Joprojām aktuālā tēma – kas nesīs atbildību par notiekošo Rīgas satiksmē? Skandālu vilnis turpina augt – šonedēļ tika aizturēts arī uzņēmuma Rīgas karte valdes loceklis, no amata atstādinātais pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieks Aleksandrs Brandavs. Atkāpies no amata arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Anrijs Matīss. Tikmēr jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce neizslēdz iespēju atstādināt Nilu Ušakovu no Rīgas mēra amata. Jautājums – kas mainīsies, ja atstādinās vienu Ušakovu, nevis visu domi. Ja rauj nezāli, vai tad saknes atstāj?

Tikmēr valdība beidzot ir apstiprinājusi likumprojektu par valsts budžetu 2019.gadam. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.

Savukārt prokuratūra lūdz smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam piemērot astoņu gadu ieslodzījumu un 64 500 eiro naudas sodu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Tiesa; Cīņa; Finansējums; Pārmaiņas?; Uztraukums; Secinājums; Aizturētais.

TIESA:

Kriminālprocesu iztiesāšanas stadiju būtu nepieciešams padarīt vēl efektīvāku, norāda smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) lietas prokurors Juris Juriss.

Pēc viņa paustā, Lemberga lieta ir viens no garākajiem procesiem, ko valsts apsūdzības uzturētājiem ir nācies iziet, un viņš saskata nepieciešamību runāt par kriminālprocesu iztiesāšanas stadijas efektivizēšanu.

Juriss atzīmē, ka likumdevējs šo desmit gadu laikā, kamēr norisinās Lemberga lieta, kopumā ir vecis vairākas izmaiņas normatīvajos aktos, lai krimināllietu izskatīšanu padarītu efektīvāku, tomēr ir Lemberga lieta un līdzīgi procesi, kurus likumdevējs var ietekmēt, paātrinot kriminālprocesa gaitu tieši iztiesāšanas stadijā.

Pēc Jurisa paustā, nenoliedzami tagad pirmstiesas periods krimināllietās ir nesalīdzināmi īsāks nekā pats iztiesāšanas process.

Nākamā tiesas sēde šajā procesā paredzēta 11.martā pulksten 10.00.

Vairāk uzziniet: šeit.

SECINĀJUMS:

Pašvaldības turpmāk nedrīkstēs prasīt nomas maksu par kapavietu

Pašvaldībām nav tiesību iznomāt kapsētas, jo tas ir likuma pārkāpums. Kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu gūšanai, secinājusi Satversmes tiesa (ST).

«Augstākā tiesa jau pirms divarpus gadiem atzina, ka prettiesiska ir ne tikai Jūrmalas domes prasītā ikgadējā nomas maksa – viens eiro par iedalīto kvadrātmetru gadā –, bet arī jebkāda naudas prasīšana par kapavietas piešķiršanu. Nu šai atziņai ar nepārsūdzamu spriedumu pievienojas Satversmes tiesa. Latvija kā demokrātiskā, tiesiskā valsts balstās uz cilvēka cieņu, esam uzsvēruši spriedumā, ka valstij jāizsargā cilvēka cieņa arī pēc nāves,» portālam lsm.lv norādīja Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš.

Vairāk uzziniet:  šeit.

FINANSĒJUMS:

Valdība apstiprina Latvijas 2019.gada budžeta likumprojektu

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 5.martā, apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019.gadam, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

2019.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.

Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019.gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm

Vairāk uzziniet:  šeit.

KRITUMS:

Sievietes saņem par 10% mazāku atalgojumu nekā vīrieši tādā pašā amatā

Vīrieši Latvijā vidēji nopelna par 10% vairāk nekā sievietes līdzvērtīgā amatā, secinājis Paylab, kas Latvijā darbojas kā CV–Online pārvaldītā datubāze Algas.lv, ilgtermiņā pētot darbinieku atalgojumu tendences.

Šāds atalgojumu salīdzinājums ir balstīts uz identiskiem faktoriem – līdzvērtīga amata pozīcija, darba slodze, darbinieka pieredze, izglītība un prasmes.

Situācija Baltijas valstīs ir samērā līdzīga – Lietuvā par 11%, Latvijā par 10%, bet Igaunijā sievietes līdzvērtīgā pozīcijā saņem par 9% zemāku atalgojumu nekā vīrieši.

Analizējot kopējos datus par atalgojuma atšķirību, būtisks faktors ir profesijas izvēle un nozare.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS?:

Pēc trim nedēļām Pūce varētu atstādināt Ušakovu

Iepazīstoties ar Rīgas domes darbu un sniegtajām atbildēm, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) konstatējis vairākus likumpārkāpumus un neizslēdz iespēju pēc aptuveni trim nedēļām atstādināt pilsētas mēru Nilu Ušakovu (S), ceturtdien, 7.martā, LNT raidījumā 900 sekundes teica ministrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašlaik pārbauda Rīgas domes darbu, ievērojot likumā noteiktās procedūras. Līdz šim no vietvaras saņemtās atbildes, kuras parakstījis Ušakovs, liecina, ka pašvaldībā pieļauti likumpārkāpumi, skaidro Pūce.

Ministrija vēl gaida paskaidrojumus no Rīgas pilsētas pašvaldības. Tas saņemtās atbildes tiks juridiski izanalizētas un par pašvaldības atbildēm, kurās konstatēti pārkāpumi, tiks prasīti tālākie jautājumi, procesu skaidroja Pūce un pieļāva, ka pārbaude varētu noslēgties triju nedēļu laikā.

Procesa noslēgumā Pūce neizslēdz iespēju Ušakovu atstādināt no amata

Vairāk uzziniet: šeit.

UZTRAUKUMS:

Swedbank darbība atjaunota, traucējumi saistīti ar iepriekš veiktajiem tehniskajiem sistēmas atjaunināšanas darbiem

Atjaunota Swedbank bankomātu, maksājumu karšu un internetbankas darbība, pavēstīja bankā. «Bankas darbinieki ir novērsuši traucējumus. Šobrīd atjaunota bankomātu, karšu maksājumu, internetbankas darbība. Sazvanīt var arī Klientu apkalpošanas centru,» atzīmēja bankā.

Ceturtdien, 7.martā, novērotie Swedbank darbības traucējumi bija saistīti ar iepriekš veiktajiem tehniskajiem sistēmas atjaunināšanas darbiem, informēja bankā.

Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs skaidroja, ka ceturtdien no plkst. 16.33 līdz 17.37 tika reģistrēti traucējumi vairākos Swedbank nodrošinātajos pakalpojumos, kas radušies saistībā ar iepriekšējā naktī veiktiem sistēmas atjaunināšanas darbiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

AIZTURĒTAIS:

Brandavam piemēro 200 000 eiro lielu drošības naudu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien, 6.martā, aizturētajam uzņēmuma Rīgas karte valdes loceklim, no amata atstādinātajam pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbiniekam Aleksandram Brandavam kā drošības līdzekli piemērojis 200 000 eiro lielu drošības naudu.

KNAB, neatklājot personas identitāti, apliecināja, ka ceturtdien, 7.martā, aizdomās turētajai Rīgas karte amatpersonai piemēroti šādi drošības līdzekļi: drošības nauda 200 000 eiro apmērā, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

KNAB apliecināja, ka drošības nauda ir iemaksāta un amatpersona 7.marta vakarā tika atbrīvota.

Trešdienas vakarā KNAB paziņoja, ka ir sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA Rīgas karte amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.

KNAB norādīja, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Vairāk uzziniet: šeit.