Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā mulsumu un neizpratni raisījis Eiropas Komisijas ieteikums valstij paildzināt darba mūžu līdz 72 gadiem. Lai arī šis jēdziens nenozīmē pensionēšanās vecuma celšanu, tomēr tas nozīmētu valstij īstenot politiku, ar ko lietuvieši tiktu mudināti strādāt ilgāk un iet pensijā lielākā vecumā.
Pēc šonedēļ izskanējušās informācijas aizsvilušies komentētāji interneta vidē sauca ES izpildvaru par bezjūtīgu un nežēlīgu, tikmēr vietējie ekonomikas, sociālā nodrošinājuma un demogrāfijas eksperti vērtē, ka šāds solis var drīz kļūt neizbēgams – iedzīvotāji noveco un sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits ir līdz šim zemākajā līmenī.
Pēc pāris gadu desmitiem Lietuvai arī var nebūt citas izvēles.
«Tikai tie, kuri sēž pie Eiropas Komisijas galdiem, var tik ilgi noturēties savās darbavietās. (..) Vai mēs neredzēsim, kā vīrietis pēc aiziešanas pensijā 72 gadu vecumā nākamajā rītā dosies taisni uz tuvāko kapsētu, lai viņu apbedītu? Ko par Eiropas Komisijas priekšlikumu domā Alcheimera kungs?» tā izskatījās skaudrs humors no lietuviešu interneta komentētāju puses.
«Varbūt tas ir saistīts ar iesakņojušos tradīciju, ka daudzi cienījama vecuma lietuvieši joprojām pēc aiziešanas pensijā vēlas neko nedarīt. Mēs tomēr redzam arī pretēju tendenci: vairāk pensionāru vēlas būt aktīvi un palikt darba tirgū. Mūsdienās es redzu daudz tādus interešu centrus kā mūsējais Viļņas Viršulišķu rajonā, kur pensionāriem māca jaunas prasmes un kuri ar prieku strādā, cik ilgi vien var,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja 78 gadus vecais Vlads Užpolevičs (Vladas Užpolevicius), kurš minētajā Viļņas apkaimē vada Lietuvas pensionāru savienības Bočiai vietējo atzaru.
Viņš sacīja, ka arvien vairāk pensionāru uzskata, ka palikt aktīvam darba tirgū nodrošina senioru fizisko un garīgo veselību.
«Kopā ar sajūtu, ka palikt darbavietā tas palīdz ne tikai personīgi tev, bet arī sabiedrībai kopumā un labklājības valsts veidošanai – šie ir daudzu pensionāru galvenie dzinuļi,» Užpolevičs skaidroja intervijā BNN.
Šis kungs ir tikai nesen beidzis savas aktīvās darba gaitas un teica, ka viņam joprojām ir pulka dažādu sabiedrisku pienākumu.
Tomēr arī rosīgais septiņdesmitgadnieks piekrīt, ka vairumu lietuviešu pensionāru vajā slimības, daudzi dzīvo nabadzībā un pandēmijas gads ar diviem ilgiem karantīnas ierobežojumu periodiem ir šīs problēmas saasinājis.
Lasiet arī: Lietuvā pēc piecu mēnešu klusuma atkal atver kafejnīcas un bārus
Jons Juozs Dimša (Jonas Juozas Dimša), bijušais Bočiai priekšsēdis rūpnieciskajā Dienvidlietuvas pilsētā Alītā, nav tik optimistisks kā Užpolevičs: «Jūs nevarat likt Viļņas un Alītas pensionārus vienā kategorijā. Daudziem Viļņas pensionāriem ir biroja darbs, tikmēr šeit, Alītā, vairums ir strādājuši smagu fizisku darbu.»
Arī aktīvais Alītas pensionārs atzīst, ka valsts drīz sastapsies ar ļoti skarbu demogrāfisko situāciju un izaicinājumi darba tirgū var piespiest pieņemt nepopulārus lēmumus.
«Es varbūt to neredzu,» ziņu portālam BNN sacīja 76 gadus vecais kungs, «bet mēs tiešām redzam milzīgas pārmaiņas: maz jauniešu steidzas «iestūrēt laulības ostā», maz sieviešu vēlas bērnus, it īpaši jaunos gados.
