Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Kad Lietuva aprīlī nokļuva starptautiskā redzeslokā ar straujāko gada inflāciju ES – martā 15,7% –, valstī daudzi cerēja, ka cenu kāpums Lietuvā sasniedzis augstāko punktu. Tomēr sekoja nevis kritums, bet rekords.
Kā liecina bloka statistikas pārvales Eurostat dati, martā lielākajā Baltijas valstī arī cenu kāpums bijis lielākais: Lietuvas 15,7% sadārdzinājumu neaizsniedza ne Igaunija ar 14,8%, ne Latvija ar 11,5%. Arī Latvijā un Igaunijā, protams, šie bijuši nepatīkami augsti cenu izmaiņu rādītāji.
Aprīlī Lietuvā sasniegts gada inflācijas rekords 16,6% apmērā, liecina Lietuvas Statistikas pārvaldes provizoriskā aplēse, kas publicēta ceturtdien, 5.maijā. Iestādes aprēķini liecina, ka provizoriski mēnešu salīdzinājumā no marta līdz aprīlim patēriņa cenas Lietuvā kāpušas par 1,9%.
Septiņi gadi ar eiro – cenu kāpuma gadi
Pirktspējas ziņā eiro Lietuvā ne tuvu nav tik vērtīgs, kāds tas bija 2015.gadā, kad Baltijas valstī tika ieviesta ES vienotā valūta. Tolaik par spīdīgo viena eiro monētu varēja iegādāties vienu litru vietējā ražojuma piena, un vēl atlika centi – pietiekami daudz, lai nopirktu nelielu šokolādes batoniņu.
2015.gadā Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā Klaipēdā pilsētas autobusa biļete maksāja 60 centus, tagad – vienu eiro. Kopš tā laika ir būtiski augušas algas un pabalsti, tomēr nesenā inflācija daudzus iedzīvotājus negatīvi pārsteigusi.
«Cenas ir kosmiskas, zvērīgas, tiešām trakas. Tu vienkārši ieej pārtikas veikalā, paskaties apkārt un saproti, ka vienkārši sajūti sāpes, sažņaudzam krūtis,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja 80 gadus vecā Klaipēdas pensionāre Vera Alejūniene (Vera Alejūnienė).
Daudz labākā situācijā nekā Veras kundze ir Vaids Šimaits (Vaidas Šimaitis), labi situēts uzņēmējs Sventājā, kas ir apdzīvotā vietā pie Baltijas jūras, valsts ziemeļrietumos. Šimaits ir iekļauts 200 bagātāko lietuviešu sarakstā, un viņam nevajag skaitīt centus, taču cenu un inflācijas jautājums viņa prātā ir katru dienu.
«Mūsu mazajā, 18 istabu viesnīcā rēķini par apkuri pagājušajā ziemā pieauga gandrīz trīskārt. Iedomājieties, ka ziemā, kad gūstat mazus ienākumus, par siltumu maksājat teju 6 000 eiro,» inflācijas ietekmi uz biznesu ieskicēja uzņēmējs.
Lietuvas dārgā pārtika
Lai gan inflācija ir nopietni skārusi visas 19 eirozonas dalībvalstis, gada vidējā inflācija eirozonā, pēc Eurostat datiem, martā bijusi 7,4%; iepriekš, februārī – 5,9%. Lietuva tomēr ir tā, kas apsteidz citas eirozonas valstis un pirmšķietami otro mēnesi pēc kārtas saglabās straujāko cenu sadārdzinājuma līmeni ES.
Analītiķiem Lietuvā nu jākasa galva: kādēļ tā?
Komercbankas SEB Lietuvas atzara ekonomists Tads Poviļausks (Tadas Povilauskas) komentēja, ka aprīlī degvielas un siltuma cenas nav veicinājušas inflāciju, taču pārtikas cenas kāpušas rekordaugstā ātrumā, vairāk nekā 10% apmērā.
