Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā no 24.maija tiks ieviesta tā saucamā «Iespēju pase». Dokumenta pienāksies iedzīvotājiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19 vai kuri pēdējos mēnešos ir pārslimojuši šo slimību, vai kuri nupat saņēmuši negatīvus analīžu rezultātus. Kamēr ir skaidrība par dokumenta saņemšanu, pastāv daudz neskaidrību, kā dokumentu praktiski lietot. Piemēram, kūrortpilsētā Palangā šovasar gaida ierodamies tūkstošiem atpūtnieku. Kādas pludmalē būs iespējas izkontrolēt – kam «iespēju pase» ir un kam tās nav?
«Tādā vasaras tūrisma centrā kā Palanga ir atsevišķas brīvības, ko sniegs «Iespēju pase», kuras būs neiespējami nodrošināt,» sarunā ar ziņu portālu BNN vērtēja Baltijas jūras kūrortpilsētas mērs Šarūns Vaitks (Šarūnas Vaitkus). «Personīgi es uzskatu, ka ideja ir laba, bet tā nāk par agru.»
Lietuvas «Iespēju pases» īpašniekiem valstī jau no nākamās nedēļas būs pieejamas virkne darbību, tostarp iespējas uzkavēties sabiedriskās iekštelpās, kas vienlaikus iedzīvotājiem bez dokumenta būs liegts. Dokuments būs pieejams iedzīvotājiem: kuri ir nesen saņēmuši negatīvas Covid-19 analīzes, kuri ir vakcinēti un kuri ir pārslimojuši slimību. Viedtālruņu lietotāji varēs savu «Iespēju pasi» lejupielādēt tālrunī no e-veselības sistēmas E.Sveikata.
Lai arī varasiestādes cildina «Iespēju pasi», kā veidu, kas ļaus atgriezties ierastajā dzīvē (kādu vēl atceramies no laika pirms pandēmijas), un cenšas mierināt, ka tās lietošana praksē būs vienkārša, vairāku pašvaldību vadītāji neslēpj, ka atpūtnieku pieplūduma situācijā ir gaidāmi sarežģījumi.
«Karstā vasaras dienā mūsu 23 kilometrus garajā pludmalē smiltīs iekārtojas vairāk nekā 300 000 atpūtnieku. Kā, jums liekas, būs iespējams izkontrolēt cilvēku plūsmu? Vai pārbaudot visus cilvēkus, vai tiem ir «Iespēju pase» vai nav? Kuram tas būtu jādara un kā? Runājot par viesnīcām, kā tās var sašķirot viesus: kurš [bez dokumenta – L.J.] var sēdēt tikai āra terasēs un kurš var brokastot vai pusdienot iekštelpās?» neskaidros jautājumus ieskicēja pilsētas mērs.
Atļauju varēs lejupielādēt ne tikai Lietuvas pilsoņi, kuriem ir obligātā veselības apdrošināšana. To varēs arī valstī dzīvojošie ārvalstu pilsoņi, kuriem Lietuvas Migrācijas pārvalde ir piešķīrusi personas identifikācijas kodu un par kuriem arī E.Sveikata sistēmā būs ievadīti analīžu veikšanas vai vakcinācijas dati.
Lasiet arī: Jaunie Covid-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 497, Lietuvā – 865, Igaunijā – 328
Valstī lielākās kūrortpilsētas mērs uzskata, ka, lai nodrošinātu stingru «Iespēju pases» noteikumu ievērošanu, viesnīcām, iespējams, vajadzēs algot papildu darbiniekus un arī tad būs šaubas par noteikumu ievērošanas praktisko pusi.
«Papildu darbinieki būs vajadzīgi arī, lai pienestu ēdienu klientiem numuriņos. Kā to spēs paveikt viesnīcas, kas vienlaikus uzņem vairākus simtus viesu?» retoriski vaicāja Š. Vaitks.
Covid-19 pacienti varēs lietot «Iespēju pasi» pēc slimības pārciešanas un pašizolācijas posma beigām. Šiem cilvēkiem dokuments būs spēkā ne ilgāk kā 180 dienas pēc pozitīvu Covid-19 analīžu saņemšanas.
Iedzīvotāji bez vakcīnas vai pārslimošanas nodrošinātas imunitātes savukārt varēs saņemt diennakts «Iespēju pasi», kas būs pieejama pēc negatīvu analīžu rezultātu saņemšanas. Antivielu analīzes dokumenta saņemšanai nebūs derīgas, jo nav vadlīniju par to, kāds antivielu apjoms uzskatāms par pietiekamu, norādījusi Lietuvas Ekonomikas ministrija.
