Šonedēļ Latvijā paziņoja, ka, lai nākamgad saņemtu visus valsts veselības pakalpojumus, nodokļu nemaksātājiem līdz gada beigām jāiemaksā 206 eiro.
Tikmēr Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis atturējās atbildēt uz jautājumu, vai viņš plāno atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, bet savu lēmumu varētu paziņot nākamā gada sākumā. Pēc Vējoņa teiktā, izvēli ietekmēs koalīcijas sastāvs pēc Saeimas vēlēšanām.
Savukārt bruto alga Latvijā 2.ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1 000 eiro atzīmi. Ekonomisti to vērtē nevienozīmīgi, taču prognozē arī turpmāk algu pieaugumu. Kā iemeslu šim kāpumam ekonomisti min darbaspēka trūkumu, minimālās algas celšanu un ēnu ekonomikas mazināšanos.
PĀRMAIŅAS:
Lai nākamgad saņemtu visus valsts veselības pakalpojumus, nodokļu nemaksātājiem šogad jāiemaksā 206 eiro
Veselības ministre Anda ČakšaLai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, ceturtdien, 30.augustā, žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.
Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.
Čakša atgādināja – lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.
Tāpat Čakša vēlreiz teica, ka visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi no nākamā gada pienāksies tikai apdrošinātām personām. Valsts automātiski apdrošinās visus legālā darba ņēmējus, kuri sociālās iemaksas veikuši vismaz deviņus mēnešus, kā arī 21 valsts pasargāto grupu, tostarp pensionārus, skolēnus, pilna laika studentus, mūkus un mūķenes, kā arī citas iedzīvotāju grupas.
Vairāk uzziniet: šeit.
APGALVOJUMS:
Vējoņa lēmums par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu būšot atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu ietekmēs Saeimas vēlēšanu rezultāti, ceturtdien, 30.augustā, intervijā portālam Delfi paziņojis Vējonis.
Vējonis atturējās atbildēt uz jautājumu, vai viņš plāno atkārtoti kandidēt uz valsts prezidenta amatu, bet viņš savu lēmumu varētu paziņot nākamā gada sākumā. Pēc Vējoņa teiktā, viņa lēmumu ietekmēs koalīcijas sastāvs pēc Saeimas vēlēšanām.
«Patlaban svarīgākās ir Saeimas vēlēšanas. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka koalīcijas veidošanas sarunas nebūs vieglas, tāpēc par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu varēšu runāt tad, kad būs skaidra koalīcija,» sacīja Vējonis.
Valsts prezidenta uzstādījums ir, ka nākamajam Ministru prezidentam ir «jātur Rietumu ģeopolitiskais kurss», kā arī jāveicina ciešāka integrācija Eiropas Savienībā un NATO.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME:
Kursēs jauns pasažieru vilciens Kijeva–Minska–Viļņa–Rīga
28.septembrī no Kijevas caur Minsku un Viļņu uz Rīgu sāks kursēt Ukrainas dzelzceļa formējuma starptautiskais pasažieru vilciens. Pirmo reizi vilciens no Kijevas izbrauks 28.septembrī, Rīgā tas pienāks 29.septembrī un tajā pašā dienā dosies atpakaļ uz Kijevu, informē Latvijas dzelzceļš (LDz).
Jaunais vilciena maršruts tapis, sadarbojoties Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem, un līdz gada beigām tas kursēs kā pilotprojekts. Latvijas teritorijā tā operators būs SIA LDz Cargo, atzīmē LDz pārstāvji.
No Kijevas vilciens aties 28.septembrī, 4., 12.,18. un 26.oktobrī, 2., 8., 16., 22. un 30.novembrī un 6.decembrī.
No Rīgas vilciens aties 29.septembrī, 5., 13., 19. un 27.oktobrī, 3., 9., 17., un 23.novembrī, 1. un 7.decembrī.
Vairāk uzziniet: šeit.
AIZŅĒMUMS:
RD nolemj no Valsts kases aizņemties 41 miljonu eiro Mežaparka estrādes pārbūvei
Pēc vairāku stundu garām debatēm Rīgas dome nobalsoja par 41 miljona eiro aizņēmuma ņemšanu no Valsts kases, lai īstenotu Mežaparka Lielās estrādes nākamos pārbūves posmus.
Šajā summā iekļautas visas estrādes daļas būvniecības, autoruzraudzības, kā arī būvuzraudzības izmaksas. Aizņēmuma atmaksas termiņš ir plānots līdz 30 gadiem, un tas ir bezprocentu aizdevums.
Kā ziņotājs šajā jautājumā uzstājās deputāts Oļegs Burovs (GKR), un viņš kolēģus informēja, ka otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Patlaban tribīnē ietilpst 7 510 koristi un tās atvērums ir 85 metri. Būvniecības laikā to plānots paplašināt līdz 100 metriem un 2020.gadā tur varētu ietilpt 12 874 koristi.
