomēr nolemj piešķirt viņam ģenerāļa dienesta pakāpi.

Par pakāpes piešķiršanu balsoja visi klātesošie ministri, izņemot Ilgu Šuplinsku (JKP), kura balsojumā atturējās.

Ministre savu lēmumu pamatoja, norādot, ka vēlas sagaidīt pavisam konkrētus pierādījumus par Podiņa paveikto kontrabandas jautājumos.

Vairāk uzziniet: šeit.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas