Nereti gadās tā, ka ilgstoši novārtā atstātas, sāpīgas problēmas sāk risināt tikai tad, kad kaut kas sāk jūtami svilt. Tā pēc ASV sankciju piemērošanas smagos noziegumos apsūdzētajam un no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam un četrām organizācijām, kurās ir viņa ietekme, valdība steidza kārtot ostu jautājumu.
Par Ventspils brīvostas pārvaldnieku tika iecelts bijušais Rīgas brīvostas pārvaldes Iekšējās drošības dienesta vadītājs Andris Purmalis. Tāpat tika izveidota valsts akciju sabiedrība Ventas osta, kurai nodeva Ventspils brīvostas funkcijas. Drīz vien pēc šī lēmuma ASV no sankciju saraksta izņēma Ventspils brīvostu.
Tikmēr Lembergs un trīs ar viņu saistītās organizācijas – Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija – aizvien atrodas amerikāņu sankciju sarakstā.
«Lembergs kļuvis toksisks,» sauc komentētāju bari, un fakti to pierāda. Sankciju sarakstā iekļauto Ventspils Attīstības aģentūru, kuras vienīgais uzdevums, šķiet, bija Lembergam maksāt treknu algu, cita pēc citas pamet vairākas organizācijas. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērtē, vai sankcijas pret Lembergu neapdraud arī valsts finansējuma piešķiršanu ar viņu saistītajiem politiskajiem spēkiem – Latvijai un Ventspilij un Zaļo un zemnieku savienībai.
No vienām jukām pie nākamajām – Saeimā tiek bruģēts ceļš Rīgas domes atlaišanai. Pirmajā lasījumā parlaments atbalstījis galvaspilsētas domes atlaišanu, bet brīdi pirms tam lēmis, ka jauno sastāvu varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Šāda iespēja šķitusi kārdinoša ne vienam vien. Iepriekš paklīda runas, ka šādā gadījumā bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) būtu gatavs pamest amatu Eiropas Parlamentā, lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās. Iespējams, viņam nāksies cīkstēties ne vien ar opozīciju, bet arī ar bijušajiem sabiedrotajiem – Gods kalpot Rīgai (GKR) nestartēšot kopā ar Saskaņu un viņu līderis būšot pašreizējais mērs Oļegs Burovs.
Aizvadītajā nedēļā par jauno Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju iecelts Ivars Āboliņš. Ņemot vērā, cik daudz kritikas viņš izpelnījies no mediju vides, nešķiet, ka viņam gaidāmas vieglākas dienas nekā viņa priekštecei Dacei Ķezberei.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Risinājumi un rezultāts, Toksiskais Lembergs, Atvadas no Rīgas domes?, Zināmas sejas, Jaunā kārtība, Lietuvas budžets un Izgāšanās.
RISINĀJUMI UN REZULTĀTS
Ventspils ostas pārvaldīšanai valdība atbalsta kompānijas Ventas osta dibināšanu
Ministru kabinets (MK) otrdien, 17.decembrī, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinājumu dibināt VAS Ventas osta, kas nodrošinās Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Kompānijas Ventas osta pamatkapitāls būs 35 000 eiro, bet kapitāldaļu turētāja būs SM.
Paredzēts, ka jaundibināmās Ventas ostas balsstiesīgās akcijas piederēs valstij un kapitālsabiedrības akcijas nedrīkstēs privatizēt, atsavināt, ieķīlāt un citādi apgrūtināt.
Vairāk uzziniet: šeit.
Ventspils brīvostas pārvalde izņemta no ASV sankciju saraksta
Ventspils brīvostas pārvalde ir izņemta no ASV sankciju saraksta, liecina ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) paziņojums.
Ar minēto paziņojumu mikroblogošanas vietnē Twitter dalījies arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), uzsverot, ka tas ir Latvijas valdības, Saeimas un ārlietu ministrijas darbinieku nopelns.
Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka sankciju sarakstā paliek Lembergs, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.
Vairāk uzziniet: šeit.
TOKSISKAIS LEMBERGS
KNAB vērtē, vai Lembergam piemērotās sankcijas būtu pamats valsts finansējuma izmaksu pārtraukšanai ZZS
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis vērtēt, vai no pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) piemērotās ASV sankcijas varētu būt pamats valsts finansējuma izmaksu pārtraukšanai Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS).