«Iedomāsimies, ka cilvēks, kurš šovasar ierodas Palangā, ierauga koncerta afišu un nolemj to apmeklēt. Pieņemsim, ka no 500 koncerta apmeklētājiem [šobrīd Lietuvas epidemioloģiskie ierobežojumi pieļauj par 500 apmeklētājiem lielāku apmeklētāju skaitu āra pasākumos] 200 būs «Iespēju pase ». Ko darīt pārējiem? Lai ievērotu noteikumus, viņiem būs jāsteidzas uz vienīgo vietējo analīžu laboratoriju un ātri jānodod analīzes. Pretējā gadījumā viņus koncertā ielaist nedrīkstēs. Kā lai to īsteno praksē?» Š. Vaitks saredz problēmas arī kultūras jomā.
Pašvaldības vadītājs vērtē, ka, iespējams, kūrortpilsētā varētu atvērt daudz vairāk Covid-19 analīžu laboratoriju, tomēr vasarā, kad vietējās poliklīnikas un citas medicīnas iestādes jau tāpat strādā ar pilnu jaudu, varētu būt liels izaicinājums atrast šim darbam kvalificētus mediķus.
«Godīgi sakot, Palanga nespēj nodrošināt šo pakalpojumu tiem cilvēku pūļiem, ko mēs parasti redzam sezonas rosīgākajā periodā,» uzsvēra pilsētas mērs. Š. Vaitks rezumē, ka kopumā «Iespēju pases» ideja ir laba, taču viņam tā šķiet pāragra.
Skaidro atbildīgā ministrija
Dokuments priekšrocības dos Lietuvā, un to nevarēs izmantot ceļošanai. Saskaņā ar Lietuvas Ekonomikas ministrijas pausto «Iespēju pase» ir pārejas dokuments uz ES Covid-19 veselības apliecību.
«Mums ir nepieciešams dokuments, lai nodrošinātu, ka ir iespējama papildu uzņēmumu un darbību atvēršana. Pase to ļauj neatkarīgi no Covid-19 epidemioloģiskās situācijas. (..) Iespējams, neviens negaidīja, ka otrā karantīna būs tik stingra (..), bet ar dokumentu mūsu rīcībā, visi varēsim būt mierīgāki,» tā Lietuvas medijos citēts ekonomikas ministra Vinca Jurguta (Vincas Jurgutis) teiktais.
Apliecības ES variants gaidāms jūnijā
ES amatpersonas šonedēļ pavēstīja, ka vēlas, lai katrs iedzīvotājs bloka 27 dalībvalstīs varētu saņemt digitālu veselības apliecību – ko Eiropas Komisija dēvē par «Zaļo sertifikātu» – un to lietot, lai uzrādītu savu vakcinācijas statusu, Covid-19 analīžu rezultātus, kā arī vai cilvēks ir pārslimojis slimību. ES plāno ieviest «Zaļo sertifikātu» jūnijā.
Tikmēr Lietuvā «Iespēju pases» saņēmējiem paredzēta iespēja rīkot privātus saviesīgus pasākumus ar neierobežotu viesu skaitu. Līdztekus tie varēs strādāt klātienē, savā darbavietā, apmeklēt visus iekštelpu uzņēmumus un iestādes, nakšņot viesnīcās kopā ar cilvēkiem no citas mājsaimniecības, apmeklēt ārtelpu pasākumus ar auditorijas apjomu līdz 500 cilvēkiem, apmeklēt cilvēkus ieslodzījuma vietās un tā tālāk.
Lai saņemtu «Iespēju pasi», Lietuvas iedzīvotājiem būs jānogaida nedēļa pēc ražotāju Moderna vai BioNTech/Pfizer vakcīnas otrās devas saņemšanas un četras nedēļas pēc Johnson & Johnson vakcīnas injekcijas vai pēc AstraZeneca pirmās devas saņemšanas. Attiecībā uz pēdējā ražotāja Covid-19 vakcīnu iedzīvotājam būs pienākums 12 nedēļas pēc sākotnējās devas saņemšanas saņemt arī otro vakcīnas devu, vai arī viņš zaudēs savu «brīvlaišanas» dokumentu.
Turpinās karantīnas ierobežojumu mīkstināšana
Lietuvas valdība šonedēļ nolēma turpināt pieņemt atvieglojumus karantīnas noteikumiem, kas joprojām ir spēkā visā valsts teritorijā. No 31.maija valstī varēs iekļūt ceļotāji no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ar nosacījumu, ka viņi būs vakcinēti ar ES apstiprinātu Covid-19 vakcīnu. Stingrāki noteikumi attieksies uz ceļotājiem no Indijas.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) trešdien, 19.maijā, norādīja, ka Lietuva var līdz jūlija sākumam izvakcinēt 70% iedzīvotāju, taču tas nenozīmēšot, ka būs sasniegta pūļa imunitāte pret Covid-19. 70% iedzīvotāju vakcinācija ir mērķis, ko Lietuvā ir izvirzījis prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).
No 2,8 miljoniem Lietuvas iedzīvotāju līdz ceturtdienai, 20.maijam, vismaz vienu potes devu bija saņēmuši 887 413 iedzīvotāji, bet pilnībā vakcinēti bija 460 411, tā rāda Lietuvas statistikas pārvaldes dati.