Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vizītē Lietuvā secinājuši, ka Lietuvas valdība ir adekvāti rīkojusies, cenšoties ierobežot inflāciju, kas uzbangojusi augstu gan valstī, gan visas ES mērogā. SVF pārstāvji vērtējuši, cenu kāpumam vajadzētu samazināties līdz 2022.gada beigām. Lietuvā uz šādu prognozi raugās piesardzīgi, jo atceras, ka 2021.gada augustā prognozes par inflāciju nebrīdināja par cenu vētru, ko eirozona piedzīvojusi kopš tā laika –apkures sezonā un šopavasar.
Lēmumu pieņēmēji Viļņā teic, ka valdība nav darījusi visu, kas ir tās spēkos.
«Par to, ka Eiropas Savienības inflācijas rangā Lietuva ieņem otro vietu aiz Igaunijas, ir atbildīga Lietuvas valdība. Vienkārši sakot, Ministru kabinets izvairās no akūtā jautājuma, piedēvē to karam. Iemesls, kādēļ Lietuvā ir tik vājprātīgas cenas, ir tas, ka mūsu Enerģijas cenu regulatorā komisija un Konkurences padome nestrādā adekvāti. Ārzemēs attiecīgās iestādes ļoti aktīvi nodarbojas ar cenu kontroles rīkiem, taču Lietuvā ne. Francijā likumdevēji balsoja par tiesību normām ar mērķi ir regulēt degvielas cenas. Citur ir notikušas līdzīgas iniciatīvas, taču pie mums ne,» tā Lietuvas iestāžu rīcību sarunā ar ziņu portālu BNN komentēja bijušais Seima deputāts, šobrīd deputāta palīgs Naglis Puteiķis (Naglis Puteikis).
Gada inflācija Lietuvā līdz 2022.gada maijam sasniedza 18,9%, kas ir augstāks rādītājs nekā mēnesi iepriekš, kad tas bija 16,8%. Maijā piedzīvotā inflācija bija augstākais cenu kāpuma temps kopš 1996.gada septembra. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas kāpušas par 24,8%, kas arī noticis pirmoreiz kopš 1996.gada.
SVF delegācijas Lietuvā vadītājs Borja Grasija (Borja Gracia) tomēr sacījis, ka Lietuva «ļoti labi reaģējusi» uz inflāciju, ko, pirmkārt, izraisīja pandēmija.
Ukrainas kara ietekme uz inflāciju, visticamāk, stabilizēsies un sāks samazināties gada otrajā pusē, paredzējis Grasija.
SVF delegācijas galva sacījis biznesa ziņu medijam Verslo Zinios, ka gada inflācija 2022.gadā kopumā varētu sasniegt 18% un 2023.gadā būt ap 8%. Prognozes var salīdzināt ar aprīlī nosauktajām, kas bija 13,3% 2022.gadam un 4,3% – nākamajam.
Lietuvas ekonomikas perspektīvas nepārprotami sliecas izaugsmes tempa lejupslīdes virzienā, jo ir paredzama turpmāka Krievijas-Ukrainas kara eskalācija, gaidāms strukturālo reformu impulsa trūkums un stingrāki finanšu nosacījumi – bremzējošos faktorus uzskaitīja Garsija.
Valdība pret inflāciju nedomā vērsties līdz rudenim
Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) skaidrojusi, ka valdība pašlaik neapsver nekādus papildu pasākumus inflācijas bremzēšanai, bet nepieciešamības gadījumā varētu tos ieviest rudenī.
«Pēc pašreizējām aplēsēm, inflācija stabilizēsies un rudenī sāks kļūt mērenāka. Ja redzēsim citu situāciju, rudenī varētu tikt rosināti daži papildu pasākumi. Taču šobrīd ir nedaudz pāragri spriest, kā ekonomika izskatīsies tad,» Skaiste sacījusi Lietuvas medijiem.
Lai uzlabotu pirktspēju vecāka gadagājuma cilvēkiem, Lietuvas Sociālā nodrošinājuma un darba lietu ministrija paziņojusi par pensiju celšanu 5% apmērā, taču valdības darba oponenti vērtē, ka ar to nebūs pietiekami.
Finanšu ministre arī sacījusi, ka nevar izslēgt jauna nodokļa ieviešanu. Varētu tikt ieviests, piemēram, vispārējs dzīvojamo īpašumu nodoklis. Skaiste gan noliegusi, ka ar to paredzēts pildīt valsts kasi, jo ieņēmumi no tā plānoti pašvaldībām. Lietuvas Finanšu Ministrija piedāvājusi, ka jaunā īpašuma nodokļa likme varētu būt no 0,3 līdz 3% no īpašuma vērtības. Apstiprināšanas gadījumā nodoklis tiktu ieviests tikai no 2025.gada.
«Manuprāt, tas apliecina, ka valdība meklē jaunus veidus, ka pildīt plāno budžetu. Es nebūtu pārsteigts, ja būtu gaidāmi vēl nodokļi,» uz nepieciešamību šobrīd pildīt valsts budžetu norādīja Seima deputāta palīgs.
Trīs finanšu sistēmas apdraudējumi
Lietuvas Banka identificējusi trīs galvenos riskus valsts finanšu sistēmai, nedēļas sākumā publicējot tās jaunāko Finanšu stabilitātes pārskatu.
Pirmkārt, sistēmas apdraudējums izriet no Krievijas-Ukrainas kara. Izejvielu cenu satricinājums un būtisks tirdzniecības sakaru pārrāvums ar kara skartajām valstīm var daļai uzņēmumu apgrūtināt parādsaistību atmaksu.
Bankas analītiķu ieskatā, šī ietekme varētu radīt zaudējumus bankām un negatīvi ietekmēt kopējo ekonomikas izaugsmi.
Otrkārt, bīstamība, ko rada ilgstoši augsta inflācija un iespējams kredītu procentu likmju kāpums var finansiāli neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem radīt grūtības veikt parādu atmaksu.
Pēc Lietuvas Bankas domām, šo risku mazina ievērojamie uzkrājumi, ko mājsaimniecības akumulējušas pandēmijas laikā, un banku kapitāla rezerves. Augstākas procentu likmes labvēlīgi ietekmēs finanšu stabilitāti ilgtermiņā, jo palīdzēs bremzēt inflāciju un slāpēs aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū.
Treškārt, Lietuvā pastāv iespēja, ka «pārkarsīs» mājokļu tirgus.
«Mājokļu cenām, kas pandēmijas laikā strauji kāpušas, sākot novirzīties no fundamentāliem rādītājiem, arvien vairāk parādās pazīmes, kas liecina par neilgtspējīgu nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Galu galā tas rada iespēju, ka cenas kritīsies un līdz ar to augs zaudējumi,» teikts Lietuvas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā. Banka aplēsusi, ka mājokļu cenas šobrīd par aptuveni 9% pārsniedz vērtības, kas balstītas fundamentālos faktoros, kas ir ekonomikas, ienākumu vai iedzīvotāju skaita pieaugums un citi apstākļi.