Otrās kārtas otrais posms paredz pašas estrādes atjaunošanu, kā arī estrādē izbūvēt vairākas telpas. 1.stāvā plānots izveidot ekspozīcijas zāli, biroja telpas, kā arī koristu mākslas telpu, bet no 2.stāva līdz 4.stāvam – biroja telpas. Otrajā kārtā paredzēta arī estrādes membrānas izbūve, kas gan būs pabeigta tikai otrā posma otrajā daļā – 2023.gadā.
Kopumā estrādē paredzēts izvietot aptuveni 300 akustiskos vairogus, no tiem lielākajam svars ir aptuveni tonna un izmērs 3,5 reiz 4,5 metri. Kā skaidroja Burovs, visi akustiskie risinājumi ir pārbaudīti vairākos modeļos un veidos un akustiskās pārbaudes ir veiktas gan Latvijā, gan Vācijā.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
Augstākā tiesa apturējusi Rīgas satiksmesmikroautobusu pakalpojumu iepirkumu
Augstākā tiesa (AT) ir apmierinājusi AS Liepājas autobusu parks un AS Nordeka blakussūdzības lietā par SIA Rīgas satiksme (RS) rīkoto mikroautobusu pakalpojumu iepirkumu un nolēmusi aizliegt RS turpināt iepirkuma procedūru bez grozījumu izdarīšanas.
AT lēmumā norādīts, ka RS tiesai skaidrojusi, ka Rīgas pilsētas pašvaldība tai ir piešķīrusi ekskluzīvas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, un tai kā vienīgajai pakalpojumu sniedzējai nav tiesību neatkarīgi noteikt pakalpojumu cenu, bet tai ir saistošs pašvaldības domes noteiktais pamattarifs. AT ieskatā no tā izriet, ka RS šādas tiesības nevar piešķirt arī savam apakšuzņēmumam un no tā pirmšķietami var secināt, ka šajā iepirkumā iespēja piedāvāt zemāku cenu nekā pamattarifs ir vienīgi iluzora.
AT lēmumā rezumēts, ka «līguma nosacījumi pirmšķietami liek secināt, ka sarunu procedūras rezultātā slēdzamajam līgumam ir koncesijas līguma, nevis pakalpojumu iepirkuma līguma pazīmes».
Jau vēstīts, ka AT uzdevusi no nākamā gada apturēt RS un SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) starpā noslēgto papildvienošanos par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma termiņa pagarināšanu. AT atzinusi, ka lietā apstrīdētā papildu vienošanās ir «pirmšķietami prettiesiska», un noteikusi, ka šīs vienošanās darbība ir apturama no 2019.gada 1.janvāra.
Konkrētais iepirkums ilgst jau no 2016.gada, kad RS izsludināja sarunu procedūru mikroautobusu satiksmes pakalpojuma sniegšanai no 2018.gada 1.maija. Patlaban tajā sarunu procedūras laikā ir izvēlēti divi pretendenti – RMS un personu apvienība, kuras sastāvā ir Liepājas autobusu parks un AS Nordeka.
Vairāk uzziniet: šeit.
REKOMENDĀCIJA:
Tieslietu padome rekomendējusi ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neuzticēt maksātnespējas lietu skatīšanu
Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL–TB/LNNK).
BNN iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.
Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.
Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
PĀRMAIŅAS:
Vidējā darba samaksa Latvijā pārsniegusi 1’000 eiro robežu
Bruto alga Latvijā 2.ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1 000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī. Darba samaksas pieaugums bija gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Banku ekonomisti kā iemeslus min darbaspēka trūkumu, minimālās algas celšanu un ēnu ekonomikas mazināšanos.
Visstraujākais darbu algu kāpums otrajā ceturksnī fiksēts veselības aprūpē, kā arī viesnīcu un restorānu nozarēs, kur vidējā alga augusi par attiecīgi 15,3% un 11,8%. Papildus tam darba algu kāpums otrajā ceturksnī pārsniedzis 10% arī rūpniecībā un lauksaimniecībā, savukārt vislēnāk algas augušas finanšu nozarē, atzīmē Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka daļu no statistikā redzamā algu kāpuma, ļoti iespējams, veido ienākumu legalizācija. «Tas nozīmē – uzņēmumos, kuri jau iepriekš maksājuši visus nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, algas aug lēnāk. Taču nav šaubu, ka algu kāpums paātrinās, pērnā gada statistikā vidēji tas bija 7,9%, bet vēl pirms gada: 5%.»
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece atzīmē, ka atalgojuma kāpumu šogad galvenokārt veicina augošais darbaspēka trūkums un minimālās algas celšana par 50 eiro.