Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuva šobrīd pieliek lielas pūles un līdzekļus, lai atsaucīgi uzņemtu bēgļus no Ukrainas. Ar dāsnumu un laipnību, ar kādu viņi, lielākoties, tiek sagaidīti, tomēr nepietiek, lai pārvarētu visas praktiskās lietas, kas traucē, piemēram, izglītības procesa nodrošināšanai.
«Mūsu ģimnāzijā ir 11 ukraiņu skolēni, kuri pievienojās nesen. Atklāti sakot, daži no viņiem ir apjukuši, kas ir saprotams, jo viņi ir pārdzīvojuši šausmīgas lietas – bijuši aculiecinieki bombardēšanai un nāvei. Jāsaka godīgi, daži no viņiem šeit ieradās ar ļoti mazu pūru – es domāju apģērbu un skolas piederumus,» tā ziņu portālam BNN sacīja Palangas Vecās ģimnāzijas direktors Leons Šidlausks (Leonas Šidlauskas).
Lai palīdzētu bēgļu bērniem iejusties jaunajā vidē, skola ir norīkojusi gan vienaudžus skolēnus, gan skolotājus strādāt personīgi ar viņiem.
«Ukraiņi apmeklē mācību stundas, kuras, protams, ir lietuviešu valodā. Tie palīgi sēž viņiem blakus un tulko. Ne tikai stundās, bet arī ārpus skolas, starpbrīžos. Svarīgi, ka piešķirtie palīgi ierāda viņiem apkārtni, tā palīdzot iepazīt pilsētu un sadzīvi,» pastāstīja Šidlausks. «To dara, lietojot gan krievu, gan lietuviešu valodu.»
Lai atvieglotu adaptēšanās periodu, Palangas Vecā ģimnāzija ir radījusi apstākļus, kas ļauj ukraiņu pusaudžiem mācīties attālināti.
Daži ukraiņi apvieno iespēju mācīties attālināti ar klātienes mācībām ģimnāzijā.
Palangas pilsētas pašvaldība mudinājusi vietējos iedzīvotājus būt saprotošiem un atbildīgiem ukraiņu bēgļu izmitināšanā. Kopš kara sākuma Lietuvas rietumu kūrortpilsētā ieradušies aptuveni 500 ukraiņu bēgļu. Plašākā mērogā no 26 000 ukraiņu bēgļu, kuri ir ieradušies Lietuvā, puse ir bērni.
Akmenē spriež pēc iepriekšējā bēgļu viļņa
Lietuvas ziemeļos, Akmenes pašvaldībā tās priekšsēdētājs Vitālijs Mitrofanovs (Vitalijus Mitrofanovas) savukārt teica, ka pašvaldība ir labi sagatavota jauna ukraiņu bēgļu viļņa sagaidīšanai.
«Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā iebruka Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalā, kā arī Krimā, zināms pieplūdums bija jūtams arī mūsu pašvaldībā. Tikai tāpēc, ka nekustamais īpašums toreiz bija salīdzinoši lēts. Mūsu pieredze liecina, ka Lietuva kā valsts diemžēl rada pārāk daudz šķēršļu Ukrainas bēgļu adaptācijai. Tikai viens šāda veida piemērs: mums ir jāpārvērtē viņu gatavība [dzīvot Lietuvā] ik pēc gada, kamēr termiņš, teiksim, Vācijā ir trīs gadi,» sacīja Akmenes pašvaldības vadītājs.
Ņemot vērā situāciju, dažas ukraiņu ģimenes nesteidzas reģistrēt savus bērnus vietējās skolās. No 60 ukraiņu bērniem, kuri kopā ar vecākiem ieradušies Akmenē kopš kara sākuma februāra beigās, to izdarījuši tikai 40.
«Viņiem visvairāk ir vajadzīgas atbilstošas naktsmītnes un valoda. Pēc abu šo jautājumu nokārtošanas cilvēki veido savu biznesu, pievienojas vietējam darbaspēkam. Tas ir tas, ko mēs šeit redzējām 2014.gadā,» akcentēja Mitrofanovs.
Nevar teikt, ka Lietuva nepūlētos
Iekļaušanās un integrācijas grūtības atzīst gan pašvaldību darbinieki, gan Seima deputāti, taču būtu ļoti netaisnīgi apgalvot, ka Lietuva, palīdzot bēgļiem, nedara daudz.
Vairāk nekā 800 Lietuvas uzņēmumu Ukrainas bēgļiem jau piedāvājuši aptuveni 8 000 darba vietu. Lietuvas valdība ir arī vienkāršojusi viņu darbā iekārtošanas procesu un gatavojas izmaksāt vienreizējus ieceļošanas pabalstus.
Vienkāršotais process nozīmē, ka ukraiņiem nav vajadzīgas Lietuvas Migrācijas pārvaldes atļaujas, lai pieteiktos darbā, tāpēc viņi to var izdarīt tikpat ātri kā lietuvieši.
Kādus darbus piedāvā ukraiņiem un kāda ir pretimnākšana no valsts?
«Lielākā daļa meklē nekvalificēta darba veicējus, taču, ja darba devēji piedāvā kvalificētu darbu, viņi ir elastīgi un pielāgojas mūsu esošiem klientiem,» Lietuvas medijiem sacījusi Lietuvas Nodarbinātības dienesta karjeras konsultante Egle Kazočjūniene (Eglė Kazočiūnienė).
Tikmēr Lietuvas Tirdzniecības uzņēmumu asociācijas direktore Rūta Vainiene (Rūta Vainienė) norādījusi, ka tirdzniecības uzņēmumi labprāt pieņem ukraiņu bēgļus, kuri arī bez pieredzes var veiksmīgi strādāt tirdzniecības zālēs vai ēdiena gatavošanas viruvēs.
«Tie ir amati, kuros ar nelielu sagatavošanos var ātri iekļauties un sākt veiksmīgi strādāt,» uzsvērusi Vainiene.
Pēc citu uzņēmēju domām, valodas barjera nebūs problēma, jo nozare jau ir pielāgojusies darbiniekiem no Ukrainas un Baltkrievijas. Svarīgi, ka kara bēgļi no Ukrainas uz diviem gadiem tiks atbrīvoti no prasības par lietuviešu valodas zināšanām noteiktās profesijās, piemēram, pedagoģijā.
Lietuvas valdība atbalstījusi likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem augsti kvalificēti ukraiņu bēgļi, kuriem ir beztermiņa darba līgums un kuri pelna vismaz 1 750 eiro pirms nodokļu nomaksas, saņems gandrīz 3 000 eiro lielu ieceļošanas pabalstu. Mazāk pelnošajiem pabalsta apmērs būs atkarīgs no ģimenes stāvokļa.
Tā kā Lietuvas darba tirgū ir milzīgs darbspēka pieprasījums – Lietuvā ik mēnesi tiek reģistrētas gandrīz 20 000 vakanču – daudziem jaunajiem iedzīvotājiem «zelta maliņa» var iemirdzēties pietiekami spoži.