Lins Jegelevičs (Linas Jegelevicius) speciāli BNN
Lietuvā tāpat kā citās savulaik Padomju Savienības okupētajās valstīs arī notiek okupācijas pieminekļu demontāža. Vienlaikus ir pašvaldības, kuras nesteidz to darīt arī pēc Lietuvas kultūras ministra Simona Kaira (Simonas Kairys) norādes. BNN centās noskaidrot, kāda ir situācija dažādās pilsētās.
Saskaņā ar Lietuvas kultūras ministra rīkojumu pašvaldībām ir atļauts pašām lemt par to teritorijā esošo padomju memoriālu likteni. Tādu Lietuvas kapsētās vēl ir diezgan daudz.
Lietuvas otrā lielākā pilsēta Kauņa, kur vairums iedzīvotāju ir lietuvieši, bija pirmā, kas ātri virzījās uz priekšu ar lēmumu demontēt padomju pieminekļus pilsētā un mainīt dažu ielu un skolu nosaukumus.
Pilsētas militārajā kapsētā tika nojaukts piemineklis padomju karavīriem, kas ir nesenākais no padomju memoriāla nojaukšanas gadījumiem, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā.
Kauņas pašvaldības Kultūras mantojuma nodaļas vadītājs Sauļus Rims (Saulius Rimas) paskaidroja, ka skulptūra no Aukštieji Šančiai kapsētas uz laiku pārvietota uz glabātuvi, kas atrodas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā.
«Domājam, ka nākotnē to varētu iekļaut Grūtas Parka ekspozīcijā,» tā Kauņas pašvaldības Kultūras mantojuma nodaļas vadītājs. Grūtas Parks ir privāts padomju okupācijas laika pieminekļu muzejs pie Druskininkiem, Lietuvas dienvidos, kur nonākuši daudzi demontētie Ļeņina pieminekļi un citas brīvajā Lietuvā nevēlamas skulptūras.
Situācija Viļņā
Galvaspilsēta Viļņa vismaz sākumā, kad Lietuvā sākās padomju okupācijas mantojuma pārskatīšana saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, šķita atturīga iet Kauņas pēdās un aizbildinājās, ka vēlas izvairīties no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas. Viļņas dome arī vēlējās apspriesties ar speciālistiem, aicinot viņus izsvērt dažu pilsētā esošo tēlniecības darbu kultūras nozīmi. Pēcāk nolemts mēģināt novākt padomju karavīru skulptūras Viļņas Antakalņa kapos, un pašvaldības iestādes ir lūgušas tam Lietuvas Kultūras mantojuma pārvaldes atļauju.
«Apskatījām to, kas mums bija, un atradām kapsētas padomju kapu daļā stāvam vienīgo sarūgtinošo objektu – sešas granīta skulptūras, no kurām viena ar šauteni,» ceturtdien, 12. maijā, sociālajā tīklā Facebook rakstījis Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimasius).
«Kapakmeņus mēs, protams, neaiztiksim, taču es rosināšu demontēt skulptūru ansambli, jo zem tām neviens nav apglabāts, un padomju ieradums kapsētas pārvērst par ideoloģisko elku piemiņas memoriāliem ir pretīgs,» tā Šimašus. Iesniegumā Lietuvas Kultūras mantojuma pārvaldei galvaspilsētas dome piedāvājusi nojaukt sešu skulptūru ansambli un pārvest to uz Grūtas Parku.
Šauļi gaida precīzas instrukcijas, Ukmerģe – nerunīga
Lietuvas ziemeļos Šauļu pilsētas pašvaldība gaida papildu norādījumus no centrālās varas, kā tieši rīkoties ministra rīkojuma īstenošanā. Šauļu dome ir piesardzīga, iespējams, saistībā ar kādu nepatīkamu incidentu pie padomju okupācijas pieminekļa. Aprīļa sākumā Šauļu rajona apdzīvotajā vietā Bubos fiksēts atgadījums, kad nopostīts kāds 2.pasaules karā kritušo padomju karavīru piemiņai veltīts piemineklis. Tas ticis arī nokrāsots zilā un dzeltenā krāsā.
Lietuvā bijuši vairāki šādi notikumi.
Aprīļa sākumā žurnālists Ukmerģes pilsētā, kas atrodas netālu no Viļņas, pamanīja, ka ar sarkanu krāsu apķēpāts Ukrainas karogs.
Pilsētā joprojām atrodas padomju piemineklis «Karognesēji», kas uzsliets 1982.gadā par godu Padomju Savienības 60.gadadienai. 2015.gadā toreizējie Lietuvas Politiski represēto savienības Ukmerģes nodaļas biedri lūguši pieminekli pārvietot uz Grūtas parku, bet toreizējais Ukmerģes rajona mērs Rolands Janciks (Rolandas Janickas) sacījis, ka paši «Karognesēji» jau ir pārvietoti un teicis, ka atlikušai pieminekļa daļai jāpaliek stāvam.
Attiecībā uz pašreizējo nostāju, šķiet, ka Ukmerģes pašvaldība vēl nav paziņojusi savu lēmumu par pieminekļa nākotni.
Tauraģē apņēmīgi, Palangā domā par obeliska nākotni
Taurages rajona mērs Dovids Kaminsks (Dovydas Kaminskas) sociālajos medijos pavēstījis, ka par pilsētā esošo padomju karavīru pieminekļa nojaukšanu. «Šī ir pēdējā diena šim okupantiem veltītajam piemineklim. Tā vietā plānojam pieminēt 1422.gada Melnā miera līgumu, kuram šogad 27.septembrī aprit 600 gadi,» paziņojis Tauraģes rajona mērs.
Arī Palangai, Lietuvas kūrortpilsētai pie Baltijas jūras, vēl nav jānovāc padomju karavīriem veltīts obelisks. Tas stāv pilsētas centrā.
Ministrijas izstrādātie kritēriji
Pēc Lietuvas Kultūras ministrijas datiem, Lietuvā ir 160 aizsargājamas padomju karaspēka kapsētas vai apbedījumu vietas. Puse no tām apdarināta ar okupācijas varas pieminekļiem.
Lietuva sākusi centralizēti pārskatīt un demontēt padomju okupācijas piemiņas zīmes dažādās vietās visā valstī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Kultūras ministrijas papildinātais kultūras pieminekļu vērtēšanas, atlases un nozīmības līmeņa noteikšanas kritēriju apraksts pieļauj bez kavēšanās novākt padomju okupācijas laika pieminekļus.
Līdz šim kritērijos bija iekļauts izņēmums, ka kapavietas, neizmantotas kapsētas, apbedījumu vietas jāiekļauj kultūras pieminekļu sarakstā.
Statistika liecina par iedzīvotāju nosodījumu pašreizējā kara simbolikai
Nepilnas divas trešdaļas Lietuvas iedzīvotāju atbalsta tādu simbolu kā Svētā Jura lentes un burtu «Z» un «V» aizliegšanu, liecina nesen veiktas aptaujas rezultāti. Aptaujā, ko pēc sabiedriskā medija LRT pasūtījuma veica pētījumu centrs Baltijos Tyrimai, 67,3% aptaujāto izteikušies, ka stingri vai drīzāk atbalsta šādu aizliegumu. Katrs piektais bijis pret šādu apgalvojumu, savukārt uz jautājumu neatbildēja 12,6% respondentu.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Lietuvā ir aizliegta Svētā Jura lentes un abu burtu publiska eksponēšana.