KNAB apliecināja, ka birojs patlaban vērtē, vai un kā pret minēto personu piemērotās ASV sankcijas attiecas uz partiju Latvijai un Ventspilij un ZZS.
Patlaban ZZS saskaņā ar 2018.gadā notikušo 13.Saeimas vēlēšanu rezultātiem gadā pienākas 59 409 eiro valsts finansējums. Šogad gan Saeima nolēma palielināt finansējumu partijām, līdz ar to atbilstoši plānotajām izmaiņām likumā provizoriski ZZS, sākot ar 2020.gadu, gadā saņems 489 163 eiro. Partiju kontos pirmais maksājums KNAB ir jāveic līdz 2020.gada 15.janvārim.
Vairāk uzziniet: šeit.
ATVADAS NO RĪGAS DOMES?
Saeima lemj: Rīgas domi atlaišanas gadījumā varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem
Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas ceturtdien, 19.decembrī, panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Par grozījumiem Par pašvaldībām un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas KPV LV deputāti – Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu – 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie KPV LV deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska vienā balsojumā nepiedalījās.
Minētie likumprojekti 19.decembra Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.
Vairāk uzziniet: šeit.
ZINĀMAS SEJAS
Par jauno NEPLP vadītāju ievēlēts līdzšinējais padomes loceklis Āboliņš
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 16.decembra sēdē par jauno NEPLP vadītāju vienbalsīgi tika ievēlēts līdzšinējais NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš, informē padomē.
Par NEPLP priekšsēdētāja vietnieku vienbalsīgi tika ievēlēta līdzšinējā NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, kā arī tika pieņemts lēmums par atbildības un līdzatbildības jomu sadali.
Ivars Āboliņš pārrauga Padomes darbu kopumā, īsteno ar informatīvas telpas aizsardzību saistītu jautājumu pārraudzību.
Vairāk uzziniet: šeit.
JAUNĀ KĀRTĪBA
Saeima konceptuāli atbalsta izmaiņas ģenerālprokurora iecelšanas kārtībā
Saeimas konceptuāli atbalstījusi grozījumus Prokuratūras likumā un likumā Par tiesu varu, kas paredz veikt izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanās un iecelšanas kārtībā, informē Saeimas Preses dienestā.
Kā iepriekš akcentējis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, izraudzīšanās kārtību svarīgi pilnveidot līdz esošā ģenerālprokurora pilnvaru beigām.
Rosinātās izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varētu kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, tiesneša, zvērināta advokāta vai prokurora amatā.
Vairāk uzziniet: šeit.
LIETUVAS BUDŽETS
Lietuva pieņem 2020.gada valsts budžetu ar augstākām pensijām un piesārņojuma nodokli
Lietuvas Seims trešdien, 18.decembrī, pieņēmis valsts budžetu 2020.gadam. Tas paredz lielākas pensijas, bērnu pabalstus un minimālo algu. Ieņēmumu pusē tiks ieviests piesārņojošu auto reģistrācijas nodoklis un tiks celta akcīze alkoholam un fosilai degvielai.
Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, trešdien, 18.decembrī, Seimā par budžeta likumprojekta pieņemšanu pēc ilgām debatēm balsojuši 85 no kopumā 141 parlumenta deputāta.
Pret balsojuši 48 opozīcijas deputāti, lēmumu skaidrojot ar solījumiem, kurus, viņuprāt, valdība devusi, bet pēcāk lauzusi.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZGĀŠANĀS
Igaunijas aptieku biznesa reforma noraidīta parlamentā
Igaunijas parlaments otrdien noraidījis grozījumus Medikamentu likumā. To pretinieki balsojumu skaidrojuši ar nepieciešamību parlamentam parādīt, ka Igaunijā likumi nav nopērkami.
Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, priekšlikumu saturs un priekšvēsture liecina par lielām uzskatu svārstībām valdībā saistībā ar nozares reformēšanu.
Sākotnēji valdības sagatavotie priekšlikumi paredzēja no 2020.gada 1.aprīļa mazināt aptieku ķēžu ietekmi uz aptiekām, tā vietā prasot, lai attiecīgās zāļu tirdzniecības vietas kontrolpakete nonāktu kvalificēta aptiekāra rokās.