Katrai paaudzei ir bijuši sava laika izaicinājumi, un katra ir tikusi ar tiem galā – labāk vai sliktāk,» savos vērojumos dalījās Jons Juozs Dimša no Alītas.
Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā Klaipēdā Eiropas Komisijas ierosinājums izraisījis smieklus, tā BNN sacīja Lietuvas pensionāru savienības Bočiai vietējā atzara vadītāja Janīna Žemaičūniene (Janina Žemaičiūnienė).
«Daudzi jokoja, ka drīz katrs pensionārs uzreiz no darba pārcelies tuvējo kapsētu. Man tomēr ir palaimējies. 71 gada vecumā es joprojām strādāju par mūzikas skolotāju bērnudārzā,» portālam BNN teica dāma no ostas pilsētas.
«Ir diezgan biedējoši domāt, ka drīz, sasniedzot 70 gadus, tev vēl nāksies strādāt, lai savilktu galus. Protams, variācijas attiecībā uz mūsu pensionāru veselību un piemērotību darbam ir plašas. Klaipēdā ir diezgan daudz ārstu un skolotāju, kuri ir septiņdesmitgadnieku vecumā. Tu tomēr nevari gaidīt, ka vīrietis 70 gadu vecumā būvlaukumā varēs astoņas stundas rakt ar lāpstu,» skaidroja Žemaičūniene.
Viņas vārdiem, daudzu viņai zināmu Klaipēdas pensionāru veselība nav tā spožākā.
Demogrāfijas kopainu Lietuvā pārzina Boguslavs Gruževsks (Boguslavas Gruževskis), kurš vada Viļņā strādājošo Sociālo pētījumu centru. Viņa vērtējumā, demogrāfijas situācija valstī ir tuvu kritiskai, un nākotnē tā pasliktināsies.
«Drīz, vien pēc četriem gadiem mums uz 100 strādājošajiem būs 50 pensionāri. Tas nozīmē, ka būs liela ietekme uz valsts finansēm un var nākties celt nodokļus,» situācijas nopietnību skaidroja Gruževsks.
Pašlaik 35% Lietuvas iedzīvotāju ir vecumā virs 55 gadiem. Pirms paildzināt darba mūžu, Lietuvai vajadzētu pievērsties tās iedzīvotāju salīdzinoši sliktajai veselībai un zemajam dzīves ilgumam, rosināja bijušais Lietuvas veselības ministrs Vītenis Andrjukaits (Vytenis Andriukaitis), kurš šobrīd ir Eiropas pārstāvis Pasaules Veselības organizācijā.
«Pat pirms pensijas vecuma sasniegšanas daudzi cilvēki Lietuvā vairs nespēj strādāt hronisku, neinfekciozu veselības problēmu dēļ,» Andrjukaits sacīja Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT. «Lietuvā ir ļoti augsti sirds-asinsvadu, plaušu, muskuļu un kaulu slimību rādītāji,» viņš akcentēja.
Paredzamais dzīves ilgums Lietuvā vīriešiem ir 71,5 gadi, sievietēm – 81.
Sabiedrību nomierināt steidza Seima politiķi. Parlamentārās Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linge (Mindaugas Lingė) norādīja Eiropas Komisijas ierosinājums nav konkrēti par pensijas vecuma paaugstināšanu, bet par tādu apstākļu radīšanu, kas cilvēkiem, kuri vēlas palikt nodarbināti tik ilgi, palīdzētu to darīt.
Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena savukārt skaidroja, ka parlamentā nav priekšlikumu, kas paredzētu paaugstināt pensionēšanās vecumu Lietuvā, kas sievietēm ir 63 gadi un četri mēneši, bet vīriešiem – 64 gadi un divi mēneši.
«Atklāti sakot, situācija nav vienkārša. Valstī ir aptuveni 610 tūkstoši pensionāru, no kuriem salīdzinoši ilgāka dzīves ilguma dēļ divas trešdaļas ir sievietes. Bet agri vai vēlu valstij būs jāpieņem lēmumi,» tā Lietuvas Sociālā nodrošinājuma un darba lietu ministrijā nākotnes lēmumu nepieciešamību ieskicēja Pensiju departamenta vecākā speciāliste Inga Buškute (Inga Buškutė).