Pārtikas cenas, kas augušas divas reizes straujāk nekā gaidīts, paaugstinās vidējo gada inflāciju līdz aptuveni 13-14%, vērtēja Poviļausks.
«Acīmredzot, mūsu gada sākuma prognozes par vidējo gada inflāciju robežās no 11 līdz 13% aiziet nebūtībā,» atzina ekonomists. «Jau tagad varam teikt, ka gada inflācija valstī būs vismaz starp 13 un 14%.»
Viļņas Rūpniecības un biznesa asociācija (VRBA) apvieno vairāk nekā 350 Viļņas apriņķa uzņēmumus. Tās priekšsēdētājs Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) sarunā ar BNN vērtēja, ka Lietuvas rekordaugstajā inflācijā Lietuvā vainojama ne tikai ģeopolitika un «enerģētikas kari». Pēc viņa teiktā, Lietuvas sarautās biznesa saites ar Ķīnu ir dzēsušas dažus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta, paaugstinot arī cenas.
Lasiet arī: Rūpniecības produkcijas apjomam 6,3% pieaugums
«Daudzi mūsu uzņēmumi bija atkarīgi no Ķīnas komponentes, un tās aizstāšana bijusi dārga,» uzsvēra uzņēmumu organizācijas galva. Vērtējot valsts iestāžu un valdības iespējas cīnīties ar inflāciju, Besagirsks sacīja, ka atrodoties eirozonā Lietuva nevar mainīt procentu likmes vai valūtas kursu, tādēļ trauksmaino procesu ietekmēšanai atliek tikai fiskālā politika.
Valdība rīkojas un saņem kritiku par izvēlēto risinājumu
Lietuvas Sociālās labklājības un darba ministrija ir norādījusi, ka valstī pensijas tiks palielinātas par 5%. Opozīcijas deputātiem, piemēram, Remigijam Žemaitaitim (Remigijus Žemaitaitis) šāds risinājums nepatīk. Viņš komentārā rakstā portālam Delfi.lt vērsies pie premjerministres Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė): «Premjerministre, nešūpojiet laivu, vai arī galu galā būsit kā krievu kuģis».
Arī sarunā ar BNN opozīcijas deputāts nebija izvēlīgs vārdos par valdību vadošo partiju Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti, kuru pārstāv Šimonīte. «Konservatīvie ir kā slimi spēlmaņi. Premjerministre «dzen cauri» budžeta grozījumus, kas apstiprināti bez nepieciešamiem institucionāliem secinājumiem, un tie acīmredzami neatbilst mūsu Konstitūcijai. [2022.gada valsts] budžetā redzu daudz neloģisku lēmumu, un man par to tiek draudēts. Viņi žēlojas, ka, ja es acīmredzami antikonstitucionālos grozījumus pārsūdzēšu Konstitucionālajā tiesā, tad mūsu cilvēki it kā nesaņemšot paaugstināti indeksētās pensijas – manis dēļ!»
Inflāciju virzošās preču un pakalpojumu grupas
Martā lielāko ietekmi uz inflācijas augšupejošo virzību radījis cenu kāpums šajās cenu grupās: mājoklis un komunālie maksājumi (37,5%, februārī 37,8%), pārtika un bezalkoholiski dzērieni (17,1%, februārī 14,7%), transports (22,1% februārī 16,9%), atpūta un kultūra (9,9%, februārī 10,9%).
Bankā redz inflācijas virsotni
Komercbankas Swedbank ekonomists Nerijs Mačjulis (Nerijus Mačiulis) uzskata, ka Lietuvas drūmā inflācijas aina turpmākajos mēnešos tomēr kļūs gaišāka. «Ir ļoti iespējams, ka [inflācijas] virsotne jau ir sasniegta aprīlī,» tā Mačjulis.
Viņa skatījumā, faktori, kas varētu pazemināt inflāciju, ir pasaules valstu centrālo banku īstenotā monetārās politikas stingrība, kā arī procentu likmju paaugstināšana un lēnāka izaugsme Ķīnā un savukārt tās ietekme uz pārējo pasauli.